Rīgas sastrēgumus izraisa pašvaldības nolaidības dēļ pussabrukuši tilti, individuāla skolēnu pārvadāšana un telefona bakstītāji pie stūres, bet vēl viens faktors, kas sastrēgumus ievērojami paildzina ‒ tie ir autovadītāji, kas pēc avārijas izraisīšanas nevīžo paši aizpildīt saskaņoto paziņojumu apdrošinātājiem, bet sauc policiju.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs uzskata, ka likumsargu darbs ir pārāk nozīmīgs un dārgs, lai tērētu to saskaņoto paziņojumu veidlapu izvadāšanai. Un ne mazāk dārgs ir sabiedrības laiks, kas tiek izniekots sīko avāriju izraisītos sastrēgumos.
Pēc analoģijas ar ātro palīdzību ‒ par policijas izsaukumu saskrāpēta spogulīša vai saņurcīta bufera dēļ no autovadītājiem vajadzētu iekasēt samaksu. Negadījumā cietušo transportlīdzekļu īpašniekiem, protams, notikušais var līdzināties pasaules galam, taču pārējiem satiksmes dalībniekiem, tas ir būtisks kavēklis, kam pēc iespējas ātrāk jātop aizvāktam no negadījuma vietas, lai satiksmes plūsma atjaunotos. Policijas izsaukšana šo procesu būtiski paildzina, plus izniekota tiek nodokļu nauda.
Pirms dažām dienām Rīgā uz Gaisa tilta notika kārtējā muļķīgā avārija, kas izraisīja sastrēgumu teju līdz Siguldai. Kāda vieglā automašīna, šļūkājot pa joslām, pamanījās aizķerties aiz sabiedriskā transporta un tika ievilkta joslā pretējā virzienā, ceļā uz centru paralizējot satiksmi. Pats par sevi šāds incidents nav nekas neparasts. Taču turpinājums bija kaitīgs videi, nerviem un makiem. Sēž nelaimīga persona mašīnā. Sēž policisti savā mašīnā, un sēž “Rīgas satiksmes” inspektors savējā. Tā vietā, lai aši aizvāktu sīki satraumēto mašīnu (sabakstītais sabiedriskais transports jau sen bija prom, tikai tā krāsa uz vieglā auto palikusi), uz tilta stāvēja trīs mašīnas, un cilvēki tajās rakstīja papīrus. Papīrus ‒ Brīvības ielas šaurākajā vietā. Kamēr tūkstošiem cilvēku kavēja darbu, nervozēja, pa tukšo svilināja degvielu.
Šī stāsta morāle ir ļoti vienkārša. Nepieciešams paplašināt saskaņotā paziņojuma lietošanu, lai vadītāji maznozīmīgus negadījumus noformētu patstāvīgi. Ātri nobildējam negadījuma situāciju, novācam braucamos malā un sarakstām papīrus vai aizpildām veidlapu aplikācijā, citus satiksmes dalībniekus netraucējot. Jā, noformēt avāriju un iesniegt prasību apdrošinātājiem var arī telefonā. Jau divus gadus ir pieejama šī aplikācija, bet to izmanto tikai divi līdz trīs procenti no satiksmes negadījumu izraisītājiem. Savukārt papīra veidlapas ir pieejamas kopš 2003. gada, bet, kā secinājuši apdrošinātāji, daudzi tās joprojām nevadā līdzi māņticības dēļ. Viņi domā, ka tad, ja plauktiņā atradīsies tukša veidlapa, viņi uzreiz avarēs. Taču no telefona vadāšanas līdzi un tā bakstīšanas cilvēki neatsakās. Kaut gan tieši tas ir visizplatītākais maznozīmīgo avāriju iemesls. Ne velti CSDD kampaņo pret telefona zombijiem pie stūres. Aptuveni 20-30% no visiem satiksmes negadījumiem saistīti ar mobilā telefona lietošanu automašīnas vadīšanas laikā. Tendence lietot mobilo telefonu pie stūres gadu no gada turpina pieaugt. Taču, kad telefons jālieto pēc negadījuma, iesaistītie personāži to darīt kavējas. Sauc policiju un kavē satiksmi.
Satiksmes negadījumu kopējam skaitam ir tendence augt. Palēnām krītas bojāgājušo un ievainoto skaits, taču kopējā statistika ne. Pērn valstī reģistrēti 43 945 satiksmes negadījumi. No tiem 40 216 ir bez cietušajiem. Saskrāpēti spogulīši, saplīsušas plastmasas. Pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, vidējā atlīdzība par negadījumiem, kas ziņoti tikai ar saskaņotajiem paziņojumiem, šogad ir 820 eiro. Vairāk nekā pusē ‒ iesaistītie 65 līdz 66% negadījumu tiek galā paši. Saraksta saskaņoto paziņojumu un iesniedz apdrošinātājiem. Bet pārējie sauc policiju arī tad, ja nodarījums ir minimāls. Šā gada pirmajos sešos mēnešos 35,6% negadījumu reģistrēti, izsaucot ceļu policiju. LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins to skaidro ar izpratnes trūkumu. Saskaņotais paziņojums nav vainas atzīšana. Tajā fiksē situāciju, kāda izveidojusies uz ceļa, bet lēmumu jau pieņem apdrošinātājs.
Jāatgādina, ka policijas klātbūtne nepieciešama tikai komplicētākos gadījumos - ja ir cietušie, ja kaitējums nodarīts trešajai pusei, ja iesaistītas vairāk nekā divas automašīnas, ja ir domstarpības par negadījuma apstākļiem, ja kāds no avārijas izraisītājiem pametis notikuma vietu, ja mašīnas vairs nav braucamas. Un šo pēdējo nosacījumu iekšlietu resors grasoties pārskatīt. Mūsdienās mašīnas taisa tā, lai tās pēc iespējas mazāk traumētu mazaizsargātos satiksmes dalībniekus. Pat pie niecīgākās sadursmes mašīnu priekšējā daļa burtiski sabrūk. Taču policija nav vajadzīga, lai izsauktu evakuatoru. Tātad arī avārijas, pēc kurām mašīnas vairs nav braucamas, bet cilvēki nav cietuši, varētu noformēt patstāvīgi ar saskaņotā paziņojuma palīdzību.
Autovadītāju vēlme par katru cenu saukt policiju traucē arī lielveikalu darbu. Visai liels maznozīmīgu satiksmes negadījumu daudzums notiek publiskās autostāvvietās - pie izglītības, sporta, kultūras objektiem, bet jo īpaši pie lielveikaliem.
Apdrošinātāju dati liecina, ka četru gadu laikā stāvvietās reģistrēti ap 3500 negadījumi un vairāk nekā 2000 no tiem - Rīgā.
Visbiežāk lielveikalu stāvvietās transportam nodarītie bojājumi ir nelieli. Taču, ja cietušajam slinkums vai atrodas kāds cits iemesls nerakstīt saskaņoto paziņojumu par saskrāpēto spogulīti, tiek saukta policija, veikala administrācijai pieprasīti novērošanas kameru ieraksti un seko liela ņemšanās, bez kā varēja iztikt.
Latvijas Transporta apdrošinātāju birojs oktobrī veica autovadītāju aptauju, lai izpētītu viņu attiecības ar saskaņoto paziņojumu.
Aptaujas rezultāti
|
Policijas saucēji un bailīgie jāved pie prāta, it īpaši, ja viņi ietilpst kategorijā - lieto pie stūres viedierīces. Daļēji arī viņu dēļ galvaspilsētas satiksme ir tik neciešama.
