Tiesībsardze brīdina: ārsti nedrīkst to prasīt
Apdrošinātāji nedrīkst pieprasīt un ārstniecības personas nedrīkst izsniegt visu pacienta medicīnisko vēsturi, bet tikai to informācijas daļu, kas ir tieši saistīta ar konkrētā apdrošināšanas gadījuma izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu, uzsver tiesībsardze Karina Palkova.
Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, pēdējā laikā tiesībsardze saņēmusi iedzīvotāju jautājumus un bažas par to, vai apdrošināšanas sabiedrībām atlīdzības izmaksas izvērtēšanai netiek nodots pārmērīgi plašs veselības datu apjoms.
Iestādē skaidro, ka normatīvie akti apdrošinātājiem dod tiesības saņemt un apstrādāt noteiktus pacientu veselības datus, lai lemtu par apdrošināšanas atlīdzību, tomēr šīs tiesības nav neierobežotas. Apdrošinātājs drīkst pieprasīt tikai tādu informāciju, kas ir tieši nepieciešama konkrētā gadījuma izvērtēšanai, savukārt ārstniecības iestādei jāpārliecinās, ka netiek izsniegts vairāk informācijas, nekā nepieciešams.
Tādējādi visas pacienta medicīniskās vēstures pieprasīšana vai nodošana nav pieļaujama, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešamas tikai konkrētas ziņas par noteiktu ārstniecības epizodi, diagnozi vai veselības stāvokli.
Palkova atzīmē, ka pacienta veselības dati ir īpaši aizsargājama informācija. Sabiedrības interesēs ir nodrošināt, lai ikviens varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību bez bažām, ka tiks pieprasīta vai izpausta plašāka informācija par viņa veselību, nekā tas ir objektīvi nepieciešams.
Tiesībsardze ir sagatavojusi detalizētu skaidrojumu apdrošināšanas sabiedrībām, kas nosūtīts Veselības ministrijai, Latvijas Apdrošinātāju asociācijai un profesionālajām ārstniecības personu organizācijām, aicinot pievērst īpašu uzmanību pacientu cilvēktiesību ievērošanai apdrošināšanas atlīdzību izvērtēšanas procesā. Tajā skaidrots, ka apdrošinātāju tiesības apstrādāt pacientu veselības datus izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas, Pacientu tiesību likuma un Apdrošināšanas līguma likuma. Reizē gan apdrošinātājiem, gan ārstniecības iestādēm jāievēro datu minimizēšanas, konfidencialitātes un pārskatatbildības principi.
Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums vākt un apstrādāt personas datus konkrētiem, skaidriem un leģitīmiem mērķiem - veselības aprūpes nodrošināšanai.
Apdrošinātājam kā datu pārzinim jāspēj pamatot, kādēļ konkrētie dati bijuši nepieciešami atlīdzības izvērtēšanai. Savukārt ārstniecības iestādes rīcībā esošās sistēmas vai tehniskie risinājumi, kuros dati automātiski tiek uzrādīti plašākā apjomā, neattaisno datu aizsardzības prasību neievērošanu, uzsvērts vēstulē.
Ja cilvēkam rodas pamatotas šaubas, ka apdrošinātājs pieprasījis vai saņēmis vairāk veselības datu, nekā nepieciešams, viņš var lūgt apdrošinātājam pamatot šādas informācijas nepieciešamību. Ārstniecības iestādē iespējams noskaidrot, kāda informācija nodota apdrošinātājam un vai pirms tās izsniegšanas vērtēts datu minimizēšanas princips. Ja ir aizdomas par pārmērīgu datu apstrādi vai neatbilstošu izsniegšanu, cilvēks var vērsties Datu valsts inspekcijā.
Tiesībsardze aicina apdrošināšanas sabiedrības un ārstniecības iestādes pievērst īpašu uzmanību pacientu datu aizsardzībai, kā arī skaidri informēt pacientus par viņu datu izmantošanu.
