“Mēs vairs netiekam galā ar migrantiem,” atzīstas kāda Zviedrijas amatpersona, “veidojas bandas, pieaug noziedzība, sevišķi augsts ir izvarošanu un spridzināšanu skaits, notiek apšaudes un laupīšanas.” Cik ilgs laiks paies, līdz Latvijā nobriedīs līdzīga situācija? Par to “Neatkarīgā” runā ar politologu Andi Kudoru.
Videokadri mums rāda kādu bārdainu imāmu, kurš pātaro: “Zviedru ģimenēs nav bērnu vai to ir maz, savukārt katrā mūsu ģimenē dzimst pieci līdz septiņi bērni. Tas nozīmē, ka pēc dažām paaudzēm zviedri paliks par minoritāti, bet mēs būsim pamatnācija - majoritāte.”
Statistika ir nepielūdzama. Ja turpināsies šī tendence, proti, ja vietējiem eiropiešiem dzims maz bērnu, bet tiem, kuri Eiropā iemigrējuši, dzims daudz bērnu, tas būs dažu paaudžu jautājums: principiāli mainīsies demogrāfiskā aina. Un runa jau nav tikai par citu tautību cilvēkiem, runa ir par kultūru, vērtībām un diemžēl arī par noziedzību.
Migrantu problēma ir tāda, ka viņi neintegrējas. Tiem, kuri ir radikālā islāmisma pārstāvji, vietējie iedzīvotāji saka: “Integrējieties!” Viņi savukārt atbild: “Paši integrējieties!” Tas nozīmē: vietējie dzīvos saskaņā ar migrantu sludinātajiem noteikumiem.
Es papētīju Zviedrijas statistiku: līdz ar migrācijas plūsmas intensificēšanos būtiski ir audzis seksuālo noziegumu skaits.
Nav nekāds brīnums: 90% no migrantiem ir jauni vīrieši.
Un vēl: ja seksuālo varmācību ir izdarījis nepazīstams vīrietis, 80% no varmākām ir bijusi ārvalstnieki - migranti. 2023. gadā 58% no visiem seksuālās varmācības noziegumiem ir paveikuši migranti.
Darbojas arī etniskās bandas. Tas nozīmē, ka banda veidojas, pamatojoties vienā etniskajā izcelsmē. Austrumeiropieši iebrauc Zviedrijā, paveic noziegumu un aizbrauc, savukārt vietējās bandas lielākoties ir ar austrumvalstu izcelsmi.
Zviedrijas policija ziņo, ka ar šīm bandām ir saistīti ap 60 000 cilvēku, bet bandās aktīvi darbojas ap 14 000 cilvēku.
Kā jau teicu - visvairāk audzis seksuālo noziegumu skaits. Un liela problēma ir tā, ka grūti paredzēt uzlabojumus tajās valstīs, kuru durvis bijušas plaši atvērtas imigrācijai jau ilgstoši, proti, vairākas desmitgades. Tā ir Vācija un Zviedrija. Savukārt labklājības valsts Nīderlande ir ļoti saņēmusies, jo tur pie varas ir valdība, kas dara visu, lai Nīderlande ieceļotājiem paliktu nepievilcīga. Tā ir atklāta un tieša runa. Tikai tā var kaut ko glābt.
Zviedrijas un Vācijas negatīvie piemēri parāda balto cilvēku vientiesību: nu taču nespēj eiropieši integrēt migrantus ar atšķirīgu kultūru un reliģiju, jo tas nav iespējams.
Naiva izpratne… Un viens no šādas izpratnes faktoriem bija tas, ka sekulāri noskaņoti cilvēki nesaprot, ko dara reliģija un cik tā ir ietekmīga. Savukārt ticīgie cilvēki, vērtējot arī citu ticību pārstāvjus, to saprot. Ja cilvēki ir reliģiski noskaņoti un motivēti, viņus nevarēs tik vienkārši pierunāt darīt kaut ko atšķirīgu - ja mēs runājam par radikālajiem islāmistiem.
Pirms 15-20 gadiem komentējot terorismu, bija pieņemts skaidrot, ka sociālās problēmas ir svarīgākais iemesls, kāpēc kāds kļūst par radikālā islāmisma teroristu. Tā gluži nav. Viņu reliģiskā pārliecība bija un ir daļa no viņu terorisma izpausmēm. Daudzi turīgi, labi informēti par Rietumiem, no situētām ģimenēm nākuši musulmaņi ir kļuvuši par teroristiem.
Un mūsu naivums ir tāds: lūk, mēs viņiem izstāstīsim par mūsu vērtībām, un tad viņi noteikti mums pievienosies! Nē, tā nenotiks. Sekas šim naivumam tagad ir redzamas.
