Pēc “Neatkarīgās” pagājušās nedēļas publikācijas par šķelšanos latvju mūzikas industrijā, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienībai (LaIPA) piesakoties izveidot jaunu populārās mūzikas nozares balvu, kas konkurētu ar “Zelta mikrofonu”, abas puses uzvedušās apbrīnojami rāmi. Pagaidām jau arī nav ko dalīt, turklāt, kā izrādās, LaIPA līderim izvirzīta arī oficiāla pretenzija.
“Manī ir pārliecība, ka es stāvu stingri uz savas zemes. Uz zemes, kurai es piederu,” atvadoties saka Monika Mihališina, Polijas vēstniece Latvijā (2018.–2024.). Viņa drīz atgriezīsies dzimtenē, lai turpinātu darbu, kam viņa ir veltījusi lielu daļu sava mūža: rakstīs par Polijas un Latvijas attiecībām un to perspektīvām. Filoloģe un diplomāte. Sirsnīga un gudra sieviete. Kad Latviešu biedrības namā notika atvadīšanās no Monikas Mihališinas, visa zāle piecēlās kājās, lai godinātu viņas darbu Latvijā un viņas mīlestību pret Latviju. Intervija ar Moniku Mihališinu notika latviešu valodā.
Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.
Uz eirokomisāru kandidātu debatēm TV “Nra.lv sarunas” aicinājām visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjus. Aicinājumam atsaucās visas Saeimā pārstāvētās partijas, izņemot “Stabilitātei”.
Aigara Freimaņa TV intervija “nra.lv sarunas”, otrā daļa: par robežu pārbīdi, kuru Krievija atcēla, par to, kāpēc Rietumu palīdzība Ukrainai kavējas par gadu, par Apvienoto nespējnieku organizāciju un Gazas sektoru, par iespējamo EP vēlēšanu iznākumu un par auksto dušu, ko tās nesīs.
Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.
Diskusijā, kas norisinājās Tallinas platformas “Reforum” ietvaros, piedalījās Krievijas politiskais analītiķis un publicists Fjodors Krašeņiņņikovs. Diskusijas dalībnieki sprieda, vai Krievijai ir izredzes kļūt par normālu demokrātisku valsti. Publicējam diskusijas fragmentus.
Kopējā ekonomiskā konjunktūra Eiropā un pasaulē palielinājusi bezdarbnieku skaitu Latvijā par 8,9 tūkstošiem gada laikā par spīti tam, ka valstī ar aizvien mazāku oficiāli noteiktās un reāli iespējamās darbspējas vecumā esošu cilvēku skaitu paliek aizvien mazāk pretendentu uz esošajām darba vietām.
Grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā nonākuši finiša taisnē. Jau tuvākajā laikā tie tiks pieņemti Saeimā trešajā, galīgajā lasījuma. Līdz pat pēdējam brīdim turpinās smagas cīņas par katru alkohola tirdzniecības stundu, par katru tā atļautās iegādes vecuma sliekšņa gadu. Ja tiek zaudēts vienā frontes sektorā, tad pretuzbrukums notiek citā.
TV intervija “Nra.lv sarunas” ar sociologu Aigaru Freimani – par “Jaunās vienotības” izgāšanos, par premjeres Siliņas “mantojumu” no Iekšlietu ministrijas, par to, vai kritīs valdība, un par to, cik deputātus katra partija iedabūs Eiropas Parlamentā, kā arī par okeāna nosusināšanu un debatēm krievu valodā.
Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru publicists Lato Lapsa atzīts par vainīgu kriminālapsūdzībās par advokāta Romualda Vonsoviča vajāšanu un neslavas celšanu, par ko viņam piespriestas 300 stundas sabiedriskā darba. Augstākā tiesa (AT) ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa jau ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi advokātu argumentus. Par šo tēmu “nra.lv” saruna ar Lato Lapsu.
Šobrīd Eiropas pilsētās ir vērojama paaugstināta interese par urbāno lauksaimniecību. Pameklējot “Google”, var atrast ļoti daudz publikāciju par šo tēmu.
Rīgas dome uzskata rīdzinieku ģimenes mazdārziņus par daļu no pilsētas apzaļumošanas. Portāls “kontekst.lv” skaidroja, vai Latvijas galvaspilsētā paredzēts attīstīt šo jomu.
Ungārija kārtējo reizi nobloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Šoreiz tie ir 6,5 miljardi eiro. Pamatā tie ir nesen izveidotā Eiropas Miera fonda pieci miljardi eiro. Eiropas Padomes ārlietu ministru apspriedē pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto skaidri, bez aplinkiem paziņoja, ka šādas naudas piešķiršana Ukrainai Ungārijai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka ES lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tad nu atliek noplātīt rokas un teikt: nu, tad neko.
Nav nozīmes naudas vākšanas veidam un šī veida nosaukumam, bet tam naudas apjomam, ko valsts reāli samaksās mežu īpašniekiem par ciršanas vecumu sasnieguša meža saglabāšanu par prieku sēņotājiem un dabas daudzveidības uzskaitītājiem.
Par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem no amata atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis visu atstādināšanas laiku ir saņēmis un arī turpmāk saņems pilnu algu un arī sociālās garantijas. Alga nav maza – 5600 eiro mēnesī. To, ka J. Citskovskis turpina saņemt algu, “Neatkarīgajai” apstiprināja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone.
Valmierā atklāta rūpnīca, kura ražos 30 bruņumašīnas “Patria” gadā. Brīnišķīgi. Laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz sarunām ar ukraiņu militārpersonām, ziņo: tikpat kā pārtraukta raķešu HIMARS izmantošana Ukrainā, jo Krievija slāpē GPS signālu un šo raķešu precizitāte strauji kritusies. Tas jau vairs nav tik brīnišķīgi. Ukrainas frontēs arvien biežāk parādās dīvainas, lai neteiktu smieklīgas, konstrukcijas tanki. Ko tas viss nozīmē?
