ASV prezidenta Donalda Trampa tarifu karš pret pārējo pasauli cietis pilnīgu neveiksmi. Pēc tirgus un ASV parādu vērtspapīru ienesīguma krituma Tramps 13. aprīlī bija spiests paaugstinātos tarifus pasaules valstīm uz laiku atlikt, bet dažām no Ķīnas importētām preču grupām atcelt, galvenokārt elektronikai. ASV prezidents komentēja, ka tas ticis darīts “bez liekiem strīdiem un no tīras sirds”. Ķīna, kurai tika piemērota 145% tarifu likme un, pēc Trampa pārliecības, noteikti bija jāpakļaujas un “jānoslēdz darījums”, nepiekāpās ASV prezidenta spiedienam. Pats darījumu meistars Tramps paziņoja: “Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētājs ir lepns vīrs. Es viņu ļoti labi pazīstu, bet viņi nezina, kā pieiet šim darījumam. Viņi tiks par to skaidrībā.”
CNN ziņo, ka pirms tarifu ieviešanas ASV caur neoficiāliem kanāliem nosūtīja Ķīnai vēstījumu, ka Pekinai jāatturas no atbildes pasākumiem un ka Sji Dzjiņpinam vajadzētu piezvanīt Trampam. Bet Sji nezvanīja - ieviesa atbildes pasākumus. Atkal pretēji Trampa plānam, kurš tagad gaida zvanu no Sji un uzstāj, ka Ķīnai pašai vajadzētu lūgt vienošanos. Taču Pekina to darīt atsakās un gatava risināt dialogu tikai ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, bez spiediena un draudiem. Proti, vispirms tarifu atcelšana, tad sarunas.
Tramps jau ir apsolījis amerikāņu uzņēmumiem stimulus ražošanas pārcelšanai uz ASV, bet acīmredzot nesaprot, cik ilgs laiks tam nepieciešams, kā tas notiek un ka, galu galā, tas ir neiespējami. “Tesla” un “iPhone” tālruņi globālajam tirgum netiks ražoti ASV.
Kā vēsta CNN, Ķīna apsvērusi iespēju ieviest ne tikai atbildes tarifus, bet arī asimetriskus pasākumus, tostarp īslaicīgu “Apple”, “Tesla” un citu līdzīgu amerikāņu uzņēmumu darbības aizliegumu, tomēr šīs idejas tika noraidītas, baidoties no pašu Ķīnas patērētāju dumpja. Visdrīzāk, Ķīna pagaidām sāks iepirkt lauksaimniecības produkciju citās valstīs.
Kas notiek? Ķīna un ASV ir iesaistītas tirdzniecības karā, neviena no tām piekāpties nevēlas, taču pastāv būtiska atšķirība: ja Pekinas pasākumus var uzskatīt par pārdomātu un izsvērtu atbildi Trampa rīcībai, tad Tramps gaidīja pavisam ko citu. Tas nozīmē, ka viņam, visticamāk, būs jāpiekāpjas - tāpat kā tirdzniecības karā pret pārējo pasauli. Daudzi to uzskata par viltīgu plānu, bet tāda nav. Tramps zaudē gan savu autoritāti, gan ASV Republikāņu partijas reitingus.
"Bild" ziņo, ka pēc šīs neveiksmes Tramps atbrīvojies no diviem tuviem līdzgaitniekiem: padomnieka Pītera Navarro, kuru Īlons Masks iepriekš nosauca par idiotu, un tirdzniecības ministra Hovarda Lutnika. Viņu vietā priekšplānā tiek virzīts finanšu ministrs Skots Besents, ar kura atbalstu Tramps tarifus atcēla. ASV vēlētājam tagad būtu jāsecina, ka kopumā Donalds nav vainīgs, vienkārši visu sabojāja viņa sliktie padomnieki - no Trampa tuvo loka tiek izstumti administrācijas frīki, bet viņu vietā izvirza adekvātāku Besentu. Taču jāatceras, ka tieši Besents ir galvenais Ukrainas "derīgo izrakteņu līguma" idejas arhitekts - iniciators. Besents atveda uz Kijivu un iepazīstināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar ASV - Ukrainas dabas resursu vienošanās projektu, un ultimatīvi pieprasīja sniegt atbildi stundas laikā, lai Ukraina turpinātu saņemt ASV palīdzību. Par to vēstīja izdevums “The Economist”. Situācija nedaudz atgādina ASV vēstnieces Ukrainā nomaiņu: Bridžitai Brinkai un Zelenskim bija sliktas attiecības, un maz ticams, ka ar jauno ASV vēstnieku tās uzlabosies.
