Veselības ministrijas Saeimai sniegtais pārskats “Situācija Latvijā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā” ļoti atgādina Nigēras vai Nigērijas atskaites Pasaules bankai par pasākumiem dzimstības ierobežošanā.
Veselības ministrijas prezentācija tika izskatīta Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas kopsēdē. Tās gaitu izteiksmīgi raksturo fragments, kurā tika apspriests jaunais Latvijas valsts pakalpojums - bezmaksas kontracepcijas implanti augsta sociāla riska grupu sievietēm. Uz “progresīvās” deputātes Mairitas Lūses jautājumu, kam vēl valsts piedāvās šo ļoti vajadzīgo pakalpojumu, Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka ar stomīšanos atbildēja “droši vien, ka tās varētu būt - grūti pateikt, bet pieļauju, ka varētu būt studentes". Tad nu gan viņa apjēdza, ka ar visu studenšu kā sociālas grupas pielīdzināšanu narkomānēm un cietumniecēm aizgājusi pārāk tālu un kāpās atpakaļ, ka “nav tā, ka mēs gribam, lai Latvijā nedzimtu bērni, bet lai nedzimtu bērni, kuri nav vēlami". Šāda veida atrunas svešas M. Lūsei un “Jaunās vienotības” jaunās paaudzes pārstāvei Zanei Skujiņai-Rubenei. Viņas nenogurušas aicināja Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju u.c. institūcijas propagandēt dzimumdzīvi tādā veidā, kura praktiskā izpausme ir viena bērna radīšana atbilstoši divu psihologu, trīs advokātu, finanšu konsultanta un ārstu konsīlija (pie reizes arī garīdznieka, astrologa un ekstrasensa) apliecinājumiem, ka cilvēki apzinās savu rīcību un sasnieguši materiālo labklājību šī bērna uzturēšanai ja ne līdz pensijai, tad vismaz līdz pilngadībai.
“Situācijai Latvijā seksuālās un reproduktīvās veselības jomā” Saeimas deputāti pievērsās dažas dienas pēc tam, kas Centrālā statistikas pārvalde bija publicējusi 2024. gada demogrāfisko rezultātu sākotnējā novērtējuma datus. Atbilstoši tiem, pagājušajā gadā piedzimis 12 571 bērns, kas nozīmē dzimstības samazinājumu par 1 919 bērniem jeb 13,2% attiecībā pret 2023. gadu. Šādi samazinājumi turpinās jau astoņus gadus pēc kārtas. Pagājušais gads iezīmējas šajā procesā ar faktu, ka oktobrī reģistrētais jaundzimušo skaits noslīdēja zem tūkstoša mēnesī pirmo reizi Latvijas Republikas pastāvēšanas 106 gados un, visticamāk, tagadējā Latvijas teritorijā pirmo reizi kopš Ziemeļu kara (1700-1721) ar badu un mēra epidēmiju.
Dzimstības tuvināšanās nullei Latvijā nenovirzīja ne šīs valsts Veselības ministriju, ne deputātus no iebrauktajām sliedēm dzimumdzīves un bērnu radīšanas ierobežošanas virzienā. Jā, tas pareizi no cilvēces izdzīvošanas viedokļa tad, kad cilvēku uz pasaules astoņi miljardi un vairāk. Tas nav ilgtspējīgi, kā tagad pieņemts skandināt uz katra stūra (tribīnes). Te jānorāda uz pieklājības normām, atbilstoši kurām amatpersonas nesaka skaidri un gaiši, ka cilvēku skaits ir neilgtspējīgs. Tiek izmantots eifēmisms, ka ilgtspējīga neesot tehnika (visplašākajā nozīmē - kā tehnoloģijas, mākslīgi sintezētās ķīmiskās vielas utt.), kas nodrošinājusi cilvēku skaita pieaugumu no miljoniem līdz miljardiem vēsturiski pārskatāmā laika periodā. Publicistikai ierobežojumu mazāk, tāpēc sacīsim, kā ir. Tajā skaitā izpalīdzēsim amatpersonām ar apliecinājumu, ka vismaz daļa no tām nav tik dumjas kā izklausās tad, kad tās runā par “zaļo kursu".
