Gandrīz visas sanatorijas Jūrmalā ir vai nu nograutas, vai pārveidotas par dzīvokļu mājām, vai vienkārši “aizklapētas”. Runas par pilsētas kā kūrorta atjaunošanu pieklusušas, kaut gan Jūrmala ir pilsēta ar vislielākajām iespējām atjaunoties tieši kūrortpilsētas statusā. Par to runājam ar profesoru Aivaru Vētru, jūrmalnieku, kurš pārzina pilsētas situāciju.
Profesors Aivars Vētra ir fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Viņš savulaik bija bērnu ķirurgs, tad kļuva par Jūrmalas galveno ārstu, 1992./93. gadā dibināja Nacionālo rehabilitācijas centru “Vaivari”, savukārt 1995./96. gadā kopā ar kolēģiem izveidoja apmācību rehabilitācijas ārstiem. “Kopš tā laika esmu rehabilitācijas ārsts,” teic Vētra. 1995. gadā viņš Stradiņa universitātē nodibināja Rehabilitācijas fakultāti, lai tur apmācītu rehabilitācijas speciālistus.
“Rehabilitācijā lielāko darbu dara nevis ķirurgi vai māsas, bet gan fizioterapeiti, ergoterapeiti, audiologopēdi, ortopēdi un citi speciālisti,” skaidro Vētra. 2009. gadā tika nodibināts Tehnisko palīglīdzekļu centrs. “Nu jau 14 gadus esmu Austrumu slimnīcas galvenais rehabilitācijas speciālists, tur esmu izveidojis stacionārās rehabilitācijas klīniku,” stāsta Vētra.
“Tiklīdz beidzas operācija, sākas rehabilitācija.” Vai tu to esi teicis?
Jā, es kādreiz tā teicu. Bet atzīstu, ka kļūdījos. Rehabilitācija sākas brīdī, kad tiek veikti pirmie pasākumi dzīvības saglabāšanā. Tā, piemēram, Šveicē cilvēkus ar mugurkaula traumām neved uz universitātes slimnīcu, bet gan uz miestiņu vārdā Notvilla, kur atrodas liels specializēts rehabilitācijas centrs. Šveicieši papildus citām apdrošināšanām veic arī apdrošināšanu pret muguras smadzeņu bojājumiem. Uz šo rehabilitācijas klīniku pēc vajadzības uzaicina vertebrologus, neiroķirurgus, citus speciālistus, pacients tiek izoperēts, bet rehabilitācija tiek sākta no brīža, kad pacients nokļūst šajā klīnikā. Galvenā - ārstējošā ārsta - atbildība ir rehabilitācijas ārstam, jo tas, kas parasti notiek, “vispirms’’ tikai glābjot dzīvību un ārstējot: tiek pazaudēta cilvēka funkcionēšana. Katra diena, ko cilvēks pavada slimnīcā, viņu dekompensē. Bet ir pierādījies, ka mēs tieši tālab pēc tam nevaram “dabūt augšā’’ viņa funkcionēšanas potenciālu. Tāpēc rehabilitācija jāsāk uzreiz, piemēram, insulta slimniekiem rehabilitācija jāsāk jau otrajā dienā.
Bet kur tad paliek dūņas un ūdeņi, par ko mēs tradicionāli iedomājamies, ka tās ir īstās rehabilitācijas procedūras?
Ir pacienti, kuri nav vairs ļoti slimi, bet nav arī līdz galam veseli. Viņiem šāda terapija varētu līdzēt. Bet šīm darbībām gluži nav jābūt rehabilitācijas ārstu pārziņā. Tādas ārstnieciskās darbības var veikt dažādi ārsti - gan neoperējošs ortopēds, gan neirologs, kurš “savu tiesu’’ jau ir atstrādājis insulta vienībā un pēc tam papildus specializējies šai jomā, un tas noteikti ir labs pakalpojums, ko cilvēki pieprasa. Bet to vajadzētu nodalīt no tā, kas ir akūtā un subakūtā rehabilitācija un kas ir rehabilitācijas ārstu - funkcionālo speciālistu un psihologu - kompetence.
Runājot par rehabilitāciju, dūņām un ūdeņiem, nevar nedomāt par Jūrmalu, kas jau visai sen tiek dēvēta par kūrortpilsētu. Tātad - par pilsētu, kurā ar balneoloģiskām metodēm tiek rehabilitēti dažādi slimnieki. Jūrmala gadu desmitiem ir bijusi kūrortpilsēta tradicionālajā izpratnē. Vai Jūrmala arī šodien ir kūrortpilsēta? Tu esi strādājis Jūrmalā daudzus gadus, tu pārzini situāciju.
