Piecus gadus pēc "Brexit" vairākums britu vēlas atgriezties Eiropas Savienībā (ES). Šķiršanās no ES tiek publiski atzīta par neveiksmi, taču patlaban pie varas esošie politiķi pat nedomā par jaunu referendumu, un sociologi brīdina, ka jautājums ir slēgts uz nākamajiem desmit gadiem, vēsta Apvienotajā Karalistē bāzētā raidorganizācija BBC savā interneta portālā "bbc.com".
Ideologi, kas atvadījās no tuvākā un lielākā partnera ES, apsolīja atbrīvot valsti no imigrantiem un ES birokrātijas, pelnīt naudu tirdzniecībā ar pārējo pasauli un dzīvot neatkarīgi.
No visiem punktiem ir izpildīts tikai pēdējais, un arī tikai daļēji. Lielbritānija tagad var brīvi noteikt savus spēles noteikumus (piemēram, tā var uzlikt nodokļus privātskolām, kas ES ir aizliegts). Tomēr bizness joprojām strādā, ņemot vērā lielākā un tuvākā tirgus noteikumus (tāpēc plastmasas korķi Lielbritānijā ir nesaraujami saistīti ar pudelēm, neskatoties uz saišu pārtraukšanu ar ES).
Imigrācija nav samazinājusies, bet ir pieaugusi līdz rekordaugstam līmenim, afrikāņiem, aziātiem un viņu ģimenēm aizstājot vientuļos eiropiešus.
Birokrātiskie šķēršļi tirdzniecībai ir pieauguši eksponenciāli, un pati tirdzniecība ir sarukusi, izraisot visas ekonomikas palēnināšanos.
Lielbritānija savulaik spēlēja pirmo vijoli ES, kas ir lielākā politiskā savienība uz planētas ar 500 miljoniem iedzīvotāju un otra lielākā ekonomika pēc ASV. Tagad tā ir kļuvusi par reģionālu lielvaru perifērijā, neskatoties uz kodolieročiem un pastāvīgu vietu ANO Drošības padomē.
Neskatoties uz to, ka Eiropa, saskaņā ar aptaujām, saviļņo britu prātus, "Brexit" joprojām ir tabu politiskajās diskusijās.
Referendumu par izstāšanos no ES konservatīvie sāka 2016. gadā, mēģinot nogalināt divus zaķus ar vienu šāvienu - lai apvienotu valdošo toriju partiju, kuru sašķēla Eiropas jautājums, un atvairītu labējo populistu uzbrukumu no "Nigel Farage" partijas.
Tā rezultātā toriju partija beidzot sašķēlās, krita panīkumā un pagājušā gada vēlēšanās nožēlojami zaudēja opozīcijā esošajai leiboristu partijai. Un nākamā Farāža labējās antiimigrantu partijas reinkarnācija ne tikai nav pazudusi, bet arī gūst popularitāti un pretendē uz varu.
Leiboristiem jautājums par "Brexit" atcelšanu tagad ir otršķirīgs, saka ekonomisti un politologi. Valdošās partijas prioritāte ir atjaunot ekonomiku, ko iedragājis "Brexit", kovids un enerģētikas krīze, ko izraisījusi Krievijas agresija pret Ukrainu.
"Viņiem ir nepieciešams ienākumu pieaugums. Taču līdz nākamajām vēlēšanām nekāda tuvināšanās ar ES nedos vēlamo ekonomisko efektu, un viņiem tas ir vajadzīgs pirms vēlēšanām," pie apaļā galda, kas veltīts "Brexit" piektajai gadadienai, sacīja "Changing Europe" pētniecības centra Apvienotās Karalistes vadītājs Anands Menons.
"No politiskā viedokļa atdzīvināt "Brexit" garu ir ļoti, ļoti grūti. Leiboristi tikko atgriezušies pie varas pēc 14 opozīcijā pavadītiem gadiem. Jā, viņiem ir milzīgs vairākums, bet vai viņi ir gatavi tērēt politisko kapitālu, lai no jauna atvērtu britu politikas atvērto brūci?" sacīja Sāra Hola no Kembridžas universitātes.
Politiķi nevēlas atgriezties pie "Brexit" jautājuma arī tāpēc, ka tā nav vēlētāju prioritāte. Saskaņā ar aptaujām, tagad tikai 14% uzskata, ka attiecības ar ES ir starp svarīgākajām problēmām, ar kurām saskaras Apvienotā Karaliste. 2019. gadā to bija 73 procenti.
"Neatkarīgi no tā, cik daudz jūs klusējat par “Brexit”, par to nebūs iespējams aizmirst," ir pārliecināts A. Menons. "Mēs esam iegājuši nākamajā "Brexit" posmā, un tas ilgs mūžīgi. "Brexit" paliks centrālais publiskās diskusijas temats ilgu, ilgu laiku, pat ja neviens no politiķiem nevēlēsies par to runāt," viņš sacīja.
Valdošā leiboristu partija ir kategoriski atteikusies apspriest atgriešanos pie vienotā tirgus un muitas savienības, bet sola "tuvināšanos" ar Eiropas Savienību. Tomēr sešu mēnešu laikā, kopš partija ir pie varas, tā nav spējusi precīzi noformulēt, kā to darīs.
Iniciatīvu pārņēma neliela liberāldemokrātu opozīcijas partija. Un iemesls bija Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, pēc kurām libdems (liberālie demokrāti) atklāti atbalstīja tuvināšanos ar Eiropu.
