Pārtikas cenas Lietuvā, salīdzinot ar 2020. gadu, jau ir palielinājušās par aptuveni 50%. Reaģējot uz šo situāciju, valdība sākusi Pārtikas padomes izveidi, lai ierobežotu cenu pieaugumu un nodrošinātu patērētāju intereses, vēsta Lietuvas interneta medijs "respublika.lt".
"Man dažreiz ir šaubas par pārtikas cenu pieaugumu. Es saprotu, ka piegādātājiem ir izaicinājumi, kad enerģijas, degvielas cenas svārstās vai ir izejvielu trūkums, bet kāpēc, kad 2022. gadā degvielas cena sasniedza gandrīz divus eiro, pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenas bija daudz zemākas?" uzskata Lietuvas Seima Sociālo lietu un darba komitejas priekšsēdētāja Jūrate Zailskiene.
Pēc parlamentārietes domām, lielveikaliem vajadzētu būt draudzīgākiem pret saviem darba devējiem - pircējiem - un cenu pieaugumu amortizēt uz savas peļņas rēķina.
"Pārtikas padomei būtu jāiesaistās uzraudzībā un priekšlikumu iesniegšanā visiem pārtikas preču ķēdes dalībniekiem. Protams, tas būs atkarīgs no tā, cik daudz tirgotāju un piegādātāju būs atvērti, lai skaidri nosauktu, kura saikne preču cenu noteikšanā visvairāk paaugstina cenu. Tad jau vajadzētu būt priekšlikumiem valdībai par pasākumiem, kas varētu mazināt birokrātisko slogu," komentēja J. Zailskiene.
Pēc sociāldemokrātu domām, Pārtikas padome iedziļināsies situācijā un pieņems pareizos lēmumus. Tie var būt nolīgumi ar tirgotājiem par pirmās nepieciešamības pārtikas preču cenu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, priekšlikumi Seimam un valdībai grozīt tiesību aktus, lai samazinātu birokrātisko slogu, vai priekšlikumi regulēt dažu būtisku pārtikas preču cenas, kā tas ir apkures, ūdens un atkritumu cenu gadījumā.
"Kad tas sāks darboties, Pārtikas padome meklēs risinājumus, lai neļautu pārtikas cenām šādā veidā pieaugt. Mēs visi saprotam, ka ne jau lauksaimnieki nosaka cenas, bet gan tirgotāji. Ir svarīgi, lai lauksaimniecība būtu vienkāršāka, tāpēc mēs noteikti samazināsim birokrātiju un valsts maksājumu aģentūras soda naudas par mikropārkāpumiem.
Ir ļoti svarīgi atvieglot, samazināt laiku un samazināt saimniecības izveidošanas izmaksas, tāpēc tiks pārskatīti būvniecības tiesību akti un atļaujas procedūra. Mēs radīsim stimulus ģimenes un vidējām saimniecībām, tāpēc tiks pārskatīta pirmo hektāru atbalsta kārtība, lai to nesaņemtu lielās saimniecības, kas apsaimnieko savu zemi, mākslīgi to sadalot atsevišķās saimniecībās," sacīja Seima pārstāve.
Arī Latvijā pārtikas produktu cenas pēdējos gados ir demonstrējušas nepārtrauktu pieaugumu. 2022. gadā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pieauga par vairāk nekā 20%, un, lai gan nākamajos gados kāpums ir bijis mazāks, pārtika lētāka nav kļuvusi ne mirkli. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir pieteicis pārtikas cenu ierobežošanas plānu, lai samazinātu cenas lielveikalu plauktos.
Plāns piedāvā piecus iespējamos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai, tostarp uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanu katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, aizliegumu iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot tās ziedot vai pārdot par samazinātu cenu, kā arī aizliegumu piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm, lai stabilizētu patēriņa cenas. Valdība nesen ir pieņēmusi grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas ir pirmais likumprojekts ministra plāna īstenošanai.
Kā "Neatkarīgā jau rakstīja Cenu celšanā valsts iestādes krietni pārspēj bodniekus - nra.lv, Latvijā cenu celšanas ziņā februārī nekādu pārmaiņu nav. No vienas puses, statistiķi nākuši klajā ar iepriekšējo 12 mēnešu inflācijas rādītāju februārī 3% lielumā, bet, no otras puses, tās valsts iestādes, kurām iespējams celt savu “pakalpojumu” cenas, šīs cenas arī ceļ nebūt ne par 3% un arī ne par 2 x 3 vai 3 x 3 procentiem, bet par 30-60%.
Pamatojums tāds, ka visam taču cenas aug ārkārtīgi strauji un iestāžu uzturēšana izdevumi kaut kā jānosedz. Valsts pārvaldes un kontroles iestādes atļauj šo cenu celšanu, lai gan nespēj sniegt sakarīgu skaidrojumu, kā tas iespējams, ka valsts iestādēs izdevumi lec stāvus gaisā, kamēr visā pārējā valstī cenu pieaugums skaitās gandrīz apturēts, ja tagadējo inflāciju salīdzina ar neseno 12 mēnešu inflāciju virs 20%.
Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024. gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 1,4%.
Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada janvārī, salīdzinot ar 2024. gada janvāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), sakaru grupai (+0,2 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,6 procentiem.