Tikmēr 11. aprīlī, vēl pirms Trampa rīkojumiem apturēt vai atcelt ASV tarifus importam, prokremliskie mediji pludināja informāciju, ka “ekonomiskā kara likmes starp ASV un Ķīnu turpina pieaugt”. Pēc tarifu piemērošanas Ķīnai Baltais nams apspriedis nākamo soli - izslēgt Ķīnas uzņēmumu vērtspapīrus no ASV biržām (delistingu). “Visas iespējas ir izskatītas, diskusijas notiek aiz slēgtām durvīm, un lēmums paliek ASV prezidenta ziņā.” Daudzi Ķīnas uzņēmumi, īpaši tehnoloģiju un finanšu nozarēs, ir dziļi integrēti Rietumu investīciju ķēdēs. Masveida delistings varētu sagraut vērtspapīru kotācijas, traucēt likviditāti un izraisīt domino efektu Āzijas un Eiropas tirgos. Apdraudētas triljonu dolāru vērtas investīcijas, miljoni investoru un globālā akciju tirgus arhitektūra. “Ja Tramps nolems iet līdz galam, tās būs lielākās sistēmiskās pārmaiņas pasaules ekonomikā kopš 2008. gada.”
Trampa uzsāktā tirdzniecības kara dēļ Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina maijā plānotā Krievijas vizīte ir apdraudēta. Ķīnas diplomāti saviem kolēģiem Krievijas Ārlietu ministrijā paziņojuši, ka tirdzniecības karš starp Ķīnu un ASV nopietni saasinājies un Sji Dzjiņpins nav noskaņots braucienam uz Maskavu. Notiek manipulācijas ar pieņēmumu, ka tirdzniecības karš varētu beigties tikpat pēkšņi, kā tas sākās, un vizīte tomēr notiks, taču pagaidām puses ir definējušas savas pamatnostādnes un atkāpties acīmredzot negrasās. “Ķīnieši jau ierosinājuši Krievijas vadībai ātri organizēt Putina vizīti Pekinā, kur viņam būtu jāpauž beznosacījumu atbalsts Ķīnai,” apgalvo kāds anonīms avots Kremlī. Cits avots Putina administrācijā apgalvo, ka acīmredzamu iemeslu dēļ Kremlis nevēlas apmierināt visus savu "ķīniešu draugu" lūgumus un vēl nav sniedzis atbildi. Tagad Ķīna lemj, atcelt vai apstiprināt Sji vizīti Maskavā.
Vienlaikus Tramps vēl uz gadu pagarinājis sava priekšteča Džo Baidena 2021. gada aprīlī ieviestās sankcijas pret Krieviju, informē 11. aprīlī ASV Federālā reģistra materiālos publicētais rīkojums Nr. 14024. Dokuments nosaka ārkārtas stāvokļa izsludināšanas kārtību ASV saistībā ar "draudiem nacionālai drošībai". Par sankcijām pret KF tajā teikts, ka ierobežojumi saistīti ar “Krievijas valdības ļaunprātīgu rīcību ārvalstīs”, jo īpaši mēģinājumu iejaukties un ietekmēt ASV vēlēšanas. Tas paredz sankcijas pret Krievijas personām un organizācijām par iejaukšanos vēlēšanās, kibernoziegumiem, “starptautisko korupciju ārvalstu valdību ietekmēšanai, kā arī žurnālistu un disidentu vajāšanu”. Rīkojums ticis vairākkārt papildināts un tā darbības termiņš pagarināts. Tagad tas nosaka ne tikai sankcijas pret fiziskām un juridiskām personām, bet arī ar sankciju pasākumus Krievijas aktīvu bloķēšanai un ierobežojumus ārvalstu finanšu institūcijām, kas sadarbojas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Pamatojums sankciju pagarinājumam: "Krievijas Federācijas kaitnieciskās darbības turpina radīt ārkārtas draudus valsts drošībai, ārpolitikai un ASV ekonomikai."
