Latvija kā pēdējā no dzelzceļa projekta “Rail Baltica” dalībniecēm ir ķērusies pie būvdarbiem. Vakar būvlaukuma mastos uzvijās ģenerāluzņēmēju un pasūtītāju karogi. Nelielā kompānijā priekšnieki teica viens otram uzrunas. Tikmēr fonā ekskavators kaut ko dusmīgi raka dobē pie ieejas stacijā.
Latvijas posmā “Rail Baltica” darbi tiek sākti ar centrālo dzelzceļa staciju, uzbēruma norakšanu un jaunu tiltu pār Daugavu. Pat tad, ja kādu globālu dižķibeļu dēļ sliedes no šiem objektiem uz Vakareiropu nākotnē neaizvedīs, tie jau paši par sevi uzlabos dzīvi Rīgā. Un tāpat arī jaunā dzelzceļa stacija lidostā “Rīga”. Arī tā jau ir uzprojektēta, saņemtas visas nepieciešamās - kopskaitā 32 ‒ atļaujas, un pašlaik turpinās būvnieka izvēle - starptautiska konkursa otrajā kārtā piedalās astoņi kandidāti. Pasūtītājs cer, ka vēl gada beigās izdosies noslēgt līgumu ar uzvarētāju un jau nākamgad arī tur sāksies būvdarbi. Projekta vīzijās atspoles vilciens jeb tā saucamais šatls savienos lidostu un centrālo staciju Rīgā. Ar trīsdesmit minūšu intervālu tas braukās turp atpakaļ un pasažierus no lidostas uz galvaspilsētas centru atvedīs 10 minūtēs. Pa jaunu dzelzceļa tiltu pāri Daugavai ievedīs zem glītām gaisīgām nojumēm. Un tālāk braucēji varēs doties uz pilsētu vai pārkāpt vietējos, starppilsētu vai starptautiskajos reisos.
Plānots, ka “Rail Baltica” līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Šobrīd kovida apstākļos gan īpaši grūti iedomāties, kālab ļaudīm vajadzētu tā nēsāties apkārt pa pasauli. Rīga kļuvusi tik tukša un klusa, ka vīzijas par grandioziem sastrēgumiem, ko izraisīs šāda mēroga būvniecība, iespējams nāksies pārskatīt. Pagaidām gan būvlaukums atrodas tikai centrālās stacijas aizmugurē - pie Satiksmes ministrijas un “Latvijas dzelzceļa” administratīvās ēkas ‒ un traucē satiksmi tikai ierēdņiem. Viņiem pirmajiem nākas mainīt savus pārvietošanās paradumus, jo pie darba vairs nav, kur mašīnas nolikt. Kā jau tas parasti mēdz notikt, pirmais darbs būvlaukumā bija koku nozāģēšana. Tie auga gar dzelzceļa uzbērumu - tuvāk Dzirnavu ielai. Tālākie darbi ir būvlaukuma atbrīvošana un sagatavošana, ēku demontāža, dzelzceļa infrastruktūras pārcelšana. Lielie būvdarbi sāksies pavasarī.
Jāatgādina šai projekta mezglā būvdarbus veic būvsabiedrība BERERIX, ko veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, bet uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”.
Būvnieku rosībai interesenti jau šobrīd var sekot līdzi, jo būvlaukuma žogā ierīkoti skatāmcaurumi. Protams, arī celtnieku darbu ietekmē pandēmija. Tāpēc arī atklāšanas pasākums tik pieticīgs. Mazs bariņš priekšnieku un ekskavators fonā. Svarīgākais no vīrusa pasargāt celtniekus. Tāpēc būvlaukumā ieviests speciāls grafiks, kā ierasties objektā, lai izvairītos no drūzmas. Darbs tiek organizēts 12 cilvēku komandās, kas savstarpēji nemainās, lai nepieciešamības gadījumā vīrusa skartos varētu ielikt izolācijā, bet darbu kopumā nenāktos pārtraukt. Notikušas arī apmācības darbam pandēmijas apstākļos, un būvlaukumā pastāvīgi atrodas speciāls kovida uzraugs. Būtībā viņš ir objekta epidemiologs.
Skatoties, kā koki brīkšķēdami gāžas zemē, tantes vakar pukojās, ka drīz jau Rīgā nebūs ko elpot, bet pāris agrīni dzērāji atzinīgi sprieda, ka beidzot uz Berlīni varēšot aizbraukt ar ātrvilcienu.
Saskaņā ar projekta laika grafiku tam vajadzētu notikt 2026. gadā. Tātad arī projekta izraisītajām Rīgas centra pārvērtībām uz to laiku jābūt notikušām. Nākotnes vīzijā uzbēruma vietā būs uz estakādes pacelti sliežu ceļi, bet apakšā atradīsies nosegta publiskā ārtelpa. Jācer, ka tā nekļūs par ko līdzīgu segtajai ārtelpai tuneļos zem stacijas priekšlaukuma. Pašlaik tur skats ir briesmīgs, bet uzturēties, sevišķi vēlākās vakar stundās ‒ ir bīstami veselībai. Vizualizācijās līdz ar “Rail Baltica” atbraukšanu arī Rīgas pilsētvide kļūst gaiša un patīkama. Aplūkot tās iespējams šeit.
Projekta virzītāji nule saņēmuši labas ziņas, pagaidām neoficiāli. Kārtējā naudas porcija no Eiropas Komisijas ir ceļā. Parakstīts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta sestais uzsaukums (CEF6).
Rīgas sakārtošana apkārt stacijai, protams, projektā neietilpst. Ar to būs jānodarbojas pašvaldībai, un arī nauda jāgādā šim nolūkam. Bet “Rail Baltica” būs pilsētas attīstības katalizators. Atliek vien izmantot.