Kūrortpilsēta pēc definīcijas ir tāda pilsēta, kurā ir kūrortresursi, kas nekur nav pazuduši. Jūrmalā ir minerālūdeņi, dūņas, priedes, ir jūra un upe, reizēm ir pat saule. Ir arī kūrorta vide - ne visur, tomēr vismaz no Bulduriem līdz Jaundubultiem. Tā ir atpūta un izlaide, ir izmitināšana un ēdināšana. Bet… Jūrmalā šobrīd gandrīz nav kūrortam tipiskās ārstēšanas. Jūrmalā savulaik bija plaša kūrorta medicīna, balneoloģija, kā to tagad dēvē Eiropā, kas ļauj kūrorta resursus izmantot arī ārstnieciskos nolūkos.
Kas mums Jūrmalā ir tagad? Ir “Baltic Beach hotel & SPA” un “Hotel Jūrmala SPA”, kas faktiski ir viesnīcas ar baseina piedāvājumu. Tā nav kūrorta medicīna, tā nav balneoloģija. Ja ir pacienti ar klasiskām mugurkaula slimībām, ar depresijām vai vēl ar kaut ko, mēs varam teikt - brauc atpūsties uz Jūrmalu, bet mēs nevaram visur solīt kūrorta ārstēšanu. Vienīgā iestāde, kur to var prasīt, ir Jaunķemeru sanatorija, kur diemžēl pietrūkst kūrortpilsētas vides. Tur ir labs medicīniskais bloks, netālu ir jūra, bet nav apkārt kūrortpilsētas: ja gribi socializēties, sauc taksi un brauc uz Kauguriem.
Ir arī Vaivaru Nacionālais rehabilitācijas centrs, kur ir kūrortārstēšanas - dūņas, vannas, dušas elementi, tur ārstējas arī ukraiņi. Bet arī tur apkārt no kūrorta nekā nav, tikai picas ceptuve “Vaivaru stacija”. Ļoti laba, tomēr vienīgā visā apkaimē.
Vaivaru rehabilitācijas centrs patlaban meklē savu īsto vietu veselības aprūpes sistēmā, Veselības ministrija ir iecerējusi to pasludināt par rehabilitācijas metodisko centru, kaut arī tur gandrīz nav akadēmiskā personāla, un no šāda aspekta diez vai ir reāla arī balneoloģisko pakalpojumu attīstīšana.
Bet Jūrmalā taču savulaik bija sanatorijas ar balneoloģijas un rehabilitācijas elementiem.
Bija. Tagad ir tikai Jaunķemeri, Vaivari un SIVA. Par to mazliet vēlāk. Bija labs centrs Bulduros - sanatorija “Belorussija”. To pirms diviem gadiem aizvēra, jo bija LR valdības politisks lēmums aizvērt visu, kas pieder Krievijai un Baltkrievijai. Arī Lietuvā, Druskininkos, tāda pati Baltkrievijas sanatorija ir slēgta. Bulduros, sanatorijā “Belorussija”, bija ap 300 gultasvietām, tur strādāja ap 150 darbiniekiem.
Kāpēc sanatorija “Belorussija” netika pārņemta LR īpašumā?
Visi baidījās.
No kā?
Pajautā Krišjānim Kariņam, bijušajam premjeram. Tolaik kā eksperts es biju piesaistīts Stradiņa slimnīcai, un mēs pat zīmējām plānus, kādā veidā šo sanatoriju iepludināt Stradiņa slimnīcas sistēmā, jo Stradiņa slimnīcai - tāpat kā visur - trūkst gultasvietu otrā etapa ārstniecībai, bet būtu bijusi arī iespēja saglabāt kūrorta ārstēšanu. Bet mūsu plāni nerealizējās, Bulduru sanatorija tagad ir tukša, darbinieki izklīduši. Tieši tāpat kā tukšā sanatorija “Dzintarkrasts” - Jaunķemeros, jūras pusē.
Jūrmalai, kas savulaik nodēvēta par kūrortpilsētu, nav savas kūrortam raksturīgas ārstēšanas piedāvājuma.
Arī Ķemeros, kas savulaik bija slavena kūrortvieta, nav nekā. Tur tagad ir kūrortviesnīca, kas nedarbojas, vienīgais, kas ir atjaunots, tas ir parks. Bet nevar būt normāls kūrorts bez ārstniecības iestādes, kurā realizē ārstniecību un noteikta līmeņa rehabilitāciju.
