Spēkā esošā politisko partiju finansēšanas kārtība reģionālajai partijai “Gods kalpot Rīgai” veicinājusi ambīciju izaugsmi, un pēc diviem gadiem tā startēs 14. Saeimas vēlēšanās. Apzinoties savas izredzes nacionālajā līmenī, tā startam vēlēšanās meklēs partneri – kādu citu reģionālo partiju, kura būtu ar mieru uzrunāt vēlētāju, startējot zem kristīgi demokrātiskā karoga.
Saskaņā ar spēkā esošo partiju finansēšanas likuma redakciju pie dāsnā valsts finansējuma var tikt tikai tās partijas, kas Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz divus procentus vēlētāju balsu. Ja šis kritērijs ir sasniegts, tad organizācija iegūst papildu finansējumu arī par katru pašvaldību vēlēšanās iegūto balsi.
Partija “Gods kalpot Rīgai” (GKR), kas sevi līdz šim pozicionējusi kā reģionālu - Rīgas partiju, nekad nav startējusi Saeimas vēlēšanās, līdz ar to tai pat nav bijusi iespēja sasniegt nozīmīgo divu procentu slieksni. Tādēļ atšķirībā no citām sevi jau pierādījušajām partijām, kas kandidēja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, GKR priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamos līdzekļus nācās piesaistīt no partijas biedriem un sponsoriem.
Šis uzdevums gan bija pārlieku sarežģīts - savāktā nauda priekšvēlēšanu kampaņas izdevumus nenosedza. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja apkopotā informācija liecina, ka
priekšvēlēšanu kampaņā GKR ieguldījusi 163,4 tūkstošus eiro (lielākie kampaņas tēriņi starp kandidējošajām partijām), bet no 1. janvāra līdz pat vēlēšanu dienai 29. augustā ziedojumos un biedra naudās spēja savākt vien 99,911 tūkstošus eiro.
Te jāpiebilst, ka līdzīgā situācijā ir arī citas reģionālās partijas, kuras līdz šim pat nav centušās iekļūt Latvijas politikas augstākajā līgā - Saeimā. Tiesa, arī priekšvēlēšanu izdevumi partijām, kas savu uzmanību koncentrē relatīvi mazākās teritorijās ārpus Rīgas, ir krietni mazāki. Taču finansiālus izaicinājumus esošā kārtība, protams, rada.
Aizvadītajā sestdienā GKR rīkoja kārtējo kongresu, kurā par organizācijas priekšsēdētāju atkal tika ievēlēts Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks. Uzrunā partijas biedriem viņš atkārtoja jau iepriekš pausto apņemšanos ne tikai startēt nākamajās Saeimas vēlēšanās, bet arī tapt ievēlētiem, taču pirmo reizi norādīja uz to, ka šis mērķis ir sasniedzams tikai tad, ja partijai izdosies atrast sadarbības partnerus, ar kuriem veidot kopēju sarakstu. A. Ameriks uzskata, ka bez partneriem GKR piedalīšanās Saeimas vēlēšanās nebūs iespējama.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka dabīgs GKR sabiedrotais varētu būt kāda cita reģionālā partija, kura nav tik spēcīga Rīgā, bet sevi jau pierādījusi reģionos.
GKR ir tipiska reģionālā partija, tur vajadzētu tādu pašu, kas ir ar reģionālu piesitienu.
Piemēram, Latvijas Zemnieku savienība, ja Zaļo un zemnieku savienība patiešām pajūk, vai Latvijas Reģionu apvienība, jo visiem šiem reģionālajiem spēkiem vājākā vieta ir Rīga, bet GKR, kā parādīja šīs vēlēšanas, Rīgā ir gana stabila,” saka politologs, bet piebilst, ka tā ir tikai teorija.
To, ka GKR kā potenciālo partneri nākamajām Saeimas vēlēšanām redz kādu reģionālo partiju, atzīst arī A. Ameriks, taču viņš skatu met citā, ne politologa norādītajā virzienā - Latgales vai Kurzemes reģionālās partijas.
