ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa jau iegājusi finiša taisnē. Kā pēc likuma noteikts, novembra pirmajā otrdienā pēc 1. novembra notiek prezidenta vēlēšanas. Šoreiz gan ļoti liela daļa (uz 28. oktobri vairāk nekā 65 miljoni amerikāņu) nobalsojuši savos iecirkņos iepriekš vai pa pastu. Tieši balsošanas pa pastu dēļ naktī pēc 3. novembra viss var vēl nebūt skaidrs, jo nebūs saskaitītas tās balsis, kuras pasta dienests vēl nebūs paguvis piegādāt vēlēšanu iecirkņos. Šī nenoteiktība gan būs spēkā tikai tad, ja par abiem galvenajiem pretendentiem – Donaldu Trampu un Džo Baidenu būs nodots kaut cik līdzīgs balsu skaits. Ja vienas puses pārsvars būs nospiedošs, tad pasta sistēmā klīstošie biļeteni neko vairs mainīt nevarēs.
Runājot par ASV vēlēšanu sistēmu, vienmēr jāatceras, ka balsošana notiek pa atsevišķiem štatiem, kur uzvarētājs paņem visu (izņemot Nebrasku un Menu, kas katrs sadalīts trijos atsevišķos vēlēšanu apgabalos). Tāpat jāpiemin, ka balsošana ir divpakāpju un 3. novembrī tiek ievēlēti tā saucamie elektori, kuri 14. decembrī sanāks uz atsevišķu sēdi Vašingtonā un nobalsos par saviem prezidenta kandidātiem. Uzvar tas, kurš iegūst 270 elektoru balsis. Dažkārt jautā - vai šie elektori var nobalsot ne tā, kā viņiem tas būtu jādara. Piemēram, ja esi Baidena elektors, tad nobalsot par Trampu? Īsā atbilde ir - nē.
Šī balsošana pa štatiem, kur uzvarētājs paņem visu, nozīmē to, ka tas, cik daudz par vienu vai otru pretendentu nobalsojuši vēlētāji Ņujorkā (29 elektoru balsis), Kalifornijā (55) vai Alabamā (9), kopējo rezultātu tikpat kā neietekmē. Pirmajos divos štatos jau tagad ar gandrīz 100% pārliecību var teikt, ka uzvarējis Baidens, bet Alabamā - Tramps. Līdz ar to šajos štatos vēlēšanu kampaņa iegūst otršķirīgu raksturu, un abas galvenās figūras tur nekādos mītiņos nepiedalās, jo visi spēki jākoncentrē tā dēvētajos svārstīgajos štatos (swing states), kuros arī izšķiras vēlēšanu iznākums.
Ja paskatāmies uz attēlā redzamo karti, tad redzam, ka, pat uzvarot visos piecos štatos, kuri iezīmēti pelēkā krāsā (izredzes abiem samērā līdzīgas), elektoru kolēģijas balsu Trampam nepietiek. Starp tiem svārstīgajiem štatiem, kuros vienam vai otram ir neliela priekšroka, tikai vienā - Teksasā (38) Trampa izredzes ir labākas. Vispār, ja Tramps zaudē Teksasā, tad praktiski vēlēšanu rezultāts ir izšķirts, un vēlēšanu iznākumam citos štatos tikpat kā vairs nav nozīmes.
Tātad, lai Tramps arī turpmākos četrus gadus varētu sēdēt Baltā nama Ovālajā kabinetā, viņam jāuzvar visos štatos, kur abu pretendentu izredzes ir samērā līdzīgas. Tas ir, Aijovā (6) (izredzes, pēc autoritatīvā izdevuma https://projects.fivethirtyeight.com/2020-election-forecast/ aplēsēm T:B - 50:50), Ohaijo (18);(58:42), Ziemeļkarolīna (15); (37:63), Džordžija (16);(49:51), Florida (29) (35:65), taču ar to ir vēl par maz. Jāuzvar arī vismaz trijos svārstīgajos štatos, kur šobrīd aptaujas liecina par Baidena pārsvaru. Tie ir Mičigana (16) (izredzes, ne reitings T:B - 6:94), Pensilvānija (20); (15:85), Viskonsīna (10) (11:89), Minesota (10) (6:94), Arizona (11) (33:67), Ņūhempšīra (4); (13:87). Turklāt nedrīkst zaudēt nekur, kur šobrīd ir neliels Trampa pārsvars.