Jūrmalā mazās viesnīcas parasti aizveras septembra beigās un oktobrī, jo mums ir īsa kūrortsezona, un ārpus tās Jūrmalā nav īsti ko darīt. Savukārt Druskininkos kūrortsezonas pagarināšanai tika izveidota municipālā kūrortpoliklīnika, bet vasaras izklaižu papildināšanai uzbūvēta slēgtā slēpošanas trase - tas izklaides dažādošanai, bet galvenais tomēr tas, ka viņiem ir daudzas kūrorta medicīnas iestādes, kur visu ziemu var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.
Izskatās, ka Jūrmalā ir tendence sanatorijas pārbūvēt par dzīvokļu mājām.
Jā, tā ir. Jābrīnās, ka Jūrmalā joprojām ir pieprasījums tikai pēc dzīvokļiem un attīstītājus neinteresē piedāvājuma dažādošana ziemā un pavasarī. Bet kūrortmedicīnas piedāvājums savulaik bija ļoti plašs.
Pirmo lielo triecienu sanatorijām deva Birkava valdības labklājības ministrs Jānis Ritenis, kurš šo jomu pārvaldīja 1993./94. gadā. Viņš 1993. gada ziemā neatrada finanšu līdzekļus, lai apkurinātu vienotā valsts uzņēmumā apvienotās bijušās arodbiedrību sanatorijas Ķemeros un citur Jūrmalā. Visām ēkām, kā, piemēram, divpadsmit stāvus augstajai sanatorijai “Latvija’’, kas atradās Ķemeros, sasala stāvvadi un plakano jumtu nokrišņu kolektori, sasalums saplēsa ēku konstrukcijas, un 1994. gadā visa beigas jau bija sākušās. Atšķirībā no Lietuvas - mūsu valsts vadītāji neatrada līdzekļus kaut neliela valsts pasūtījuma saglabāšanai.
Nebūtībā tika aizlaistas sanatorijas Ķemeros, Dzintaru prospektā, arī Jūras ielā, par dzīvokļiem tika pārtaisīta DKBF sanatorija Majoros un Lielupē, tā dēvētā Gorbačova vasarnīca Jaundubultos tika slēgta kā viena no pēdējām. Pansionāts ar ārstēšanu “Impulss” ilgi stāvēja ciet, tagad to remontē - pēc visa spriežot, to pārtaisa par kārtējo dzīvokļu māju.
Spilgts piemērs ir Majoru kūrortpoliklīnika, kuras ēka atrodas jūras krastā un jau sen ir pārbūvēta par dzīvokļu māju. Bet Majoru kūrortpoliklīnika bija tieši tā kūrortmedicīnas pakalpojumu sniedzēja, kuras dēļ apkārt tika atvērtas un visu gadu strādāja viesnīcas un pansionāti.
Viens no kūrortmedicīnas objektiem, ko Jūrmalā “neaizsaldēja’’, ir SIVA - Sociālās integrācijas valsts aģentūra, kuras direktors no 1986. gada līdz 2004. gadam - tolaik SIVA saucās Veselības centrs “Jaundubulti” - bija direktors Jānis Slapiņš, kas atrada argumentus viņam uzticētās iestādes saglabāšanai.
Pēc tam par direktori kļuva Regīna Simsone. Viņa prasmīgi integrēja dažādus ES projektus, kas palīdzēja uzņēmumam SIVA ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties.
SIVA ir reāla sanatorija, kas strādā un var sniegt kvalitatīvus kūrortmedicīnas jeb balneoloģijas pakalpojumus. Bet šai iestādei izvirzītie mērķi - profesionālās rehabilitācijas veikšana, pamatojoties manā pieredzē, balneoloģisku ārstēšanu nemaz neprasa. Tai pamatā ir profesionāla darbspējas zaudējušo pacientu novērtēšana un izglītošana jeb arodrehabilitācija, nevis darbspējas zaudējušo klientu “bāšana’’ dūņu aplikācijās un vannās.
Pansionāta “Daina” kūrortmedicīnas bloks sen ir ciet, un arī Latvijas “kūrortmedicīnas simbolā’’ - Ķemeros - šobrīd nav nekā. Iespējams, daudzi pat neatceras tevis tikko pieminēto sanatoriju “Latvija”, kas tika uzcelta padomju laikos, bet tagad jau ir gruvešos. Viss, kas tajā bija vērtīgs, tika izlaupīts.
