Teju divus gadus ilgās satiksmes ekspertu un politiķu diskusijas noslēgušās ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, ierādot tajā vietu arī elektroskrejritenim. Tagad no “sporta vai atpūtas inventāra” elektroskrejritenis pārtapis pilntiesīgā satiksmes dalībniekā ar visiem izrietošajiem pienākumiem un atbildību.
Pavisam nost no ietvēm šo pasmago un nestabilo braucamrīku nav izdevies dabūt, taču tagad vismaz risināt konfliktsituācijas būs krietni vienkāršāk, arī policija, ja vēlēsies, varēs uzraudzīt braucējus, nepieciešamības gadījumā saucot viņus pie kārtības. Ceļu satiksmes likuma 1. pantā ierakstīts, kas ir elektroskrejritenis:
91) elektroskrejritenis - ar elektromotoru aprīkots transportlīdzeklis, kura konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 25 kilometrus stundā, kuram nav pedāļu un kurš paredzēts vienam cilvēkam un aprīkots ar stūri vai roku atbalstu, kas ir mehāniski savienots ar kāju atbalsta virsmu;
Tā dēvētā mikromobilitāte ir atbalstāma lieta, jo katrs iedzīvotājs, kurš nelieto automašīnu, mazina sastrēgumus un gaisa piesārņojumu. Bet ar elektroskrejriteņu masveidīgu parādīšanos 2019. gadā pilsētu satiksmē sākās dažādi sarežģījumi un konflikti, galvenokārt ar gājējiem. Daļēji par to atbildīgi ir nomas kantori, kas sāka piedāvāt jaunu pārvietošanās līdzekli, nepastāvot nekādam regulējumam. Juridiski elektroskrejriteni līdz šim varēja pielīdzināt tiklab pludmales peldmatracim, no kura pieprasīt atbildību par nodarītu kaitējumu ir praktiski neiespējami.
Elektroskrejritenis kopā ar braucēju ir salīdzinoši smags - ap 100 kilogrami. Salīdzinājumā ar gājēju pārvietošanos, brauc ļoti ātri - līdz pat 35 kilometriem stundā. Attiecīgi, ja ar tādu uzbrauc gājējam, traumas var būt ļoti smagas. Un arī pašam braucējam kritiens ir visai nepatīkams, īpaši sadursmē ar mašīnu. Pēc Valsts policijas datiem, pērn elektriskie skrejriteņi bija iesaistīti 88 ceļu satiksmes negadījumos. Un kur tad vēl tie daudzie, uz kuriem policija nav saukta. Maksimālais pieļaujamais ātrums elektroskrejritenim tagad ir samazināts līdz 25 kilometriem stundā. Tam braukšanu vajadzētu padarīt cik necik drošāku. Nomas kantori ātrumu jau ir ierobežojuši, taču privātie elektroskrejriteņu īpašnieki diez vai.
Papildu aspekts, kādēļ elektroskrejriteņus bija nepieciešams ielikt likumā, bija to popularitāte alkoholiķu vidū.
Saukli “dzer un brauc”, līdz šim varēja izmantot elektroskrejriteņu reklamēšanai, bet nu vairs ne.
Likumā elektroskrejritenis ir pielīdzināts velosipēdam, un pilnīgi visas prasības un pienākumi, kas attiecas uz velosipēdu, tagad attiecas arī uz elektroskrejriteni. Jāievēro ceļazīmes, priekšrocības, jārāda pagriezieni un arī dzērumā braukt aizliegts. Un pārkāpumu gadījumā sodi jāmaksā. Tai skaitā sods par braukšanu dzērumā. Par mazu dzērumu līdz vienai promilei jāmaksā 40 eiro. Par lielu dzērumu vai braukšanu narkotiku reibumā - 170 eiro. Protams, salīdzinājumā ar autovadītājiem piemērojamo sodu, tāds nieks vien ir. Taču arī šādas summas potenciālos pārkāpējus var disciplinēt, tāpat kā tas izdevies attiecībā uz lauku velosipēdistiem. Bet atkal jau ar nosacījumu, ka policija pievērsīs uzmanību šai satiksmes dalībnieku grupai.
Diskusijas par nepieciešamību regulēt elektroskrejriteņu lietošanu primāri sākās tādēļ, ka gājējiem tika sašaurināta viņu pārvietošanās telpa. Tomēr šo problēmu grozījumi Ceļu satiksmes likumā nav atrisinājuši. Kā skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns, izdzīt skrejriteņus uz ielas nevar, jo nav droši: “Piemērotas infrastruktūras neesamība pagaidām ir vienīgais šķērslis, lai no Ceļu satiksmes noteikumiem izņemtu normu par iespēju velo un elektroskrejriteņu braucējiem pārvietoties pa ietvēm.”
Līdz saulainajai nākotnei, kurā katram transporta veidam un gājējiem būs sava nodalīta pārvietošanās telpa, elektroskrejriteņi atradīsies uz ietvēm, un gājējiem no tiem jāuzmanās. Jāuzmanās arī no elektromopēdiem, monocikliem, elektrodēļiem un visiem pārējiem tehniskās jaunrades īpatņiem, kas uzbraukuši uz ietvēm. Pēc likuma grozīšanas tie vismaz oficiāli ir atzīti par satiksmes dalībniekiem. Precizētā definīcija noteic, ka “par transportlīdzekli ir uzskatāma ierīce, kuras maksimālais ātrums ir virs 6 kilometriem stundā”. Tātad juridiski uz ietves konfliktā ar jebkuru motorizētu ierīci taisnība vienmēr būs gājējam. Pirmajā elektroskrejriteņu buma sezonā Neatkarīgā aprakstīja kādu Dzirnavu ielā uz ietves notikušu satiksmes negadījumu. Jauna sieviete nemākulīgi brauca ar elektroskrejriteni un no muguras lielā ātrumā uzbrauca gājējai, kura smagi krita un savainojās. Pat samaņu zaudēja. Pēc mediķu un policijas izsaukšanas negadījuma vaininiece uzrakstīja paskaidrojumu - notikušais ir vienkārši sadursme, kurā neviens nav vainīgs, un projām bija. Tagad tā vairs nevajadzētu notikt, jo elektroskrejritenis ir transportlīdzeklis.
