Ekonomikas ministrs Viktors Valainis nesen izteicās, ka jāvērtē, vai ir nepieciešams Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Grūti būs ministram ar tā vērtēšanu. SIF ir sena un sīksta iestāde, kas diezin vai padosies un ļaus sevi likvidēt.
Jau kopš gadsimtu mijas pastāv publisks nodibinājums Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Juridiski tas dibināts 2001. gadā, pamatojoties uz likumu “Sabiedrības integrācijas fonda likums”. Birokrātijas argo valodā par SIF sacīts: “Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniedz nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību.
Fonds īsteno valsts budžeta, Eiropas Savienības instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas. Galvenie darbības virzieni: nevaldības sektora, mazākumtautību, ģimeņu, diasporas, sociāli neaizsargāto un mediju atbalsts.”
Parasto mirstīgo cilvēku valodā SIF rašanās un pastāvēšanas jēgu ir grūti izskaidrot - var tikai mēģināt kā nebūt saprast, kas tas ir un ar ko nodarbojas. Galvenais SIF darbības virziens ir apgūt ES un ārzemju palīdzības naudu tā, lai viss izskatās ar glanci, lai nav kur piesieties un lai var atskaitīties donoriem, ka finanses izlietotas cēliem mērķiem.
Drusciņ problēma ir jau pašā nosaukumā - ko īsti SIF grib integrēt? Vai sabiedrība kvēli alkst integrēt sevī daudzos desmitus tūkstošu civilokupantu, kuri kopš dzimšanas dzīvo Latvijā un nav vīžojuši iemācīties valsts valodu? Tos, kuri gaida Putinu, tos, kuri durs mugurā un ziņos ienaidniekam adresi, kurā ēkā sapulcējušies kareivji, kas aizstāv Latviju? Šos integrēt ir bezcerīgi.
Savukārt tie mazākumtautību pārstāvji, kas latviski prot un ir lojāli šai valstij, nekur nav jāintegrē - viņi sabiedrībā jau ir integrējušies.
Varbūt ir akūta vajadzība integrēt sabiedrībā studentus no Indijas? Taču viņu plānos lielākoties nav palikt Latvijā, bet izmācīties un doties uz dzimteni vai uz bagātākām valstīm. Un pat tie 43 nelegālie imigranti, kuri strādā “Bolt” un “Wolt”, diezin vai ir stipri jāintegrē. Arī viņiem Latvija ir pagaidu stacija, kamēr nav atradies kas labāks Vakareiropā.
SIF varētu integrēt 28 tūkstošus uzbeku, kuri pērn esot ielidojuši Latvijā. Taču ar šo integrāciju vajadzēja pasteigties un mēģināt to veikt Rīgas lidostā, jo lielākā daļa šīs saulainās zemes dēlu necik ilgi šeit nekavējās un devās tālāk iekarot Šengenas darba tirgu.
Vēl varētu domāt par ukraiņiem, kuri pēc 2022. gada 24. februāra diezgan lielā skaitā ieradās Latvijā kā bēgļi. Taču tagad liela daļa šo bēgļu ir atgriezušies mājās Čerņihivā, Poltavā, Odesā, Harkivā, Hersonā un citās pilsētās, kuras nav okupējusi Krievija. Ir diezgan bailīgi, raķetes dažkārt atlido arī uz šīm pilsētām, taču viņi vairs nav SIF resurss. Latvijā aizkavējas tikai ukraiņi, kuru mājās saimnieko orki vai kuriem mājas ir sagrautas.
SIF nav pārāk daudz, ko integrēt, tomēr nevar teikt arī, ka nav nekā, nemaz. SIF gadu gaitā sev ir atradis ļoti daudz, ar ko nodarboties. Nevajag piesieties nosaukumam, jo SIF darbības lauks ir plašs! Piemēram, 2023. gada pārskatā redzam, ka aktuāla ir bijusi dažādības vadības principu ieviešana fondā. Apstiprināta SIF dažādības vadības un iekļaušanas stratēģija un ieviešanas plāns. Ir izvērtēta iespēja dažādības vadības sertifikācijas procesa ieviešanas uzsākšanai. Ir uzsākta darba devēju atbalsta platformas izveidošana dažādības vadības jautājumos. Dažādība - tas ir nopietni, bez tās nav iespējams dzīvot, un tikai tumši ļautiņi to nesaprot.
2023. gada pārskatā redzam naudas summas, kuras saņēmušas nevalstiskās organizācijas. Tur ir noslēgti mikro līgumi un makro līgumi. Protams, interesantāki ir tie makro.
Lai veicinātu risinājumus labākai Latvijas pārvaldībai, SIF 2023. gadā noslēdza līgumu ar sabiedriskās politikas centru “Providus” par 65 960,45 eiro.
Lai stiprinātu noturībspēju pilsoniskajā sabiedrībā, biedrība “Pilsoniskā alianse” ir dabūjusi līgumu par 65 987,87 eiro. Kultūras kā pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas instrumenta izmantošanas attīstīšanai biedrība “Ascendum” 2023. gadā dabūja līgumu ar SIF par 32 996,70 eiro.
“Ascendum”? Tā ir kaut kur dzirdēta biedrība. Ak, nu jā - 2019. gadā pirms kļūšanas par SIF sekretariāta direktori Zaiga Pūce bija "Ascendum" valdes priekšsēdētāja. Tobrīd viņas vīrs Juris Pūce bija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tagad Z. Pūce vairs SIF nevada, un par fonda vadītāju kļuvusi Inese Kalvāne.
Nodibinājums "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS" sarunu festivāla “Lampa” organizēšanai 2023. gadā dabūja līgumu par 65 938,56 eiro.
Biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” 2023. gadā dabūja līgumu par 66 000,00 eiro. Tātad SIF var lepoties, ka ar fonda naudu finansiāli atbalstīti Latvijā nelegāli ieceļojušie Sīrijas pilsoņi. Tiesa gan, necilvēcīgā Latvijas tiesu vara nav sapratusi “Gribu palīdzēt bēgļiem” humānismu. Biedrības darbiniece Ieva Raubiško ir apsūdzēta par robežas nelikumīgas šķērsošanas organizēšanu personu grupai. Tiesu darbi vēl nav beigušies.
Un kā gan bez slavenās nevalstiskās sabiedrības par atklātību “Delna”? Ar šo organizāciju SIF noslēdza līgumu par 65 50,00 eiro. “Delna” maisa politikas gaisu kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Tās darbības pamatā agrāk bija oligarha Džordža Sorosa nauda, taču pēdējos gados Soross vairs naudu nedod. Nākas iztikt ar to mazumiņu, ko var dabūt no SIF.
Biedrība “Centrs MARTA” 2023. gadā dabūja līgumu par 65 992,66 eiro. Kā naudas lietošanas mērķis minēts “sieviešu, bērnu un jauniešu iespējošana”. Bet kāpēc gan neiespējot sievietes, bērnus un jauniešus? Tieši MARTA viņus iespējos viskvalitatīvāk!
Taisnības labad jāteic, ka ne visa SIF nauda ir šādā veidā dalīta tikai nevalstiskajām, tendenciozajām organizācijām, kuras palīdz manipulēt ar sabiedrisko domu dažām partijām no kreisi liberālā Latvijas politiskā spektra spārna. Ir arī neapšaubāmi svētas lietas, kur SIF nauda dota medicīnas, dabas aizsardzības, kultūras, pašvaldību vajadzībām.
SIF nodarbojas ar visu ko - ar latviešu valodas mācīšanu reemigrantiem, mazākumtautībām un ukraiņu bēgļiem; ar digitāliem rīkiem; ar atbalstu trūcīgajiem un ģimenēm; ar naudas dalīšanu nevalstiskajām organizācijām un medijiem.
Ar valodas mācīšanu vajadzētu nodarboties Izglītības un zinātnes ministrijai, ar ģimenēm, slimniekiem un nabagiem - Labklājības ministrijai, taču ērta ir šāda sistēma, kur nauda atlido un aizlido tālāk, grēcīgajos ministriju gaiteņos nepiestādama. Caur SIF iespējams Latvijas budžeta, ES un dažādu citu ārzemju devēju naudu novirzīt jebkam.
Gandrīz ceturtdaļgadsimtam bija jāpaiet, līdz Valsts kontrole beidzot izrevidēja SIF un tā arī netika skaidrībā, kāds īsti ir SIF uzdevums. Valsts kontrole atzīmē, ka “Kultūras ministrijas atbildībā esošajā saliedētas sabiedrības jomas tvērumā sociālekonomiskie aspekti nav iekļauti. Savukārt, lai arī pēc būtības sabiedrības saliedētība iekļauj pilsoniskas sabiedrības aspektu, Kultūras ministrija dokumentos, struktūrvienību nosaukumos un komunikācijā saliedētas sabiedrības terminu papildina ar pilsoniskas sabiedrības terminu”. Beigu galā Valsts kontroles publiskotā revīzijas ziņojuma nosaukums ir “Saliedētas sabiedrības politika - neskaidra un nekoordinēta". Ziņojumā nekur nav pieminēta Z. Pūce, lai gan tas ir tieši par to laika periodu, kad viņa vadīja SIF. Tikai pēc datumiem var nojaust, ar kādiem putniem bijusi darīšana.
SIF monstrs diezin vai padosies Ekonomikas ministrs Viktors Valainis 7. februāra intervijā “Neatkarīgajai” izteicās, ka “jāvērtē, vai mēs nevaram atteikties vispār no šādas institūcijas. Manuprāt, Sabiedrības integrācijas fonds ir ļoti dīvainu projektu iestāde. Ja mēs tos katru atsevišķi sāktu analizēt, diezin vai parlamentā tiem būtu atbalsts.”
Taču, ja ekonomikas ministrs patiešām visā nopietnībā ir nolēmis SIF likvidēt, viņam nāksies saskarties ar visskarbāko pretestību. Tādas koalīcijas partijas kā “Progresīvie”, “Jaunā vienotība” un Saeimā nepārstāvētā “Latvijas attīstībai” gadu gadiem ir izmantojušas SIF kā naudas plūsmu kolektoru uz savu sili un no savas siles uz ietekmes vairošanu, izplatot plašsaziņā savus naratīvus un norišu atspoguļojumu sev izdevīgā gaismā.
SIF nauda caur “Mediju atbalsta fondu” (MAF) tiek iedalīta daļai plašsaziņas līdzekļu. Ar šo naudu atsevišķi politiskie spēki uzpērk medijus, kuri, pabijuši gultā ar MAF, vairs nekādi nevar palikt objektīvi. Valainis ir pacēlis roku pret SIF, un tas nozīmē, ka MAF naudu saņēmušie metīsies aizstāvēt SIF un gānīt ekonomikas ministru. Jādomā, ka jau tagad zem viņa tiek intensīvi rakts, meklējot kaut ko nebūt līdz bērnudārza vecumam un līdz septītajam augumam. Ja neatradīsies nekas tāds, kas var reāli kompromitēt ekonomikas ministru, “kompromats” tiks izdomāts. Jo tuvāk Valainis sniegsies pie SIF rīkles, jo briesmīgāka gaudošana atskanēs. Ak, Valaini, vai maz saproti, kam esi sataisījies stāties ceļā?
