Visu ziemu Ukrainas bruņotie spēki vairākās vietās mēģināja sagrābt iniciatīvu kaujas laukā, bet tajā pašā laikā centās izvairīties no sakāves, atkāpjoties no Krievijas Kurskas reģiona. Ko atnesis kara ceturtais pavasaris un kāpēc zūd cerības uz pamieru Ukrainā, analizē “Radio Brīvība” savā interneta portālā "svoboda.org".
Gar visu 1100 kilometru garo frontes līniju ziemas un pavasara mijā Krievijas karaspēks palēnināja daudzus mēnešus vērojamo intensīvo virzību uz priekšu. Viņi izmantoja lietu un dubļainos ceļus, lai papildinātu savu dzīvo spēku, piegādātu ieročus un munīciju, gaidot, kad laika apstākļi uzlabosies. Lai pieliktu punktu Krieviju apkaunojošajam Ukrainas iebrukumam tās teritorijā, Krievijas bruņotie spēki pārrāva ukraiņu piegādes līnijas Kurskas reģionā. Tagad, pēc Ukrainas augstākās militārās amatpersonas teiktā, Krievija ir uzsākusi jaunu pavasara ofensīvu Ukrainas ziemeļaustrumos. Lai nepaliktu parādā, Ukraina veica atbildes triecienu. Saskaņā ar ziņojumiem, Ukrainas bruņotie spēki otro reizi šķērsoja Krievijas robežu - šoreiz Belgorodas reģionā, iespējams, lai novērstu ienaidnieka pavasara ofensīvu un Krievijas karaspēku izvestu no līdzsvara.
Kas notiek kara ceturtā pavasara sākumā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā?
Daudziem ekspertiem fakts, ka Krievijas vienības gatavojas jaunam uzbrukumam, bija diezgan gaidāms, īpaši pēc salīdzinoši mierīgas ziemas. "Patiešām, ir gan personālsastāva, gan bruņutehnikas izsīkums, kopumā ir ļoti grūti veikt ofensīvu vairākus mēnešus, un Krievija ir virzījusies uz priekšu vairāk nekā gadu," intervijā laikrakstam "Current Time" sacīja Kijivas Jaunās ģeopolitikas pētniecības projekta vadītājs Mihails Samuss. "Tas, protams, izsmeļ bruņotos spēkus," viņš piebilda.
9. aprīlī, dažas dienas pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievijas karaspēks koncentrējas jaunam uzbrukumam Sumu un Harkivas apgabalos, Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Oleksandrs Sirskis apstiprināja Zelenska vērtējumu. "Es varu teikt, ka prezidentam ir pilnīga taisnība un šī ofensīva faktiski jau ir sākusies," O. Sirskis sacīja intervijā Ukrainas izdevumam "LB.ua". "Dažas dienas, gandrīz nedēļu, mēs esam redzējuši ienaidnieka uzbrukumu skaita pieaugumu gandrīz divas reizes visos galvenajos virzienos," viņš piebilda.
Krievijas ofensīvas mērogs nav skaidrs. Sumu reģions robežojas ar Kursku, tāpēc eksperti uzskata, ka būtu loģiski, ja Krievijas vienības šķērsotu robežu, kamēr Ukrainas karaspēks atrodas sarežģītā stāvoklī un nevar sagatavot pienācīgas aizsardzības līnijas.
Ukrainas karaspēka uzbrukums Harkivas reģionā 2022. gada beigās, kas aptvēra lielāko daļu reģiona, bija Kijivas militāro panākumu kulminācija. Tomēr reģiona austrumos Krievija mēnešiem ilgi grauj Ukrainas ziemeļu-dienvidu līnijas gar Oskolas upi un apdraud Kupjanskas pilsētu.
Tālāk uz dienvidiem Krievijas spēki mēnešiem ilgi virzās uz Pokrovskas dienvidu priekšpilsētu, kas ir svarīgs tranzīta mezgls Ukrainas aizsardzībai Donbasā, visticamāk, mēģinot aplenkt pilsētu. Ziemas miera laikā Ukrainas vienībām izdevās daļu Krievijas karaspēka atspiest no Pokrovskas. 27. februārī komentārā "Radio Liberty" Ukrainas dienestam reģionālās pavēlniecības "Hortica" preses sekretārs Viktors Tregubovs sacīja, ka Krievijas mēģinājums ielenkt Pokrovsku ir cietis neveiksmi.
Ukrainas lielākā problēma ir saglabāt pietiekamu karavīru skaitu frontes līnijā, lai noturētos pret Krievijas uzbrukumiem. Rietumu amatpersonas lēš, ka zaudējumi abās pusēs kopš pilna mēroga kara sākuma sasniedz vairāk nekā vienu miljonu nogalināto un ievainoto. Ukrainai, kurā iedzīvotāju skaits ir vairākas reizes mazāks nekā Krievijā, šie zaudējumi ir jūtamāki nekā tās ienaidniekam.
