Pēc Neatkarīgās lūguma Rīgas domes Satiksmes departaments sagatavojis sarakstu ar plānotajiem tiltu un pārvadu projektēšanas un būvdarbu termiņiem. Daudz precīzāk to būtu dēvēt par tiltu neremontēšanas kalendāru.
Tas, kā vēlēšanu noskaņās jaunie labie spēki lamāja prokremlisko “Saskaņu” par Rīgas tiltu neapsaimniekošanu daudzu gadu garumā, lika domāt, ka uzreiz pēc vēlēšanām sāksies aktīvs darbs pie visu tiltu glābšanas. Taču, nē! Pārliecinoši lielākā daļa tiltu netiek remontēti, un to remontdarbi pat netiek projektēti. Tāpat kā to darīja iepriekšējā sasaukuma laikā, tiek nosaukti kaut kādi mistiski termiņi, kad tiks sākta projektēšana, un ar to arī tiltu glābšana beidzas. Bet Rīgas iedzīvotāji un viesi tikmēr sēž sastrēgumos, jo tilti ir nelietojami vai tik sliktā stāvoklī, ka to šķērsošana ir būtiski apgrūtināta.
Rīgas teorētiskajos remontu un būvniecības plānos ir iekļauti 12 tilti un pārvadi. Taču dabā būvniecība aplūkojama tikai divos objektos. Patiešām
vērienīgi darbi pašlaik notiek jaunā Skultes pārvada trasē Sarkandaugavā. Nākotnē tas savienos Austrumu maģistrāli ar Tvaika ielu. Un vēl tāda lēnāka bakstīšanās, ko departaments dēvē par aktīviem būvniecības darbiem, novērojama uz Deglava pārvada. Brasas pārvads, kas bloķē satiksmi Čiekurkalna un Mežaparka virzienā, nīkst pusizārdīts, un pašlaik notiek tā pārprojektēšana.
Minētie trīs objekti ‒ tas ir arī viss no praktiskajiem tiltu būvēšanas darbiem. Visi pārējie tiek glābti vēl “Saskaņas” valdīšanas laikā tapušās nākotnes vīzijās, kas aplūkojamas attēlā.
Pilsētas satiksmes organizācijā tiltiem ir izšķiroši svarīga nozīme. Ja tie nedarbojas kā nākas vai vispār nedarbojas, satiksmes plūsma bremzējas, tādējādi pilsētā izraisot plašus sastrēgumus. Izejot no ierindas Brasas un Deglava pārvadiem, kustība faktiski apstājās Brīvības ielā, jo papildus daudziem tūkstošiem transportlīdzekļu jāstumdās pāri Gaisa tiltam, un vietas nepietiek ne vieglajam transportam, ne sabiedriskajam, ne gājējiem, ne riteņbraucējiem, ne skrejriteņiem. Gaisa tilts savulaik būvēts nesalīdzināmi zemākai kustības intensitātei, turklāt lietotājiem īpaši nedraudzīgā izpildījumā, ar visādiem stabiem šauro ietvju vidū. Saskaņā ar Satiksmes departamenta atsūtīto darbu grafiku tilta pārbūvi sāks projektēt 2022. gadā, bet būvdarbi sāksies 2024. gadā. Vai arī nesāksies, jo šādi tiltu neremontēšanas grafiki darināti arī iepriekšējās valdīšanas laikā.
Kāpēc galvaspilsētas tilti ir tik ļoti sliktā stāvoklī, Neatkarīgā vaicāja Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējam, ceļu un tiltu būves inženierim Renāram Birnikam. Viņš skaidro, ka galvenā problēma ir nepietiekama un nesavlaicīga būvju uzturēšana. Pasaulē tiltu būvē un apsaimniekošanā tiek izmantotas dažādas dzīves cikla stratēģijas. Var būvēt ļoti dārgi, ar tādiem materiāliem, kas ilgi kalpo un prasa minimālu kopšanu. Rezultāts ir dārgs un ilgs. Var būvēt arī ātri un lēti, bet, kad 30‒40 gadi pagājuši, celt atkal no jauna - ātri un lēti. Var iet vidusceļu, bet jebkurā gadījumā nepieciešami rūpīgi uzturēšanas darbi - jākopj dzelzsbetons, jātīra deformācijas šuves, jāpārkrāso metāla elementi, jā - un arī jāmazgā konstrukciju virsmas, jo sāls bojā konstrukcijas. Lūk, kā tas notiek. Ja tilta deformācijas šuves ir bojātas, ūdens tek uz konstrukcijām. Sāls hlorīdi iekļūst betonā, izraisot stiegrojuma koroziju. Betons sāk drupt. Tilta nestspēja mazinās. Ja deformācijas šuves bojājums būtu savlaicīgi novērsts, defekts nerastos un neprogresētu.