Partijas priekšsēdētājs gan uzsver, ka pārējiem reģionāļiem nākamgad jāiztur eksāmens, kuru GKR izturēja Rīgas domes vēlēšanās. Tikai pēc tam varēšot spriest par valsts budžeta naudas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem un motivēt potenciālos partnerus uz sadarbību.
Nākošā gada jūnijā notiks vēlēšanas arī citās pašvaldībās. Tas parādīs, cik lielā mērā reģionu partijas Daugavpilī un Liepājā vai citur spēs nostartēt bez valsts finansējuma. Tad pēc nākamā gada jūnija būtu diezgan pamatota diskusija un varētu apvienot spēkus ar tām Latgales, Kurzemes reģionālajām partijām,” saka A. Ameriks.
Viņš atgādina, ka reģionālās partijas parasti koncentrējas uz ļoti praktiskiem un konkrētiem jautājumiem pašvaldībās, bet, startējot Saeimas vēlēšanās, vajadzētu vienoties par kopēju ideoloģiju. A. Amerika skatījumā tā varētu būt kristīgi demokrātiskā platforma.
“Bez šaubām, ir jautājums par ideoloģiju un to, kādi varētu būt uzstādījumi, ņemot vērā, ka reģionālās partijas vairāk koncentrējas uz ļoti praktiskiem projektiem pašvaldībās. Ja skatāmies Saeimas mērogā, tad jāvienojas par ideoloģiju, bet nebūs izejas finansēšanas likuma dēļ,” saka politiķis.
Ja nākamās pašvaldību vēlēšanas, kas būs pirmās pēc partiju finansēšanas likuma grozīšanas, kā rezultātā politiskās organizācijas tika pie ārkārtīgi dāsna valsts finansējuma, rosinās reģionālās partijas apvienoties, tas būs uzskatāms par likuma grozījumu autoru mazītiņu uzvaru. Atgādināsim, ka viens no grozījumu mērķiem bija mudināt mazās partijas apvienoties, mazinot politiskā piedāvājuma sadrumstalotību.
GKR plānus, apvienojoties ar citiem reģionālajiem politiskajiem spēkiem, startēt Saeimas vēlēšanās par pāragriem dēvē Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Ilga Kreituse. Viņas skatījumā GKR pāris mēneši jānogaida, lai tās vadība varētu būt droša par organizācijas dzīvotspēju.
Pagaidīsim vēl pāris mēnešus, cik vispār partijai būs biedru, jo puse ir tādu, kam bija darba vietas Rīgas domē un tās struktūrās. Loģiski, ka šie cilvēki tiks nomainīti. Ja partija vairs nebūs darba birža, paskatīsimies, cik daudz cilvēku mīl šo partiju,” saka eksperte.
I. Kreituse arī uzskata, ka aizvadītais GKR kongress liecina par iekšējām nesaskaņām organizācijā, jo partijas saraksta līderis Oļegs Burovs nav kļuvis ne par partijas priekšsēdētāju, ne tā vietnieku. Par A. Amerika vietnieku kongresā tika ievēlēts Juris Radzevičs, kurš ir arī Rīgas domes GKR frakcijas vadītājs.
“Ir vēl viena lieta, kas liek aizdomāties par GKR - tās ir attiecības augstākās vadības līmenī [..] Būtu loģiski, ja Burovs būtu kļuvis par pirmo, bet viņš nobīdīts otrā plānā, un par vietnieku kļuvis Radzevičs. Tādēļ ne tikai “Saskaņa”, bet arī GKR nav izbēgusi no tām pašām problēmām - kas vedīs sarakstu un kas startēs vēlēšanās,” saka I. Kreituse.
Viņai gan nepiekrīt F. Rajevskis, kas atgādina, ka O. Burovs partijas valdē ir ievēlēts, bet J. Radzevičam vietnieka amats pienākas kaut vai tādēļ, ka viņš vada partijas frakciju. “Burovs valdē ir ievēlēts. Tur ir triumvirāts - Radzevičs, Burovs, Ameriks. Neredzu problēmu. Kaut kāda loģika tur ir,” prāto F. Rajevskis.
