Tas, ko Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti nodēvējuši par “eksperimentu”, patiesībā nav nekāds eksperiments, bet gan iegribas vadīta spontāna rīcība ar neprognozējamu rezultātu. Kad 31. martā šis tā saucamais eksperiments beigsies, novērtēt tā ietekmi būs neiespējami vismaz četru iemeslu dēļ.
Pirmkārt “eksperimentu” uzsākot, Čaka un Marijas ielā nav veikti satiksmes mērījumi. Ja arī būtu - no tiem nebūtu nekādas jēgas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ. Tātad kovids ir otrs iemesls, kādēļ šis “eksperiments” nebūs izmantojams praktisku risinājumu pamatā. Iedzīvotāju pārvietošanās pašlaik ir radikāli mainījusies - un tā neraksturo ierasto pilsētas dzīves dinamiku. Daudzi cilvēki strādā un mācās attālināti, daudzi vispār nestrādā. Nepieciešamība pārvietoties ir ievērojami mazinājusies. Bet tā atgriezīsies, līdzko vīruss aizvāksies vai tiks uzveikts.
Trešais aspekts, kas mazina šī eksperimenta rezultāta lietderību, ir gadalaiks. Ziemā cilvēki labprātāk pārvietojas ar sabiedrisko vai autotransportu. Un tieši tāpēc tik kaitinoša ir pašreizējā situācija, ka visiem četrriteņiem jāstāv rindā vai jāpārvietojas ar kādiem desmit kilometriem stundā, kā, piemēram, vakar pusdienlaikā, bet joslā, kas agrāk bija pieejama visiem satiksmes dalībniekiem, tagad valda tukšums. Siltākā un sausākā laikā velosipēdu un citu mikromobilitātes rīku braucēji velojoslu noteikti lietotu, bet tagad mīties sadūšojas vien retais veloentuziasts. Savukārt pārējiem satiksmes dalībniekiem agrāko četru joslu vietā pieejamas vairs tikai divas, un īpaši būtiski, ka tagad pilnīgi nevajadzīgi (jo velojosla pamatā tukša) kavēts tiek sabiedriskais transports. Uzņēmumā “Rīgas satiksme” skaidro, ka pirmajās dienās kavējumi bija ievērojami ilgāki. Tagad plūsma ir normalizējusies. Acīmredzot daļa autovadītāju izvēlas alternatīvus maršrutus un palielina satiksmes plūsmu citviet.
Ir vēl ceturtais iemesls, kādēļ Satiksmes komitejas vadītāja Olafa Pulka un Rīgas vicemēra Viļņa Ķirša izgudrotais “eksperiments” nebūs izmantojams jelkādu secinājumu izdarīšanai par turpmākajām satiksmes organizācijas vajadzībām Čaka un Marijas ielā. Šonedēļ Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas aizmugurē, tas ir dienvidu pusē, tika atklāts jaunā dzelzceļa “Rail Baltica” būvlaukums. Būvniecība sākusies nelielā pleķī ar ekskavatora rakāšanos stacijas priekšlaukuma dobē, bet tā strauji pletīsies plašumā un 2022. gadā jau norisināsies dienvidu ‒ galvenās ieejas pusē, būtiski ietekmējot satiksmi šai sarežģītajā transporta mezglā. Un būvniecība turpināsies vēl 2025. gadā. Tātad atkal jau - izdarīt kādus šim termiņam piemērotus secinājumus jaunās domes “eksperimentā” nebūs iespējams. Ja kovids atkāpsies un satiksme atgriezīsies līdzšinējā apjomā, būs jādomā, kur to novirzīt, jo divas joslas no Čaka un Marijas ielas satiksmes artērijas būs izņemtas laukā. Ja vien “eksperimenta” rezultāti tiks atzīti par labiem uz visiem laikiem. Tā kā rezultātu izvērtēšana sākotnējo datu trūkuma dēļ nav iespējama, tad lēmums, visticamāk, būs politisks. Tāpat kā uzsākot “eksperimentu”.
Komitejas sēdē, kurā tika pieņemts lēmums, klāt bija pieaicināti dažādi satiksmes eksperti, kas principā teica šai idejai ‒ nē. Jo satiksmes plūsma palēnināsies, jo sabiedriskais transports kavēsies, jo pieaugs sastrēgumi citās ielās. Un te arī jāatgādina Rīgas tiltu katastrofālais stāvoklis. Pašlaik remontēti un būvēti tiek tikai divi tilti, bet desmit tiltu remonti atlikti kaut kad saulainā nākotnē. Tiklīdz kovids atkāpsies, Rīga sastrēgs. Arī tādēļ divu joslu izņemšana no pilnvērtīgas aprites ir ļoti radikāls lēmums. Kā komitejas sēdē atzina “Rīgas satiksmes” valdes loceklis Jānis Golubevs, 46% satiksmes dalībnieku Rīgā pārvietojas, izmantojot sabiedrisko transportu, bet tikai 2‒3% ar velotransportu. Turklāt pilsētplānošanas dokumentos nekur nav minēts, ka uz Čaka un Marijas ielas brauktuvēm tiks organizētas velojoslas.
Ko par notiekošo saka Satiksmes departaments? Neko nesaka un turpina dzīvot pagātnē. Droši vien tāpēc uz gaišo velonākotni orientētā domes vadība šobrīd meklē iemeslus, lai tiktu vaļā no mantojumā saņemtā Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora Vitālija Reinbaha. Departamenta mājaslapas speciālā sadaļā “Velojoslas Rīgas ielās” viņš vēsta kaut kādu aizvēsturisku informāciju par iecerēm vēl pirms Barona ielas velolaikmeta iestāšanās, bet veloprioritāte jaunā Čaka ielā vispār nav pieminēta. Tomēr strīpas, kā būs pamanījusi liela daļa rīdzinieku, ir uzkrāsotas. Tās liecina, ka jaunā vara ieradusies un ar varu mēģina iedēstīt rīdziniekos zaļo domāšanu. Varbūt sanāks, varbūt - ne. Tāds “eksperiments”.
Pagājušajā gadā Valsts kontrole nāca klajā ar revīzijas ziņojumu “Kā Rīgas pašvaldībai veicas ar pilsētas transporta infrastruktūras attīstību?”. Secinājumi bija graujoši. Haoss valda plānošanā, haoss valda ielās:
“Rīgas pašvaldība, attīstot pilsētas transporta infrastruktūru, rīkojusies neefektīvi, neekonomiski un neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Trūkst mērķtiecīgu risinājumu sen zināmām problēmām, savukārt esošo projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi.
Šādi rīkojoties, satiksmes dalībnieku - gājēju, velobraucēju un autovadītāju - vajadzības un intereses netiek risinātas ne īstermiņā, ne ilgtermiņā.”
Šie secinājumi izdarīti par Rīgas domes darbu iepriekšējā sasaukuma laikā. Konkrēti ‒ par 2016. un 2017. gadu. Taču tikpat labi tos varētu attiecināt arī uz jaunās varas pirmajiem mēnešiem un Ķirša/Pulka veloeksperimentu Čaka ielā. Ja haoss galvās, haoss valda arī ielās.