Līdzšinējās desmitgadēs tilti ir nepietiekami apsekoti, nepietiekami aprūpēti, pilsēta kā īpašnieks faktiski nav interesējusies, kas notiek tās saimniecībā.
Nav brīnums, ka, uzsākot Brasas tilta remontu, pēkšņi izrādās, ka zem tā apdrupušās virsmas atrodas kapitāla katastrofa, un ar kosmētiski minimāliem ieguldījumiem to nekādi nenovērst.
Protams, visus pārmetumus par tiltu slikto stāvokli gāzt virsū vienīgi Satiksmes departamentam nebūtu taisnīgi. Lai arī daudzas kļūdas tas pieļāvis, bijuši arī objektīvi apstākļi, kas kavējuši darbus, bet pats galvenais - nav bijis attiecīga politiska pieprasījuma. Tā atzīst Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks. Iepriekšējā “Saskaņas” vadītā dome izvēlējās skolu siltināšanu, kas vieglāk un ātrāk izdarāms. Ielas un tilti palika novārtā, un tagad ar šo mantojumu kaut kā jātiek galā. Pārskatot departamenta saplānoto darbu grafiku, Olafs Pulks pieļauj, ka vienu tiltu nākamgad vismaz projektēt varētu sākt. Visticamākais, Vanšu tiltu. Bet tādā gadījumā jābūt pārliecībai, ka līdzekļi būs arī būvniecībai, jo katram būvprojektam ir derīguma termiņš. Ceļu būves projektiem tie ir pieci gadi no dienas, kad pieņemts lēmums par būvniecības ieceres akceptu. Ja termiņš pārsniegts, projekts jāpārtaisa. Tas ir loģiski, jo būve šai periodā turpinājusi nolietoties. No šāda viedokļa piesardzība tiltu remontu grafikā esot saprātīga. Satiksmes departaments arī rosinājis domniekiem apsvērt ideju, ka turpmāk tilta projektēšana un būvniecība varētu tikt apvienota vienā iepirkumā. Tātad objektu gan projektētu, gan būvētu viens un tas pats ģenerāluzņēmējs un izpaliktu kašķēšanās par projekta kvalitāti, kā tas notika Deglava tilta gadījumā. Ko pats sazīmēji, to pats arī uzbūvē.
Rīgā, nākot pie varas jaunajai koalīcijai, pilsētvides un satiksmes problēmu risināšana pasludināta par prioritāti numur viens. Domē pat izveidots attiecīgs amats augstākās vadības līmenī. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša pārraudzībā ir Rīgas pilsētas attīstība, plānošana un satiksmes infrastruktūras un transporta jautājumi. Taču līdztekus politiskajai gribai būtisks priekšnoteikums tiltu remontam ir nauda. Un ar to, kā viņš pats atzīst, ir pašvaki. Nākamgad Rīgas domes budžets samazināsies par 40 miljoniem. Pilsētas iespējas pašai finansēt lielus projektus būs ierobežotas, tāpēc nauda tiek meklēta ārējos avotos. Viens variants esot Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisms. Tur līdzekļu pieprasījums iesniegts Vanšu un Gaisa tiltu remontiem. Gadījumā, ja nepaveiksies, dome varētu mēģināt pārfinansēt esošos kredītus. Tad pie labākām procentu likmēm varētu uzņemties jaunas kredītsaistības tiltu remontēšanai. Olafs Pulks kā vēl vienu variantu min Kohēzijas fondu, uz kura līdzekļiem varētu pretendēt. Versijas ir dažādas, un, kā saka vicemērs Ķirsis, jaunā domes vadība “veic attiecīgus vingrinājumus” naudas meklējumos. Jānovēl, lai izdodas, kamēr nenākas slēgt vēl kādu Rīgas tiltu. Viens no pirmajiem kandidātiem ir Gaisa tilts, kura bruģis sastūmies zemākiem autiņiem grūti pārvaramos viļņos, bet starp ietves asfaltēto daļu un margu pamatni izveidojušās prāvas plaisas.
Agrāk to maskēšanai pietika ar piķi. Nu vairs piķis nepalīdz.