Sanāk, ka zviedru un vāciešu vientiesība ir veicinājusi noziedzības pieaugumu.
Tā sanāk. Statistika to parāda. Ir avoti, kuros tiek apkopotas noziedzības tendences. Tur redzama skaidra saikne starp imigrāciju no valstīm ar stipri atšķirīgu kultūru un noziedzības pieaugumu.
Kā jūs domājat: vai Latvijā kāds no šiem migrantiem integrēsies? Viņus šeit brīvi ielaiž, izsniedzot termiņuzturēšanās un darba atļaujas.
Principiāls nosacījums ir migrantu skaits. Ja tiek sasniegts noteikts īpatsvars, procesi kļūst neatgriezeniski. Tad migranti sāk veidot anklāvus. Kamēr viņu skaits ir neliels, ir lielākas cerības uz integrāciju, bērni un jaunieši mācīsies skolās kopā ar vietējiem, un tad ir lielākas iespējas, ka vietējie viņus absorbēs. Bet ja tā būs visa klase, kas sastāvēs, piemēram, no Pakistānas vai Afganistānas migrantiem, tad integrācijas iespējas krasi samazināsies.
Neesat pamanījis, ka Rīga kļūst arvien melnāka?
Jā, tas ir redzams. Bet statistiku es neesmu pētījis. Latvijai ir laikus jāizlemj, kāds ir nelielais migrantu skaits, ko ielaiž, bet pēc tam - vairs ne. Beidzot vajadzētu sākt mācīties no citu valstu kļūdām. Un mums ir paveicies: mēs varam mācīties kaut vai no Zviedrijas un Vācijas kļūdām. Savukārt no Nīderlandes un Itālijas konservatīvajām valdībām var pamācīties izlēmīgumu rīkoties, kā arī drosmi saukt lietas īstajos vārdos. Mums vēl ir tāda iespēja.
Liela problēma ir tā dēvētie ārvalstu studenti, kuri patiesībā nav studenti. Zināms, ka Latvijā gadā studē aptuveni 10 500 ārvalstnieku, bet studijas beidz un diplomu saņem tikai ap 1400. Ārvalstnieku lielākā piesaistītāja - ISMA (Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola) - pat ir ieguvusi beztermiņa valsts akreditāciju, un tai ir filiāles Daugavpilī un Uzbekistānā.
Jā, viņi iebrauc it kā studēt, un augstskolai ir iespēja ar to pelnīt. Diemžēl daļa no šiem “studētgribētājiem” ir iebraukuši Latvijā ar citiem mērķiem. Tam ir vajadzīga nopietna kontrole.
Kaut kā nejūt to kontroli… Varbūt “citi mērķi” ir saistīti ar musulmanisma invāziju? Varbūt emocionālajai un reliģiskajai kompensācijai vajadzētu atļaut uzcelt kādu mošeju, kur vietējai musulmaņu kopienai nostiprināt kopības sajūtu?...
Nē, Latvijā mošejas celt nedrīkst. Mūsu Satversmē ir 116. pants, kas nosaka: “Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.”
Es pats esmu ticīgs cilvēks, es izbaudu to, ka kristietībai Latvijā ir brīvība, ir nacionālās drošības apsvērumi, kas apliecina, ka kristietība neapdraud drošību Latvijā.
Bet ir noteiktas tendences vienā otrā reliģijā, kas var to apdraudēt. Tāpēc uzskatu, ka nacionālās drošības risku kontekstā drīkst un pat vajag izlemt, ka mošejas Latvijā netiks būvētas.
Vācijā, starp citu, tika konstatēts, ka drošības dienestiem ir grūti nokontrolēt, ko tie vietējie imāmi sludina. Ap mošejām var pulcēties ne tikai tie, kuri vēlas pielūgt savu dievu, bet perināt kādus noziedzīgus plānus.
Kā jums šķiet: vai mūsu valdība dara visu, lai pie mums neieviestos šīs šausmas, kas ir ne tikai naidpilna reliģija, bet arī asiņaina ideoloģija?
Neesmu drošs par kontroli, kas būtu nepieciešama šajā gadījumā. Taču pēc tā, ko redzu un dzirdu, manī nav pārliecības, ka valdība un parlaments pietiekami piedomā par šo problēmu un ka tiek analizēti jau esošie un vēl tikai briestošie riski. Protams, ir iespējams, ka migrācijas skaitļi vēl nav tik bīstami, taču gribētos dzirdēt skaidru atbildi no valdības un parlamenta.