Toties īpašs stāsts ir, tagad jau jāsaka - vairāku paaudžu ārstu Malkielu dzimtas lolojums Jaunķemeros - ir kūrorta rehabilitācijas centrs “Sanāre’’, kas privatizācijas rezultātā nepārvērtās par kārtējo apartamentu kompleksu, bet par spīti visam turpina attīstīties.
Bet kā tad Ķemeru viesnīca, ko daudzi nezināšanas dēļ dēvē par sanatoriju? Es runāju par slaveno ēku, kas faktiski ir Ķemeru simbols - viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas arhitektūrā, kas pēc latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta uzcelts Ķemeru kūrortā 1936. gadā.
Jā, Ķemeru slavenā ēka vienmēr ir bijusi viesnīca. Kūrortpakalpojumu sniegšanai tai blakus bija Ķemeru vannu māja jeb kūrortpoliklīnika. Smalkie viesi dzīvoja viesnīcā “Ķemeri”, mazāk smalkie - citās viesnīcās, pavisam parastie kūrortmedicīnas pakalpojumu saņēmēji dzīvoja Ķemeru iedzīvotājiem piederošās viesu mājās jeb, kā tagad smalki saka - “bed and breakfast” mitekļos.
Jau gadiem dzirdamas runas par to, ka vajag atjaunot Ķemeru sanatoriju un viesnīcu. Bet ko tas nozīmē? Tie ir miljonu ieguldījumi. Turklāt Ķemeros nav nekādas infrastruktūras, ir tikai postaža.
Diemžēl Ķemeros ir lepna nestrādājoša viesnīca, ap to - kūrparks, labs bērnudārzs un skola, bet tas arī viss, un bijušo lepno restorānu “Jautrais ods’’ izmanto Ķemeru nacionālais parks.
Joprojām ir cerība, ka, minot vārdu “Ķemeri’’, vajadzētu rasties asociācijām ar minerālūdeņu vannām un dūņu aplikāciju procedūrām, bet baidos, ka jaunākajai paaudzei Ķemeri saistās ar kādreiz lepnu, bet šobrīd pamestībā aizlaistu nelielu pilsētiņu. Savulaik bija iekoptas tīreļa takas, odu dzēlienu pavadīta laivošana pa Vēršupīti, kas ķemerniekiem nodrošināja pastāvīgas darba vietas.
Tad jau Jūrmalas vadībai nav vērts iespringt, lai pilsēta atgūtu seno kūrorta slavu.
Bet no kūrortpilsētas nosaukuma neviens negrib atteikties, kaut arī kūrorta nav. Tagad ir vilciens, kas visus par velti ved uz Rīgu, uz darbu, bet uz vietas, Jūrmalā, faktiski vairs nav kūrorta speciālistu, un Jūrmalā arī nav brīvu vietu, kur strādāt, jo gandrīz vairs nav kūrortiestāžu.
Protams, visas darba vietas ir aizņemtas.
Ja paskatāmies uz Lietuvas kūrortpilsētām - Birštonu un Druskininkiem -, tur viss notiek, tur ir darba vietas, visi strādā gan ziemu, gan vasaru. Pat nerunāsim par Palangu, kas atrodas lieliskā vietā jūras krastā. Es parasti uzdodu jautājumu: kāpēc Lietuvā viss notiek? Lietuvieši savā valsts budžetā atrada naudu, lai sanatorijas netiktu sagrautas - kā pie mums to laipni atļāva Ritenis. Un lietuvieši arī turpināja izmantot rehabilitācijas speciālistu pakalpojumus, viņi tos neaizlaida pa pieskari kā nevajadzīgus elementus.
Bet - galu galā - vai Jūrmalu nevajag atjaunot kā kūrortpilsētu?
Vajag. Taču mums patlaban ir lielas problēmas, lai, pirmkārt, organizētu akūto un subakūto rehabilitāciju. Cilvēks pēc ārstēšanas tiek ārā no slimnīcas, viņš faktiski uz tālāko rehabilitāciju ir spiests gaidīt mēnešus - tādas ir rindas. Nav uzreiz pieejamu speciālistu, nav veselības apdrošināšanas, kas to apmaksātu, nav resursu, bet attiecībā uz kūrortmedicīnu - nav arī ieinteresētības. Ja Jūrmalā kādam būtu doma kaut ko atjaunot, tad loģiski tie būtu Ķemeri. Bet šobrīd tur no kūrortmedicīnas nav nekā, nav domāts par to, kādā veidā Ķemeru kūrortsezonu pagarināt uz visu gadu.
