Sākums

Līdz šim no nevēlamo simbolu atbrīvošanās kampaņu redzesloka izdevies izvairīties Strēlnieku piemineklim pie Okupācijas muzeja un piemineklim 1905. gada revolucionāriem Daugavmalā, netālu no dzelzceļa tilta.

2024. gadā Eiropas Insulta organizācijas konferencē Šveices pilsētā Bāzelē tika pasniegti programmas “Angels Initiative” apbalvojumi “Angels Awards”, kurus piešķir insulta vienībām, kas atbilst starptautiskam ekselences līmenim insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē, ņemot vērā stingrus kvalitātes kritērijus. Eiropas, Āfrikas un Āzijas vairāk nekā 8600 insulta vienību konkurencē Stradiņa slimnīcas insulta vienība – Neiroloģijas klīnika – atzīta par vienu no labākajām pasaulē insulta ārstēšanā un pacientu aprūpē. Tai jau 25. reizi piešķirts visaugstākais jeb dimanta līmeņa apbalvojums. Par to “Neatkarīgajai” stāsta Stradiņa slimnīcas neirologs, insulta vienības virsārsts Dr. Kristaps Jurjāns.

Rīgas pilsētas tiesa ir nolēmusi noraidīt bijušā sabiedrisko mediju ombuda Rīgas Stradiņa universitātes profesores Andas Rožukalnes prasību pret SIA “Mediju nams” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskas kompensācijas piedziņu un pret SIA “Cocoon” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Martinam Gausam nauda no “airBaltic” plūst ne tikai kā atalgojums, bet arī kā dividendes no dalības privātuzņēmumā, kurš ir starpnieks programmatūras izstrādei aviokompānijas biļešu iegādes un rezervēšanas platformai. Pāri visam izrādās, ka Martins Gauss var lemt par iepirkumiem “airBaltic”, ko grib un kā grib, jo Publisko iepirkumu likums uz “airBaltic” nemaz neattiecoties.

Intervija ar īpašo uzdevumu vēstnieku, ANO Drošības padomes kampaņas sekretariāta vadītāju Andreju Pildegoviču: par to, kāpēc Latvijai jākļūst par ANO Drošības padomes locekli, par to, kāpēc “sliktie zēni” neiet prom un kāpēc ANO ģenerālsekretāram vāja izpratne par Austrumeiropas reģionu, kāpēc Latvija nopirkusi vēl vienu ēku Ņujorkā, vai tā kļūs par patvēruma vietu valdībai kara gadījumā, un kā labāk palīdzēt Latvijas uzņēmējiem.

Nupat kā aktualizējies jautājums par mošejas būvi Rīgā liek gan Rīgas domes amatpersonām, gan sabiedrībai kopumā atbildēt uz jautājumu – ko darīt? Lielai sabiedrības daļai šāds jautājuma uzstādījums šķiet absurds: kā, ko darīt? Protams, ka aizliegt. Kādi vēl tur var būt jautājumi. Īpaši gadā, kad notiek pašvaldību vēlēšanas. Taču jautājums nav tik vienkāršs, kā pirmajā brīdī var likties.

Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa līdzgaitnieki vēl nav izlēmuši, kā izbeigt karu Ukrainā. Trampa svīta bažījas, ka viņu lēmumus par Ukrainu var salīdzināt ar Savienoto Valstu bēgšanu no Afganistānas, atsaucoties uz saviem avotiem, ziņoja britu laikraksts "Financial Times" (FT). Laikrakstā pausto viedokli analizē Vācijas sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle".

Janvāra sākumā Somijā par četriem procentiem palielinājās pievienotās vērtības nodoklis (PVN) grāmatām. Somijā manāmi pieaug grāmatu cenas. Grāmatu tirgotāji pauž bažas, vai augstās cenas nemazinās vēlmi grāmatas iegādāties un, ja tā, tad kā tas ietekmēs lasīšanas kultūru sabiedrībā, vēsta Somijas nacionālā televīzija YLE savā portālā "yle.fi".

Lietuva pirms 10 gadiem pievienojās eirozonai, taču kaimiņvalsts Polija joprojām uzskata, ka nacionālā nauda zlots ļauj noturēt un vairot tautas labklājību un nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi. Pētot Lietuvas eiro ieviešanas pieredzi, poļi ar bažām secina, ka pēc eiro ieviešanas Lietuvā strauji kāpušas cenas precēm un pakalpojumiem. Polijas medijs "wnp.pl", apkopojot ekspertu atzinumus, secinājis, ka Polijai prātīgāk turpināt atturēties no pievienošanās eirozonai.

Šodien aprit 80 gadi, kopš “12. janvārī boļševiku armija sāk triekties uz Berlīni, raidot uzbrukumā milzīgas tanku un kājnieku masas, cieš arī Kurzemes fronte, jo no šejienes atvelk 7 labākās vācu divīzijas, to vidū arī abas tanku divīzijas. Tas ir smags trieciens Kurzemes aizstāvjiem.”

