Lidmašīnu ražotājs “Boeing” jau sešus gadus mokās ar ražošanas problēmām, lidmašīnu drošības jautājumiem, piegāžu kavēšanos un neapmierinātiem klientiem. Izskatās, ka uzņēmums tūlīt iekulsies vēl lielākās nepatikšanās, ja nespēs noslāpēt ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas par nākamās paaudzes “Air Force One” lidmašīnas kavēšanos.
“Air Force One” ir gaisa satiksmes līdzeklis, ar ko pārvietojas ASV prezidents. Tā nav tikai lidmašīna, tas ir kā lidojošs komandcentrs, kas nodrošina prezidenta un visas viņa svītas drošību, sakarus un komfortu.
Tehniski "Air Force One" nav konkrētas lidmašīnas nosaukums - tas ir apzīmējums jebkurai ASV Gaisa spēku lidmašīnai, kurā atrodas prezidents. Tomēr tas parasti attiecas uz divām īpaši pielāgotām “Boeing 747” lidmašīnām (VC-25A), kuras kopš 1990. gada kalpo ASV prezidentiem. Pašreizējā ASV prezidenta vajadzībām izmantotā lidmašīna ir trīs stāvos, tā ir aprīkota ar pretgaisa aizsardzības sistēmām un var izturēt pat kodoltrieciena radītos traucējumus. Tajā ir modernas šifrētu sakaru ierīces, kas ļauj prezidentam vadīt valsti pat lidojumā. Lidmašīnai ir prezidenta birojs, konferenču telpa, medicīnas kabinets un vieta prezidenta pavadošajai delegācijai.
Strīds starp D. Trampu un “Boeing” varētu radīt nopietnas problēmas uzņēmumam, īpaši ņemot vērā administrācijas plānus veikt milzīgus valdības izdevumu samazinājumus, vēsta CNN.
Saskaņā ar neseno ziņojumu, “Boeing” 42% no saviem ieņēmumiem gūst no ASV valdības līgumiem. 2022. gadā uzņēmums pārcēla savu galveno mītnes vietu no Čikāgas uz Vašingtonu, lai būtu tuvāk Pentagonam.
D. Tramps jau vairākas dienas publiski ir sūdzējies par “Boeing 747” modeļu kavēšanos, kuri ir paredzēti prezidenta transportam. Pašreizējās “Air Force One” lidmašīnas tiek izmantotas kopš Džordža H. V. Buša prezidentūras laikiem. Jaunās lidmašīnas bija jāpiegādā 2024. gadā, taču jaunākie aprēķini liecina, ka uz tām prezidentam būs jāgaida vēl vairāki gadi. Iespējams, tās būs gatavas vien 2027. gadā.
Prezidents šonedēļ izteicās, ka apsver iespēju iegādāties lietotas lidmašīnas un pārbūvēt tās. Līdzīgu soli viņš veica savas pērnās prezidentūras sākumā, kad lika ASV Gaisa spēkiem pārskatīt “Air Force One” līgumu ar “Boeing”. Kopš tā laika “Boeing” ir strādājis pie divu komerciālo 747 modeļu pārbūves.
"Es neesmu apmierināts ar to, ka lidmašīnu būvēšana aizņem tik ilgu laiku," Tramps sacīja trešdien uz “Air Force One” klāja. "Tam nav nekāda attaisnojuma."
D. Tramps gan norādīja, ka neapsver iespēju izmantot “Airbus” lidmašīnu, taču izteicās, ka varētu iegādāties lietotas un likt pārbūvēt tās.
Ceturtdien “Boeing” izpilddirektors Kelijs Ortbergs sacīja, ka viņš ir "pilnībā iesaistījies", lai paātrinātu piegādes procesu. Viņš arī uzslavēja Īlonu Masku par ieteikumiem, kas varētu palīdzēt novērst nevajadzīgus šķēršļus un paātrināt ražošanu.
“Boeing” pēdējā laikā nākas izbaudīt nežēlīgu konkurences cīņu. Pēdējie Pentagona dronu līgumi nonāca citu uzņēmumu rokās, un “Boeing” nebija starp uzvarētājiem.
Tikmēr Trampa administrācija trešdien izdeva rīkojumu turpmākos trīs gadus samazināt militāros izdevumus par 8% gadā, neskatoties uz aizsardzības ministra Pīta Hegseta aicinājumu palielināt aizsardzības budžetu.
Arī kosmosa nozarē “Boeing” ir bijis jāpiedzīvo vilšanos, jo šajā sfērā priekšgalā ir izvirzījies “SpaceX”, kuru vada Īlons Masks. “Boeing” “Starliner” misija vairākkārt tika atlikta, un, kad lidojums beidzot notika 2024. gada vasarā, tas piedzīvoja tehniskas problēmas, un astronauti joprojām nav varējuši atgriezies uz Zemes. Sākotnēji plānotais astoņu dienu misijas ilgums ievērojami pagarinājās tehnisku problēmu dēļ. Sākotnēji NASA un “Boeing” inženieri centās izprast un novērst tehniskās problēmas. Tomēr, neskatoties uz intensīviem centieniem, problēmas ar dzinējiem un hēlija noplūdēm palika neatrisinātas. 2024. gada 24. augustā NASA paziņoja, ka, rūpējoties par astronautu drošību, viņi atgriezīsies uz Zemes ar “SpaceX” "Crew Dragon" kuģi 2025. gada februārī, nevis ar "Starliner". Savukārt "Starliner" atgriezās uz Zemes bez apkalpes 2024. gada 7. septembrī. Jaunākās ziņas liecina, ka atgriešanās atlikta vismaz līdz 2025. gada martam.
Jaunās paaudzes “Air Force One” (VC-25B), kuru tik ļoti gaida Tramps, tiek veidots uz “Boeing 747-8” bāzes. Lai gan D. Tramps draud ar alternatīvām, patiesā problēma nav lidmašīna pati par sevi, bet gan modernizācija, kas tai jāveic, lai nodrošinātu prezidenta drošību un sakarus.
"Lidmašīnu var uzbūvēt nosacīti ātri," saka aviācijas eksperts Ričards Abulāfija. "Bet, lai tajā uzstādītu šifrētas komunikācijas un militāro vadības sistēmu, ir vajadzīgi gadi."
D. Tramps 2018. gadā panāca četrus miljardus ASV dolāru vērtu līguma noslēgšanu ar “Boeing”, taču tas uzņēmumam izrādījās finansiāli postošs. Līgumā bija fiksēts, ka “Boeing” bija jāsedz visas papildu izmaksas. Līdz pagājušā gada beigām uzņēmumam šis līgums bija radījis 2,5 miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. “Boeing” bijušais izpilddirektors Deivs Kalhouns 2022. gadā atzina, ka uzņēmumam, "iespējams, nevajadzēja uzņemties" šādu risku.
Kopš 2019. gada “Boeing” ir uzkrājis 51,1 miljardu ASV dolāru lielus operacionālos zaudējumus, kas lielākoties bija saistīti ar 737 modeļu problēmām. Pašreizējā sarežģītā situācija ar Trampa administrāciju neliecina, ka uzlabojumi būs drīz.