Un nav arī nekādas infrastruktūras, ir tikai gruveši.
Kad Jūrmala atrada naudu Ķemeriem, to ieguldīja parka atjaunošanā, nevis kūrortpoliklīnikas celtniecībā - atšķirībā no Druskininku pilsētas. Tāpēc Ķemeriem droši vien paredzams tikai purvu vērošanas kūrorta statuss…
Otrs Jūrmalas rajons ir vēsturiskā kūrortpilsētas teritorija no Bulduriem līdz Dubultiem, kas pēc “Belorussijas” slēgšanas ir kļuvusi par atpūtas un jūras pelžu kūrortu ar trīs/četru mēnešu sezonu, kur mazās viesnīcas un kafejnīcas aizveras jau oktobra sākumā, un jūrmalniekiem darbs atkal ir tikai Rīgā.
Dzintaros pašvaldība ir pat rezervējusi vietu kūrortiestādes celtniecībai kājām ejamā attālumā no pludmales.
Ir bijušas idejas par daudzprofilu kūrmājas atjaunošanu, iekļaujot gan kūrortmedicīnas pakalpojumus, gan klasiskos kūrmājas piedāvājumus, kas varētu būt kā pilsētas atbalstīts enkurobjekts Jūrmalas kā kūrortpilsētas uzplaukumam, bet - valsts atbalsta trūkums kūrortmedicīnas pakalpojumu saņemšanai Latvijas iedzīvotājiem, kūrortmedicīnas speciālistu trūkums un profesionālu šo pakalpojumu organizatoru, proti, menedžeru, balneologu un citu speciālistu, trūkums - tā ir nopietna problēma, kas aizbaida jebkuru investoru, kurš citos apstākļos atbalstītu šādu ieceri.
To varētu mainīt vienīgi nopietna Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības iesaistīšanās Jūrmalas kā kūrortpilsētas atjaunošanā, gan noskaidrojot jūrmalnieku viedokli par šādiem projektiem. Jau vairākas paaudzes iztiek tikai ar kūrortsvētkiem reizi gadā, noejot pa Jomas ielu no Majoriem līdz Dzintariem. Tomēr ir nopietni jādomā par investīcijām. Jārada idejas attīstībai.
Valstī drīz notiks pašvaldību vēlēšanas. Varbūt jaunievēlētie darboņi pievērsīsies Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstībai?
Neesmu gan iedziļinājies partiju programmās. Vai kādas partijas pārstāvji vispār runā par Jūrmalu kā kūrortu? Un, ja kāds ir ierakstījis savā partijas programmā jēdzienu “kūrortpilsēta Jūrmala”, vajadzētu pajautāt - ko programmas autori ar to domā un ko ir gatavi reāli darīt šāda mērķa vārdā, vienlaikus domājot arī par savu vēlētāju - Jūrmalas iedzīvotāju - interesēm? Pašiem jūrmalniekiem kūrorts un kūrortmedicīna nebūs pakalpojums tikai sev - tā vienmēr pirmām kārtām būs iespēja strādāt netālu no savām mājām, veidot savu biznesu, attīstīt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus savos īpašumos un tamlīdzīgi, bet vienlaikus paturot tiesības uz kvalitatīviem dzīves apstākļiem.
Domāju, ka no jomas speciālistu puses Latvijā arī būtu jāaktivizē balneologu un kūrortologu asociācijas darbība ārstiem un citiem speciālistiem, lai nodrošinātu šo pakalpojumu profesionālos kvalitātes standartus, jo ar vannu un dūņu nopirkšanu vien ir stipri par maz! Tas ir absurdi, ka mūsu uzņēmēji ar šo nozari nespēj nopelnīt. Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Vācijā spēj, Latvijā - nespēj!
Es saprotu, ka Rojā vai Kaltenē būtu grūti attīstīt kūrortu - bet ne neiespējami, taču Jūrmala ir zīmols! Tāpat kā, piemēram, Liepāja. Tur ir kūrorta parks, pietrūkst tikai vecās kūrmājas atjaunošanas. Dotajā virzienā vēl klusi rosās Sigulda, tur ir resursi, sakārtota vide, piedāvājums Siguldas viesiem visa gada garumā, laba satiksme ar Rīgu, tur ir cilvēki, kuri prot nodarboties ar rehabilitāciju, un līdz Siguldai kā kūrortpilsētai ir palicis tikai viens solis. Vēl ir labas iespējas Alūksnei, Rēzeknei, taču Jūrmala ir neapšaubāms līderis. Šis faktors jāizmanto.