Kā redzams, Trampa uzdevums nav no vieglajiem, un visas matemātiskās analīzes liecina, ka būs milzīgs brīnums, ja uzvarēs Tramps. Taču Trampa atbalstītāji nezaudē dūšu un atkārto, ka 2016. gadā situācija bija līdzīga. Visi paredzēja uzvaru Hilarijai Klintonei, bet vēlēšanu rezultāti bija pavisam citādi. Šis arguments ir ļoti būtisks, tāpēc vairums novērotāju izvairās pilnīgi droši apgalvot, ka jautājums ir izšķirts un Trampa izredzes uzvarēt ir tuvas nullei, kā to atkārtoja ne viens vien pirms četriem gadiem. Tomēr ir viens būtisks apstāklis, kurš kardināli atšķiras no situācijas 2016. gadā.
Toreiz Tramps bija īsts “melnais zirdziņš” no politiskās nekurienes, kuram izdevās nospēlēt uz Klintones augsto antireitingu. Liela daļa toreiz balsoja par Trampu, ne tik daudz par viņu, cik pret Klintoni, kuras uzvedība vēlēšanu kampaņas laikā bija pārāk pašpārliecināta. Piemēram, Mičiganā, Pensilvānijā un Viskonsīnā Klintone nekādu aktīvu kampaņu nerīkoja, jo uzskatīja, ka šie štati viņai jau “kabatā”. Rezultātā tur uzvarēja Tramps. Ņemot vērā šo negatīvo pieredzi, Baidens tieši šajos štatos organizē visintensīvāko kampaņu un tērē daudz vairāk līdzekļu nekā Tramps. Pēc “New York Times” aprēķiniem Baidens šajos trijos štatos iztērējis 53 miljonus dolāru, iepretim Trampa 17 miljoniem.
Taču tagad, atšķirībā no 2016. gada, Tramps vairs nav nekāds “melnais zirdziņš”. Viņš jau četrus gadus ir ASV prezidents, un visi viņa darbības un uzvedības stilu lieliski zina. Ir cilvēki, kuriem tas patīk, bet ir ļoti daudzi, kuri to vienkārši nevar ciest. Trampa antireitings ir galvenais viņa traucēklis un Baidena “trumpis”. Galvenā ideja, kāpēc par prezidenta kandidātu no Demokrātu partijas izvirzīts tieši 77 gadus vecais Baidens, ir vienkārša - viņš ir pietiekoši pieņemams visiem. Nav daudz tādu, kuri viņu organiski nepieņem. Viņš var nepatikt, bet ne riebties. Tāpēc Baidens, atšķirībā no Trampa, nerīko lielus atbalstītāju mītiņus. Viņa galvenais uzdevums ir smagi neizgāzties līdz vēlēšanu dienai un nesavārīt ziepes. Visu pārējo viņa vietā izdarīs milzīgais Trampa antireitings.
Trampa atbalstītāji - brīnuma gaidītāji - pirmām kārtām, cer uz aptauju neobjektivitāti. Ņemot vērā, ka lielie mediji pārsvarā ir noskaņoti antitrampiski, ideja ir šāda: Caurmēra cilvēki, atbildot uz aptaujas intervētāja jautājumiem, sliecās pateikt “pareizo” variantu. To, kurš it kā valda sabiedrībā. Vienatnē balsošanas kabīnē šis cilvēks izdara izvēli, jau daudz vairāk balstoties uz savu iekšējo pārliecību, nevis izejot no ārpus uzspiestiem uzskatiem. Trampa atbalstītāji cer, ka daudzi ieklausīsies savā “sirds balsī” un par spīti mediju spiedienam nobalsos par Trampu. Šī versija varētu šķist pārliecinoša, bet problēma ir tā, ka vairums analītisko centru, tai skaitā jau pieminētā vietne “538”, šo faktoru ierēķina savos aprēķinos.
Kā pēdējais salmiņš tiek uzskatīts Trampa piekritēju mobilizācijas spējas. Trampam ir samērā liels ļoti aktīvu atbalstītāju slānis. Tas ir ievērojami lielāks nekā Baidenam, taču arī tas var situāciju neglābt, jo ne jau aktīvisti izšķir vēlēšanu iznākumu. To izdara mērenais vēlētājs, kurš īpaši nefano ne par vienu. Trampa negatīvais tēls ASV sabiedrībā arī uz šo vēlētāju slāni iedarbojas pašreizējam prezidentam nelabvēlīgi. Taču, lai kādas būtu abu kandidātu izredzes, visu izšķirs ASV vēlētāji, un viņu galīgo izvēli mēs redzēsim jau pavisam drīz.