Tramps visu ir mainījis. Kad briti 2016. gadā nobalsoja par izstāšanos no ES, pasaule globalizējās un tiecās pēc atklātības. Britiem tika apsolīti ienesīgi tirdzniecības darījumi ar strauji augošo Āziju un pasaules vadošo ekonomiku - ASV.
Līdz brīdim, kad Lielbritānija 2020. gadā beidzot izstājās no ES, pasaulē plosījās kovids, un Amerikā valdīja Tramps. Sākās jauns izolācijas laikmets. Mazas ekonomikas statuss ar 68 miljoniem iedzīvotāju šajos jaunajos apstākļos nesola neko labu Lielbritānijai. Solījumi palika uz papīra.
Trampa jaunais pilnvaru termiņš sākās vēl skarbākos apstākļos. Eiropa saskaras ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un enerģētikas krīzi, ko izraisījis Kremļa gāzes karš ar ES. Tagad Tramps draud arī ar importa tarifiem.
"Globālā ekonomiskā situācija tagad ir ļoti atšķirīga no tās, kurā Lielbritānija nolēma šķirties no ES," saka Sāra Hola. "Brīvā tirdzniecība pamazām iziet no modes, un protekcionisms kļūst moderns," viņa piebilst.
"ASV un Lielbritāniju saista kodolsaites, un aizsardzība un drošība šajā situācijā var izrādīties svarīgākas par tirdzniecības, izglītības un kultūras saitēm ar Eiropu. Daudzi cilvēki uzskata, ka Tramps tuvinās Lielbritāniju un ES, bet pastāv reālas briesmas, ka tas mūs vēl vairāk attālinās," brīdina A. Menons.
Jauns referendums, ja tas notiks, nenotiks drīz, jo ne Lielbritānija, ne ES tam nav gatavas.
"Tas notiks tikai tad, ja pašreizējā valdība nonāks bedrē, no kuras jauns referendums, šķiet, būtu labākā izeja," saka viens no valsts cienījamākajiem sociologiem Džons Kērtiss no "NatCen Social Research". "Tāpēc 2016. gadā notika referendums," viņš atgādināja par varas krīzi Deivida Kamerona laikā.
"Taču proeiropeisko spēku panākumi nav garantēti arī šoreiz. Pagājušajā reizē viņi arī bija vairākumā, bet efektīva un spēcīga ES oponentu PR kampaņa noveda pie pavisam cita rezultāta," brīdināja Dž. Kērtiss.
Turklāt neapmierinātība ar "Brexit" rezultātiem tagad galvenokārt ir saistīta ar straujo imigrācijas pieaugumu, ekonomikas palēnināšanos, sabiedrisko pakalpojumu kvalitātes pazemināšanos un krīzi veselības aprūpē. Varas iestādes jau veic pasākumus, lai labotu situāciju, un, ja tās sasniegs rezultātus, "Brexit" tiks aizmirsts kā nepatikšanu cēlonis, "UK in a Changing Europe" ("Apvienotā Karaliste mainīgajā Eiropā") - pētnieki raksta plašā ziņojumā par piekto gadadienu kopš šķiršanās no ES.
Pēc Dž. Kērtisa teiktā, "Brexit" jautājums varētu atgriezties dienaskārtībā, ja aptaujas parādīs, ka neviena no partijām līdz nākamajām vēlēšanām 2029. gadā neiegūs vairākumu parlamentā. Tad leiboristi var apvienoties ar liberāldemokrātiem zem Eiropas karogiem, lai neļautu konservatīvajiem un labējiem nacionālistiem palikt pie varas. Tagad nav iespējams paredzēt šīs cīņas iznākumu, jo mūsu acu priekšā vienlaikus attīstās divi pretēji stāsti.
No vienas puses, atkalapvienošanās ar ES atbalstītāju skaits pēdējo trīs gadu laikā ir konsekventi pārsniedzis oponentu skaitu proporcijā no 53% līdz 47%. Referendumā par "Brexit nobalsoja 52%, bet 48% balsoja pret.
"Tas ir pārsteidzoši, ka viedoklis ir tik ļoti mainījies, jo neviena liela partija pat nav runājusi par "Brexit" atcelšanu, un neviens to nav aicinājis," sacīja Dž. Kērtiss. "Nav tā, ka cilvēki ir mainījuši savas domas. Gandrīz neviens nemainīja savas domas," viņš piebilda.
Sociologs secina, ka izmaiņu iemesls ir tas, ka vecā paaudze pakāpeniski mirst, tās vietā, lai to aizstātu, nāk jauna, kurai 2016. gadā nebija balsstiesību. Un tā pārsvarā ir proeiropeiska.
"Cits jautājums ir, vai ES vēlēsies, lai Lielbritānija atgriežas savienībā. Tuvākajos gados tas ir maz ticams. Kas attiecas uz ekonomiku, tikai mēs, briti, vēlamies pārmaiņas. ES ir diezgan apmierināta ar pašreizējo situāciju," viņš sacīja.
"Turklāt kāpēc uztraukties, ja opozīcija, ko pārstāv konservatīvo un Farāža partija, sola nekavējoties īstenot jaunu "Brexit", tiklīdz tā pārņems varu," uzskata A. Menons no "Changing Europe".
"Es domāju, ka ES nogaidīs, kamēr Lielbritānijā būs stabila vienprātība par Eiropas jautājumu politiķu vidū un sabiedriskajā domā, pirms sāks jebkādas sarunas par Lielbritānijas atgriešanos savienībā," sacīja A. Menons.