Jaunā gada pirmajās dienās piezvanīju Raimondam Paulam. Klausuli pacēla viņa mazmeita – pazinu pēc balss. Sapratu, ka viņa sargā opīti no svešajiem. Kad sevi nosaucu, viņa skanīgi pasauca pie tālruņa savu mīļo vectēvu. “Vai, biedrene Veidemane!” tradicionāli norūca Maestro, atpazinis mani. Viņš – kā vienmēr – bija mazvārdīgs. Tomēr arī viņa mazvārdība bija tik ietilpīga.

Īpašo uzdevumu vēstnieks, ANO Drošības padomes kampaņas sekretariāta vadītājs Andrejs Pildegovičs intervijā Neatkarīgajai skaidro, kāpēc Latvijai ir jābūt ANO. "Citas alternatīvas nav," intervijā saka A. Pildegovičs, vienlaikus uzverot, ka Latvijas diplomātija ir guvusi mācību.

Krievijas iebrukums Ukrainā strauji kāpinājis alkohola patēriņu. Maksimālais alkohola pārdošanas apjoms Krievijā bijis decembrī, patēriņa maksimums – Jaungada brīvdienās. Gadu mijas un pirmajās jaunā gada dienās Krievijā tauta mirst vidēji par 14% vairāk nekā parastajās darba dienās. Skaitļi liecina, ka trīs Ukrainas kara gadu laikā Krievija ir sasniegusi neapstrīdamus "panākumus" savu iedzīvotāju alkoholizācijā, kas nozīmē, ka 2025. gadā alkohols, visticamāk, nogalinās vairāk cilvēku nekā parasti, atsaucoties uz Krievijas mediju "Sibir.Realii", vēsta “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portālā "currenttime.tv".

Gluži kā speciāli saskaņoti 2024. gada rezultāti izskatās patēriņa cenu pieaugums jeb inflācija Latvijā par 3,3% un Eiropas Centrālās bankas bilancē uzrādītais eiro daudzuma pieaugums par 3,6%.

Saeima ceturtdienas sēdē nenobalsoja pirmajā lasījumā par jauno Klimata likumu. Koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu šī pretrunīgi vērtētā likumprojekta virzīšanai. Līdz ar to opozīcijai izdevās gūt nelielu, bet simbolisku uzvaru.

Pirms 2. pasaules kara Latvijas centieni kļūt par Tautu Savienības Padomes locekli nebija sekmējuši aizsardzību pret agresoriem Vāciju un PSRS, bet tieši otrādi – pasliktināja Latvijas un Baltijas valstu pozīcijas globālpolitikas spēlītēs

Klaipēdas rajona tiesa Lietuvā notiesājusi lauksaimnieci, kuras bullis nāvējoši ievainoja vīrieti. Saskaņā ar tiesas spriedumu, sieviete notiesāta par nolaidību un likumā noteikto īpašo drošības noteikumu pārkāpumiem, kuru dēļ cita persona zaudējusi dzīvību, raksta kaimiņvalsts interneta medijs "respublika.lt".

Ekonomikas ministrijā ieviesta datorprogramma “DeskTime” – rīks, kurš ļauj kontrolēt darbinieka rīcību pie datora. Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa ieskatā tas palīdzēs uzlabot ministrijas aparāta darbinieku efektivitāti un ļaušot sasniegt maksimālu atdevi no katras darba stundas.

Kas notiek ar dronu koalīciju? Tā attīstās vai stagnē? Atbildes uz jautājumiem sniedz Aizsardzības ministrija, situāciju komentē Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks. Bet ir arī citi viedokļi.

Par to, kāpēc Latvija gandrīz visos makroekonomikas un biznesa dinamikas rādītājos atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, par to, kas traucē un kas jādara, lai kaimiņus panāktu, par pētījumiem, kas šajā virzienā tiek veikti, “nra.lv” saruna ar Dauni Aueru.

“airBaltic” vadītāja Martina Gausa krēsla šūpošana notiek diezgan ļengani – kritiska pret M. Gausa palikšanu amatā ir vien valdības koalīcijas partija ZZS, taču tā pati atzīst, ka nevar būt jautājuma izlēmēja, jo nekontrolē satiksmes nozari. Diskusijas valdībā par “airBaltic” nākotni ir iesaldētas līdz 21. janvārim, kad notikšot akcionāru sapulce. Tas, protams, ir amizanti, jo 97,97% aviokompānijas akciju pieder Latvijas valstij, taču, neraugoties uz to, īpašnieks valsts tā īsti neko pielemt nevar.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis riskē ar darbinieku neapmierinātību, sākot izmantot “Draugiem Group” uzņēmuma “DeskTime” izstrādāto biroju darbinieku darba laika uzskaites programmu viņa ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu darbinieku pārraudzīšanai.