Tomēr Rietumu militārie analītiķi uzskata, ka Ukrainas kaujas spējas nav pilnībā izsmeltas. "Es nedomāju, ka Ukrainas sakāve ir neizbēgama," pagājušajā nedēļā ASV Kongresā sacīja armijas ģenerālis Kriss Kavoli, kurš vada Amerikas spēku pavēlniecību Eiropā. "Viņi ir daudz labākā pozīcijā, nekā viņi bija."
Ukrainas bruņoto spēku iebrukums Kurskas reģionā pagājušā gada augustā bija lielākais ārvalstu karaspēka iebrukums Krievijas teritorijā kopš Otrā pasaules kara. Dodot rīkojumus šķērsot robežu, Ukrainas komandieri cerēja sasniegt vairākus mērķus: parādīt, ka viņi joprojām spējīgi uz radošu cīņas taktiku; atvilkt Krievijas karaspēku no citām frontes līnijas daļām, mazinot spiedienu uz noplicināto Ukrainas aizsardzību; iegūt teritoriālo "trumpi" turpmākajām sarunām ar Krieviju.
Pirmais mērķis tika vairāk vai mazāk veiksmīgi sasniegts - pēc ekspertu domām, Ukrainas varas iestādes un militārie spēki visā kara laikā parādīja zināmu atjautību. Otrais mērķis netika sasniegts: tā vietā, lai pārvietotu vienības no citām vietām, Krievijas pavēlniecība izvietoja vienības, kas jau darbojas reģionā, papildinot tās ar Ziemeļkorejas karaspēku. Ņemot vērā, ka Krievija ir praktiski izspiedusi Ukrainas karaspēku no Kurskas reģiona, arī mēģinājumi sasniegt trešo mērķi šķiet neveiksmīgi.
Tomēr marta beigās Ukrainas komandieri pavēlēja sākt jaunu iebrukumu pāri Krievijas robežai, šoreiz Belgorodas reģionā. Mērķis, pēc Ukrainas militārā eksperta Oleksandra Musienko domām, ir apsteigt Krievijas gaidāmos militāros plānus. "Mēs saprotam, ka sakarā ar to, ka Krievija pastāvīgi papildina spēkus, lai pārgrupētos un nosegtu zaudējumus, pieaug risks Sumiem," viņš sacīja "Radio Brīvība" Ukrainas dienestam.
"Lai stāvētu tam pretī, Ukrainas bruņotie spēki veic preventīvas darbības, neļaujot ienaidniekam ātri sākt uzbrukuma operācijas. Tieši tāpēc mēs runājam par aktīvu aizsardzību - lai neļautu ienaidniekam ātri virzīties uz Ukrainas teritoriju un samazinātu riskus Sumu apgabalam," skaidroja eksperts.
No otras puses, Krievijas virzība Harkivas un Sumu apgabalos var atspoguļot prezidenta Vladimira Putina norādījumus ģenerālštāba priekšniekam ģenerālim Valērijam Gerasimovam, kurus viņš sniedza pagājušajā mēnesī vizītes laikā Kurskas apgabalā. "Protams, es lūgtu jūs nākotnē domāt par drošības zonas izveidi gar robežu," sacīja Putins.
Martā Kremlis un Baltais nams paziņoja, ka ir panākuši vispārēju vienošanos ierobežot uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai, piemēram, spēkstacijām, elektrolīnijām, apakšstacijām un līdzīgām struktūrām. Kijiva apstiprināja šādu pamieru ar nosacījumu, ka Maskava to ievēro. Vēlāk tika panākta provizoriska vienošanās par karadarbības ierobežošanu Melnajā jūrā - kā daļa no mēģinājuma atsākt liela mēroga Ukrainas un Krievijas lauksaimniecības produktu piegādes pasaules tirgum. Tomēr Kremlis uzstāja uz vairākiem nosacījumiem, kurus, pēc ārējo novērotāju domām, ir grūti, ja ne neiespējami, izpildīt.
Tagad, gandrīz mēnesi vēlāk, cerības uz pamieru ir iznīcinātas, jo gan Maskava, gan Kijiva turpina ikdienas uzbrukumus, izmantojot desmitiem dronu un raķešu. 4. aprīlī Krievijas ballistiskā raķete, kas aprīkota ar kasešu munīciju, trāpīja Krivijrihai. Saskaņā ar Krievijas oficiālajiem ziņojumiem, uzbrukuma mērķis bija Ukrainas karavīru pulcēšanās. Savukārt Ukraina paziņoja, ka tika skarta izklaides vieta, kā arī rotaļu laukums, nogalinot aptuveni 20 cilvēkus, tostarp deviņus bērnus.
Pēdējās dienās ASV prezidents Donalds Tramps, kurš konflikta Ukrainā atrisināšanu ir izvirzījis par vienu no savām galvenajām prioritātēm, ir paudis neapmierinātību ar to, ka Krievija turpina bombardēt Ukrainas mērķus. "Es neesmu apmierināts ar to, kas notiek ar bombardēšanu, jo tagad viņi bombardē kā traki. Viņi bombardē... Es nezinu, kas tur notiek," Tramps sacīja žurnālistiem 7. aprīlī.