Plašāku paskaidrojumu prasa tas, ko patiesībā nozīmē apgalvojumi par globālo sasilšanu proporcionāli oglekļa dioksīda (CO2) daudzuma pieaugumam atmosfērā cilvēku darbības rezultātā. Tagadējā civilizācija planētas mērogā var pastāvēt tikai tādā veidā, ka izmanto enerģiju, kas izdalās ķīmiskā reakcijā, kādā no zemes dzīlēm iegūts ogleklis tiek savienots atmosfērā esošu skābekli. Teorētiski tas var novest līdz civilizācijas beigām tad, kad zemes dzīlēs vairs nav oglekli saturošo vielu vai gaisā nav skābekļa, ar ko biedēja iepriekš, bet tagad atklājies, ka ne tikai civilizācija, bet cilvēce izputēs ātrāk, nekā šīs vielas beigsies. Kā biedēklis tiek izmantots stāsts par CO2, lai šis stāsts ietekmētu cilvēkus tāpat kā grims, ko izmanto kino vai teātrī kā palīglīdzekli skatītāju noskaņošanai par visu labo pret vidu slikto. Tātad uzvelk aktierim uz sejas sarkanu švīku un publika patiešām cieš viņam līdzi, lai gan zina par grimu un par to, ka cilvēks nemaz nespētu tik aizkustinoši parādīt savu, sacīsim, nāvi, ja viņam būtu lode pierē, nevis uz pieres uzzīmēts aplītis. Bet galvenais, ka tad ļoti maz cilvēku - tikai profesionāli mediķi, karavīri, maniaki u.tml. - spētu šim stāstam sekot. Visi pārējie šausmās aizbēgtu no skatītāju zālēm, tiklīdz saprastu, ka nāves apliecinājumi nav butaforija.
Cik aktieriem grims nekaitīgāks par lodi, tikpat CO2 cilvēcei nekaitīgāks par daudzām citām vielām, sākot ar oglekļa oksīdu (CO) jeb tvana gāzi, kurā viss dzīvais patiešām iet bojā. Taču CO2 izvēlēts par simbolu nepārskatāmi daudzām citām, daudzkārt aktīvākām vielām, kas patiešām spējīgas iznīdēt cilvēkus un lielāko daļu dzīvnieku sugu: “Mēs satraucamies par civilizāciju sadursmēm, kodolkara briesmām un kultūras pagrimumiem, bet, iespējams, visa cilvēce aizies bojā vienkārši tādēļ, ka mums olās ir uzkrājusies plastmasa,” nra.lv pērnā gada 27. maijā citēja publicistikā pazīstamo Nilu Saksu Konstantinovu. Tas tikai viens no nepārskatāma piemēru daudzuma, kas atlasīts tāpēc, ka trauksmes cēlēja vārds un trauksmes iemesls “Neatkarīgās” lasītājiem jau zināmi. Tikpat labi varētu atšķirt nra.lv pērnā gada 8. aprīļa numuru ar publikāciju “Pētījums liecina: higiēnas līdzekļos un antiseptiskajos līdzekļos esošās vielas bojā smadzenes.”
Nupat uzrakstīto var vārds vārdā attiecināt uz herbicīdiem un pesticīdiem, kuru nelietošana lauksamniecībā atņemtu pārtiku lielajai pusei pasaules iedzīvotāju; attiecināt uz antibiotikām, kas pēc izdalīšanās no cilvēku un dzīvnieku organismiem tagad kurā katrā dīķītī kopojas ar baktērijām, radot tādus superbaciļus, kas kādreiz piepildīs un pārpildīs visus šausmu stāstus, kādi tika izdomāti par Covid-19; attiecināt uz pretaugļošanas līdzekļiem, kuri jālieto pastāvīgi nevis tāpēc, ka tie cilvēka organismā noārdās, bet tāpēc, ka tie izdalās vidē, dzīvniekos un atpakaļ cilvēkos, izraisot nekādi neprognozējams reakcijas ne tikai reproduktīvajā, bet vispār uzvedībā.
Lai atbrīvotu cilvēci no šeit tikai pāris vārdos ieskicētajām briesmām, cilvēce ir jāatbrīvo no lielākas daļas cilvēku ar aprēķinu, lai tās vielas, kuras tik un tā nāksies producēt civilizācijas uzturēšanai bez atgriešanās tūkstoš gadus senā pagātnē, mazāka cilvēka skaita dēļ būtu jāsaražo mazākā apjomā. Par pieļaujamo apjomu var pateikt tikai to, ka tam jābūt mazākam nekā tagad. Droši zināms, ka tagad šo vielu dabā nonāk vairāk, nekā pagūst noārdīties. Ļoti, ļoti aptuvenais mērķis ir pārvērst tagadējo “zelta miljardu” cilvēku par vispār uz zemes atlikušo cilvēku skaitu.
Ticēsim, ka daba ir laba un spēs noārdīt vielas, kādas Zemes apstākļos nekad nebūtu radušās bez cilvēka prāta. Diemžēl nav šis prāts tik attīstīts, lai cilvēki spētu pašu radītās vielas savākt un iznīcināt. Proti, savākt tā, lai notekūdeņu un dūmgāžu attīrīšana neizmaksātu daudz vairāk, nekā visas preces un pakalpojumu, kuru dēļ radušies atkritumi. Tiklīdz šādi savākšanas mēģinājumi iesākas, tā jebkādai ražošanai zūd ekonomiskā jēga.
