Politika

Saeimas ārkārtas plenārsēdē 17. septembrī virkne izskatāmo jautājumu izraisīja asas verbālas batālijas.

Divpadsmit Baltkrievijas uzņēmumi esot pieņēmuši lēmumu par savas darbības pārcelšanu uz Latviju, aizvadītajā nedēļā vēstīja Ekonomikas ministrija. Vēl vairāk uzņēmumu par šādu soli vēl domā. Šī ir tā reize, kad interesi par ienākšanu Latvijā izrāda tādi ārvalstu uzņēmumi, kas domā šeit attīstīt kaut nelielu “Silīcija ielejas” saliņu, nevis būvēt cūku fermu, kuru ekoloģisku apsvērumu dēļ nevar atļauties pie sevis mājās.

Neapzīmogotajās vai nekorekti apzīmogotajās vēlēšanu aploksnēs ievietoto vēlēšanu biļetenu pieskaitīšana vēlēšanu rezultātiem izmaiņas jaunās Rīgas domes spēku samērā nav ieviesušas, un jaunā koalīcija jau nākamnedēļ plāno sākt darbu, ko nākamos gandrīz piecus gadus regulēs “Rīcību plāns Rīgai”. Tajā kā prioritāte noteikta rīdzinieku uzticības atjaunošana Rīgas vadībai – proti, labas pārvaldības izveidošana. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamie instrumenti gan vēl jāizstrādā, bet precīzāks darbu saraksts ar termiņiem sabiedrībai netiks atklāts.

Kad zvērināta advokāte Ilze Znotiņa vēl tikai gatavojās kļūt par Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju, viņa tika reklamēta kā valdonīga, principiāla un kareivīga. Vajadzēja celties kājās un aplaudēt, gavilēm pārejot nevaldāmās ovācijās. Beidzot treknie baņķieri, šie naudasmaisi dabūs trūkties un nevarēs vairs nodarboties ar terorisma un masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu, par ko latvju valstij jāsarkst no kauna ārvalstu padomdevēju un uzraugu priekšā.

Bīstoties no pārlieku lielas fiskālās ietekmes, Saeimas vairākums ceturtdien nenodeva komisijām opozīcijas rosinājumu, kura rezultātā pārtika kļūtu lētāka vidēji par 13%. Tiesa, pie šī jautājuma parlamentāriešiem drīz būs jāatgriežas – tautas iniciatīvas dēļ.

Iesākuma viena maza, pat sīka epizode, kura raksturo jauno politisko ēru. Finanšu ministrs Jānis Reirs Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” stāsta, ka nākamā gada Valsts budžeta projekts jau tikpat kā valdībā saskaņots. “Vēl notiek diskusijas, bet diskusijas par detaļām, ne lielām lietām, ne lielām pozīcijām,” uzsver Reirs. Varētu teikt, brīnišķīgi, ka tik sarežģītā situācijā (“Covid-19”; daudzu nozaru katastrofāls apgrozījuma kritums; piecas koalīcijas partijas ar atšķirīgām interesēm) budžeta pieņemšana norit tik gludi.

Latviešu viedākie prāti pret visām kovidpanikas izraisītajām ekonomikas problēmām ir izgudrojuši panaceju – betonu.

Lai arī cik tīkama daudziem iedzīvotājiem šķistu ideja par liegumu atlaistajiem Saeimas deputātiem kandidēt arī ārkārtas vēlēšanās, šāda vēlme ir antikonstitucionāla. Uzklausot šādu konstitucionālo tiesību ekspertu viedokli, atbildīgā Saeimas komisija noraidīja vairāk nekā desmit tūkstošu pilsoņu parakstīto iniciatīvu.

Partijas "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par statūtu pārkāpumiem izslēgt Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Otrdien šo lēmumu atbalstīja "Saskaņas" valde. Valde rekomendē abus izslēgt arī no Saeimas frakcijas, teikts partijas paziņojumā.

Vainojot partijas disciplīnas neievērošanā, neslavas celšanā tai un atklātā koķetēšanā ar ideju par savas partijas dibināšanu, “Saskaņas” valde atbalstījusi organizācijas Rīgas nodaļas lēmumu Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu izslēgt no partijas un rosina viņus izslēgt arī no Saeimas frakcijas.

