“Mēs vairs netiekam galā ar migrantiem,” atzīstas kāda Zviedrijas amatpersona, “veidojas bandas, pieaug noziedzība, sevišķi augsts ir izvarošanu un spridzināšanu skaits, notiek apšaudes un laupīšanas.” Cik ilgs laiks paies, līdz Latvijā nobriedīs līdzīga situācija? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.
Iebrukums Ukrainā pamatīgi samazinājis Krievijas armijas transportlīdzekļu krājumus, salīdzinot ar to autoparka apjomu, kāds bija pirms kara sākuma 2022. gada februārī, liecina “Radio Brīvā Eiropa/Radio brīvība”, Ukrainas izmeklēšanas nodaļas “Schemes” un Norvēģijas sabiedriskās raidorganizācijas NRK žurnālistu veiktā izmeklēšana.
Ir teiciens – labāk šausmīgas beigas nekā šausmas bez gala. Daudziem Evikas Siliņas valdība šķiet tīrā katastrofa. Valdība, kas kuļas uz priekšu kā pa celmiem. Jo ātrāk tā beigtu pastāvēt, jo labāk. Nav ko mocīties.
“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu,” tīmeklī nesen lepni ierakstīja premjere Evika Siliņa (JV). “Uzrāviens” sevī iekļāva trīs ministru – Kaspara Briškena (PRO), Andas Čakšas (JV) un Ulda Auguļa (ZZS) – padzīšanu. Nav vienprātības par to, ko nozīmē termins “uzrāviens”: vieni domā, ka tas ir saistīts ar kādas vainīgās personas uzraušanu zarā, citi savukārt nav tik radikāli un atceras Raimonda Vējoņa pirmo teikumu, stājoties Valsts prezidenta amatā: “Laikam no sākuma jāierauj.” Politologiem Jurim Rozenvaldam un Filipam Rajevskim lūdzām skaidrot Siliņas “uzrāviena” būtību.
Tagad jau Krievijas, nevis Ukrainas armija izjūt artilērijas un bruņutransporta trūkumu. Trijos kara gados Vladimiram Putinam tā arī ne tuvu nav izdevies ieņemt Kijivu. Briesmīgkaā gaļasmašīna kopš abiem pasaules kariem ieripo ceturtajā gadā, un ASV prezidenta “sadziedāšanās” ar Kremļa tirānu liek domāt, ka diplomātijas frontē būs vēl neprognozējamākas izmaiņas nekā Kurskas apgabalā.
Eiropas izlūkdienestiem pašreizējā drošības situācijā vajadzētu būt agresīvākiem aktīvo pasākumu izmantošanā pret saviem ienaidniekiem un valstu valdībām būtu jāpagarina izlūkdienestu pilnvaras visā kontinentā, uzskata Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (EFIS) vadītājs Kaupo Rosins, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizācija savā portālā "news.err.ee".
Lidmašīnu ražotājs “Boeing” jau sešus gadus mokās ar ražošanas problēmām, lidmašīnu drošības jautājumiem, piegāžu kavēšanos un neapmierinātiem klientiem. Izskatās, ka uzņēmums tūlīt iekulsies vēl lielākās nepatikšanās, ja nespēs noslāpēt ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas par nākamās paaudzes “Air Force One” lidmašīnas kavēšanos.
Latvijas ekonomika 2025. gadā nepiedzīvos ievērojamu izaugsmi, ekonomiskā uzrāviena nebūs, liecina ekspertu secinājumi. Kā valstij panākt ambiciozu mērķu sasniegšanu; ko šobrīd darām nepareizi; kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika – par šiem jautājumiem “nra.lv” izjautāja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesoru un Valsts prezidenta izveidotās Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētāju Arni Sauku.
Tā, protams, bija sakritība, ka Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze tikās ar tā dēvētās Palestīnas tā dēvētajiem ārlietu ministrijas pārstāvjiem aptuveni tajā pašā laikā, kad Palestīnas teroristi piedalījās, viņuprāt, uzjautrinošā pasākumā – nogalināto izraēliešu atdošanā Izraēlas valstij. Ko dara Latvijas speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze un kurš viņu ir pilnvarojis tikties ar tā dēvētās Palestīnas valsts tā dēvētās ārlietu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu šīs “valsts” atzīšanu; vai Latvija grasās atzīt Palestīnas “valsti” – un citus jautājumus skaidrojām Ārlietu ministrijā.
Veselības ministrijas Saeimai sniegtais pārskats “Situācija Latvijā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā” ļoti atgādina Nigēras vai Nigērijas atskaites Pasaules bankai par pasākumiem dzimstības ierobežošanā.
Jaunā situācija pasaules politikā prasa spēju ātri, izlēmīgi un pareizi pieņemt valstiski tālejošus lēmumus. Ko mēs no šīm kvalitātēm redzam mūsu Latvijas politikā? Atbilde uz šo jautājumu katram no mums ir zināma. Tādēļ nolēmām palūkoties, kā Latvijas politiskās partijas organizē sev jauno kadru piesaisti. To skaidrojot, mēģinājām arī saprast, vai mūsu politisko partiju iekšienē ir jūtama vēlme meklēt un atrast jaunus līderus.
Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".
Sākoties karam, Ukrainā uzplauka “klientu” bizness, proti starpnieki, kas vervēja ukraiņus darbam Eiropas uzņēmumos. Viņi palīdz noformēt darba dokumentus un pavada līdz darbavietai, bet par saviem pakalpojumiem atņem daļu no algas. Nereti viņi arī patur pie sevis darbinieku pases un dokumentus, lai tie nevarētu pamest darbu, ja viņus neapmierina apstākļi, izpētījis laikraksts “Ukrainskaja Pravda”.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis nesen izteicās, ka jāvērtē, vai ir nepieciešams Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Grūti būs ministram ar tā vērtēšanu. SIF ir sena un sīksta iestāde, kas diezin vai padosies un ļaus sevi likvidēt.
Par sabiedrības neuzticēšanos valsts varai un iespējamiem naudas avotiem, par valdības mīņāšanos uz vietas un valsts pārvaldes kosmētisko remontu, par robežu slēgšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, par ASV prezidenta Trampa skandalozajiem izteicieniem un vēl par daudz ko citu – intervija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču.
"Interesants jautājums," tā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbildēja uz žurnālistes Elitas Veidemanes jautājumu par plānoto kosmētisko remontu valdībā un vai ar to pietiks.
Piecus gadus pēc "Brexit" vairākums britu vēlas atgriezties Eiropas Savienībā (ES). Šķiršanās no ES tiek publiski atzīta par neveiksmi, taču patlaban pie varas esošie politiķi pat nedomā par jaunu referendumu, un sociologi brīdina, ka jautājums ir slēgts uz nākamajiem desmit gadiem, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC savā interneta portālā "bbc.com".
Lietuvā iepriekšējā sasaukuma Seima deputātu grupa bija ierosinājusi no šā gada sākuma uz pusi palielināt apbedīšanas pabalsta apmēru. Neskatoties uz inflāciju, pabalsts kopš 2011. gada ir pieaudzis tikai par 128 eiro. Lietuvas valdība ķērusies klāt šī jautājuma risināšanai. Tā piekrīt palielināt pabalstu, taču ne tādā apmērā, kā to pieprasa Seima deputāti, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".
Kāpēc ļoti atšķiras ministru un ierēdņu algas par janvāri; kurš tad īsti izlēma, ar kādiem privātiem specreisiem jālido Krišjānim Kariņam; par valdības “restartu” un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar bijušo Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski.