Lai cik jocīgs izskatās “zaļais kurss", pie vajadzīgā rezultāta tad noved kaut vai ar nodokli, ko sauc par emisijas kvotu cenām. Tas ir nodoklis par dedzināšanu - oglekļa un skābekļa savienošanu, bez kuras nav iespējama dzīvība cilvēka ķermenī. Tātad tiek uzlikts nodoklis par elpošanu, kas - nodoklis - cilvēces kultūras vēsturē sen pazīstams simbols.
Eiropa pa “zaļo kursu” tikusi vistālāk tāpēc, ka šis kurss turpināja jau iepriekš, tūlīt pēc Otrā pasaules kara uzsākto politiku uz iedzīvotāju skaita ierobežošanu kā līdzekli nākamo karu novēršanai. Ne tikai vāciešiem, bet visiem eiropiešiem ausīs vēl skanēja Vācijas diktatora Hitlera klaigāšana, ka vāciešiem jākaro par “dzīves telpu” (Lebensraum). Viņiem, lūk, pati daba esot atvēlējusi vairoties straujāk nekā citiem (Hitlers manipulēja ar skaitļiem, kas īstenībā Hitlera apgalvojumiem neatbilda), jo īpaši attiecībā pret izmirstošajiem francūžiem. Tāpēc dzīves telpas pārdalīšana esot gan dabas likumiem atbilstoša, gan juridiski korekta, pat ja francūži tai pretojas. Pēc kara eiropiešus piemeklēja atklāsme, ka dzīves telpu daudz vieglāk iegūt ar cilvēku skaita samazināšanu nekā ar karu.
Reālajā pēckara Eiropā daudz kas neiekļaujas dzimstības un cilvēku skaita samazināšanas politikā. Piemēram, Francija cenšas atspēkot Hitlera nicīgos vārdus jeb paredzējumu par francūžu izmiršanu ar valstu salīdzinājumā vislielāko valsts atlīdzību vecākiem par bērnu radīšanu. Francijā, Vācijā un visur citur atteikšanās no kara kā no ļoti smaga darba ir iekustinājusi valstu pamatiedzīvotāju atteikšanos no darba vispār. Tas liek piesaistīt aizvien lielāku skaitu neeiropiešu, kuru pirmā paaudze vēl daudz maz darba spējīga. Vēl citus virpuļus Eiropā izraisīja Austrumeiropas valstu iekļaušana Eiropas Savienībā (ES). Tomēr pamatnostādne ES ir uz iedzīvotāju skaita samazināšanu, kuras izpildē Latvija ir paraugvalsts. Par dzimstības samazināšanos te jau tika teikts un par iedzīvotāju kopskaitu var turpināt. Latvija 2004. gada maijā iestājās ES ar 2,28 miljoniem iedzīvotāju, bet 2025. gadu iesāka ar 1,85 miljoniem iedzīvotāju (samazinājums par 430 tūkstošiem).
Sociālo un darba lietu komisijas apakškomisiju kopsēde uzskatāmi parādīja, cik lieliski saprot gan deputāti, gan ierēdņi, par ko Latvija saņem ES dotācijas, uz kuru rēķina viņi daudz maz labi dzīvo. Šajā reizē patiešām ir, uz ko skatīties: uz Saeimas komisijas sēžu galdu, pie kura apsēdušies tikai daži deputāti pretēji tam, ka no desmit deputātiem komisijā gandrīz visi ierakstījušies abās apakškomisijās un to aritmētiskais locekļu kopskaits ir 17.
Tomēr deputāti šo sēdi boikotēja, izvairoties asistēt M. Lūsei un Z. Skujiņai-Rubenei kārtējo dzimstības samazināšanas plānu kalšanā. Attālinātā darba režīmā viņām dedzīgi pievienojās “Jaunās vienotības” nejaunā dalībniece Ingrīda Circene. No Zaļo un zemnieku frakcijas nākušā komisijas priekšsēdētāja Andra Bērziņa sēdē nebija, bet veselības apakškomisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska pēc sēdes klāstīja “Neatkarīgajai", ka dzīvē viņa ne tāda kā Saeimā, jo viņai taču četri bērni un 9 mazbērni.
Punktu uz i šim pasākumam liksim ar Veselības ministrijas atklāsmi, ka “gandrīz puse iedzīvotāju, kuriem vispār jebkad bijuši dzimumsakari, nelieto kontracepciju, bet apmēram 20% izmanto kontracepciju ar zemu efektivitāti".
Valsts iestādei ir jāapliecina mērķis izskaust dzimumaktus, kuros vispār varētu tikt ieņemts bērns. Ja Latvijas valstij maksā un tālāk valsts maksā saviem kalpotājiem u.c. šīs naudas saņemšanas interesentiem par dzimumaktu bez kontracepcijas nepieļaušanu, tad šie cilvēki no atlīdzības neatteiksies tāpēc, ka dzimumakti bez kontracepcijas jeb vispār dzimumakti Latvijā jau tagad ir gandrīz brīnums.
