Eiropas izlūkdienestiem pašreizējā drošības situācijā vajadzētu būt agresīvākiem aktīvo pasākumu izmantošanā pret saviem ienaidniekiem un valstu valdībām būtu jāpagarina izlūkdienestu pilnvaras visā kontinentā, uzskata Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta (EFIS) vadītājs Kaupo Rosins, vēsta Igaunijas nacionālā raidorganizācija savā portālā "news.err.ee".
"Ņemot vērā mainīgo drošības situāciju Eiropā, valdībām ir jāpagarina izlūkdienestu pilnvaras visā kontinentā," Minhenes drošības ekspertu grupas forumā sacīja Kaupo Rosins.
"Nepietiek ar to, ka izlūkdienesti vienkārši novēro un ziņo. Es domāju, ka izlūkdienesti var izdarīt daudz vairāk, mēs paši varam būt arī agresīvāki vai aktīvāki un paši veikt savus aktīvos pasākumus. Izlūkdienests ir instruments, kas ir politiķiem un valdībām (..) bet es domāju, ka mums ir jābūt agresīvākiem šajā pasaulē," uzsvēra K. Rosins. Viņš "aktīvus pasākumus" definēja kā "nemilitāru līdzekļu izmantošana, lai veicinātu mūsu drošības intereses ārvalstīs, kas pēc tam vai nu aizkavē, traucē, pārtrauc darbības, vai veicina mūsu mērķu īstenošanu".
Runājot par to, kāpēc izlūkdienestu vidū radās domstarpības, vai Krievija 2022. gadā sāks uzbrukumu Ukrainai, K. Rosins sacīja, ka dienestos ir ļoti maz tādu cilvēku, kuri patiesi saprot, kas notiek Krievijas sistēmā.
"Vai jums ir pareizie mērķi? Vai jūs saprotat ienaidnieka sistēmu?" viņš vaicāja. "Krievijas sistēma ir milzīga, bet ir ļoti maz puišu, kuri reāli zina, kas notiks nākotnē. Tātad, ja jūs mērķējat uz nepareizām vietām, nepareizu organizāciju, departamentiem vai cilvēkiem, jūs jūtaties ļoti pārliecināts, ka jums ir laba piekļuve un laba plūsma, bet puiši vai mērķi nezina informāciju, kas jums faktiski nepieciešama. Lielākajai daļai ļaužu ministrijās par to nav ne jausmas. Tāpēc es domāju, ka tā ir liela gūtā mācība. Jums vispirms ir jāpazīst ienaidnieks un jāveic pareiza mērķauditorijas atlase, pirms jūs uzbrūkat," uzskata K. Rosins.
Amatpersona sacīja - viņam ir sajūta, ka dažās valstīs izlūkdienestu darbiniekiem ir dažādi piekļuves līmeņi saviem politiķiem.
"Dažreiz politiķi ieklausās izlūkdienestu sacītajā, un dažreiz viņi to nedara, tas ir atkarīgs no politiskās dienaskārtības. Es domāju, ka tam bija sava veida loma Ukrainas pirmskara situācijā," sacīja K. Rosins, piebilstot, ka "ir arī grūti atpazīt kaut ko, kas vēl nav noticis".
Rosins atzina, ka viņam ir laba piekļuve Igaunijas politiķiem. Politikas veidotājiem ir jāzina, kas notiek, kādi ir Krievijas nodomi, ko tā plāno, kā tā redz un novērtē situāciju un ekonomiku. Viņš sacīja, ka amatpersonām un politiķiem ir jāklausās, ko saka izlūkdienesti, nevis jādzenas pakaļ naratīviem.
Amatpersona arī noraidīja termina "hibrīdkarš" izmantošanu, lai apspriestu Krievijas taktiku.
"Es domāju, ka vārds "hibrīdkarš" ir maldinošs un mīksts. Tas, kas notiek, ir uzbrukumi, kiberuzbrukumi, slepkavības, varbūt dažviet tas tiešām ir valsts sponsorēts terorisms," viņš sacīja.
Viens no veidiem, kā atturēt šos uzbrukumus, ir iegūt "pienācīgas pilnvaras", lai dotos pēc cilvēkiem, kas tos veic, sacīja K. Rosins. Arī Igaunijas likumi ļauj viņus sodīt. K. Rosins minēja piemēru par vīriešiem, kuri neapzināti strādā Krievijas drošības dienestu uzdevumā un kuri 2023. gadā izsita Igaunijas iekšlietu ministra automašīnas logus.
"Igaunijā cilvēkus var ielikt cietumā par nevardarbīgām darbībām pret Igaunijas sabiedrību. Tas nozīmētu arī sadarbību ar naidīgiem dienestiem. Lai kādu notiesātu, nav jābūt spiegošanai, nav jānodod nekāda slepena informācija. Nav svarīgi, vai viņi zina, pie kā viņi patiesībā strādā, vai nē. Tas ir atturēšanas jautājums. Tātad, ja jūs varat "iesēsties" uz pieciem gadiem cietumā un nauda, ko jūs par to nopelnāt, ir mazāka par 1000 eiro... tad tas vienkārši nav tā vērts. Un mēs savā gadījumā redzam, ka šādai atturēšanai ir efekts."
K. Rosins piebilda, ka valdība ļauj Igaunijas izlūkdienestiem "izmantot visus pieejamos rīkus", lai to izdarītu, taču tas tā nav visā Eiropā. Viņš atkārtoti uzsvēra, ka valdībām ir jādara vairāk, lai stiprinātu slepeno aģentūru pilnvaras.