Nē, tā nevar būt, ka vienā politkopā ir salasīti visi palīgskolas koridora absolventi, vēstures zinātņu antidoktori un citi sadzīves ģēniji. Bet tā tomēr sanācis: politpulciņš „Progresīvie” pēdējā laikā izcēlies ar tik izmeklētu kreiso tupumu, ka marksisma klasiķi skaudībā nobāl. Nespēju necitēt vienu no spožākajiem piemēriem – „progresīvo” Zani Pūpolu: „Satversmes preambula ir apkaunojošs vārstījums, šī valsts ir visiem. Tai skaitā gejiem, krieviem, vārnām, un jebkuram, kas grib mierīgi dzīvot.”

Ļoti daudzas pašvaldības ir neapmierinātas ar Rīgas kabinetos pārzīmēto Latvijas pašvaldību karti, virkne pašvaldību ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumus vērtēt novadu reformu atbilstību Satversmei. Vēl ir pašvaldības, kas apsver to darīt.

Ja Baltkrievijā visas pasaules acu priekšā var vērot mūsdienu baltkrievu nācijas dzimšanu, tad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas “piedzemdēja” jaunu politisko spēku – partiju “Progresīvie”. Jā, šī partija ir dibināta jau pirms trim gadiem un pat saņem nelielu valsts finansējumu kā partija, kura iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pārsniedza 2% slieksni, taču kā reāls, vērā ņemams spēks tā uznāca uz politiskās skatuves tikai tagad.

Spēku samērs jaunievēlētajā Rīgas domē var mainīties. Tas izriet no Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas daļēji apmierina “Jaunās Saskaņas” pieteikumu.

Likumdošanas akti un publiski pieejamās ziņas par norisēm Uzņēmumu reģistrā (UR), kā arī iestādes pieņemtie lēmumi liecina – lai arī tās juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr tās faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis.

“Progresīvie” kongress partijas mājas lapā tika pieteikts ne vairāk, ne mazāk, kā – “Šis būs uzvarētāju kongress.” Šāda bravūra radīja zināmās bažas, ka kongresā varētu izskanēt prasības “nostiprināt” panākumus un, balstoties uz “uzvarētāju” privilēģijām, uzstāt uz savas dienas kārtības uztiepšanu pārējiem politiskā procesa dalībniekiem.

Svinot ievērojamo uzvaru Rīgas domes vēlēšanās, politiskā partija “Progresīvie” un tās atbalstītais kandidāts Rīgas mēra amatam no “Attīstībai/Par!” - Mārtiņš Staķis pauda apņēmību visu domes sasaukumu strādāt vienoti, nesaraujot sadarbības partneru saites. Vienlaikus “Progresīvie” pieņēma grozījumus partijas programmā, kas konfliktē ar “Attīstībai/Par!” pozīciju.

Ļubova Švecova, Saeimas deputāte no partijas „Saskaņa”, tīmekļa vietnē „Facebook” ierakstījusi tekstiņu, ko no krievu valodas var tulkot tā: „Ziniet, Urbanovičs kongresā sacīja, ka gaidot, kad viņu novāks. Tad, lūk, ja kas, man „roka nenodrebēs”... Jokoju, bet varu nekad nevienam uz balta šķīvīša ar zelta maliņu nepienes. Jāgatavojas „Saskaņas” kongresam!”

Pēc tam, kad 2018. gada augustā “Moneyval” eksperti nāca klajā ar kritisku vērtējumu Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus, Latvijas varas iestādes uzsāka skarbu cīņu pret masu iznīcināšanas ieročiem, netīro naudu un tamlīdzīgām nešķīstībām. Izdevās laimīgi paglābties no ierakstīšanas “pelēkajā sarakstā”, kas raisīja nevaldāmu prieku.

Saistībā ar Krievijas Federācijas izvērsto vēstures hibrīdoperāciju pret Latviju – pieminekļu kampaņu un vēršanos pret latviešu vecajiem karavīriem, Valsts drošības dienests atbildīgajām institūcijām ir sniedzis rekomendācijas un konsultējis valsts augstākās amatpersonas. Tikmēr Kremļa algotņi jau ir sākuši leģionāru vajāšanu, ierodoties pie viņiem uz mājām.

Paziņojot, ka vīlies partijā “Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis atstājis amatu tās valdē, taču pašu partiju pagaidām pamest negrasās, jo vēlas palikt uzticīgs tiem vēlētājiem, kas Saeimas vēlēšanās pretim viņa uzvārdam ievilkuši plusiņu. Situācija gan var mainīties, ja pie Latvijas politiskā apvāršņa parādīsies jauna partija, kas patiesi vēlēsies saliedēt latviešu un krievvalodīgo kopienas.

Pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām pagājis notikumiem ļoti piesātināts mēnesis, kurš noteikti ieies baltkrievu tautas vēsturē kā laiks, kad dzima jaunā baltkrievu nācija.