Trampa sankciju lēmumi acīmredzot ir sekas viņa dusmām par Ukrainas mierizlīguma sarunu gaitu.
Līdztekus 18. aprīlim, kad formāli beidzas KF - Ukrainas vienošanās par atturēšanos triecieniem enerģētikas infrastruktūrai, Tramps vairākkārt pieminēja 20. aprīli - beigu datumu Krievijas - Ukrainas pamiera parakstīšanai, kad sakrīt katoļu un pareizticīgo Lieldienas. Anonīmi avoti Krievijas medijos ziņoja, ka aizvadītajā nedēļā Tramps, izmantojot neoficiālos saziņas kanālus, brīdinājis Kremli, ka kritiskais datums paliek nemainīgs un tam jāpiekrīt, pretējā gadījumā ASV un ES sankcijas turpināsies. Avoti KF diplomātiskajās aprindās Krievijas medijiem apgalvo, ka ASV, Krievija un Ukraina, visticamāk, neparakstīs solīto Lieldienu vienošanos, jo pusēm neizdosies būtiski mainīt izvirzītos pamiera nosacījumus. Tādā gadījumā ASV turpinās centienus panākt mierizlīgumu, lai līdz vasarai “nosēdinātu” Ukrainu un Krieviju pie sarunu galda. Iespēju organizēt Trampa samitu ar Putinu Saūda Arābijā Krievijas Ārlietu ministrijā arī vērtē skeptiski. "Vēl viena iespēja ir Trampa tikšanās ar Putinu Turcijā, kas var notikt jūnijā."
ASV tīmekļa izdevums “Axios”: Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs dodas uz Krieviju, lai 11. aprīlī tiktos ar Putinu. Tā būs trešā viņa tikšanās ar Putinu, kopš Tramps mēģina panākt pamieru starp Krieviju un Ukrainu. Tramps satraucies, ka sarunās nav progresa, un kādā brīdī pateicis, ka Putina komentāri par Ukrainu viņu “saniknojuši”. Ja līdz aprīļa beigām pamieru panākt neizdosies, Tramps Krievijai var piemērot papildus sankcijas - vai nu caur izpildvaru, vai lūdzot Kongresam pieņemt jaunu likumu, izdevumam pastāstījis anonīms avots. Mēģinot pārvarēt domstarpības, iepriekš, 24. martā, Vitkofs Vašingtonā tikās ar Putina speciālo pārstāvi Kirilu Dmitrijevu.
“Sky News”: "Sarunās starp ASV un Krieviju Maskava nosaka to gaitu. Neraugoties uz neskaitāmiem paziņojumiem par sarunām starp Balto namu un Kremli, joprojām nav nekādas konkrētības, kas, šķiet, izraisa Donalda Trampa dusmas.”
Komentētāji ASV sankciju pagarinājumu saista arī ar Trampa speciālā sūtņa Stīva Vitkofa 11. aprīļa vizītes rezultātiem Sanktpēterburgā Krievijā. Pēc Vitkofa atgriešanās Tramps ticis informēts, ka “Putins mierizlīgumam Ukrainā nav noskaņots”, un Tramps sankcijas nekavējoties pagarinājis. Atbildes vietā un acīmredzot lai “uzmundrinātu” KF iedzīvotājus, Krievijas armija pastrādāja kārtējo kara noziegumu, veicot raķešu triecienus Ukrainas Sumu pilsētai, noslepkavojot vairākus desmitus cilvēku.
Par nožēlu jāatzīst, ka pašreizējos apstākļos Kremlis jaunas sankcijas vairs neuztver kā kritisku faktoru. Putinu vairāk uztrauc iespējamais ASV - Irānas darījums - sankciju atcelšana Irānas naftai, kam var sekot naftas cenu kritums pasaules tirgū. Naftas cena jau tagad ir Krievijai kritiski zema, padziļinot krīzi ekonomikā un finanšu sistēmā. Trampa politiskās intereses un vēlmes nosaka, vai iespējams Kremlim sliktākais notikumu attīstības scenārijs: pēc 20. aprīļa Putins saņem Trampa dubulttriecienu - sankcijas kopā ar ASV - Irānas vienošanos.
