Tieslietu padome par īpaši piemērotiem kandidātiem uz Satversmes tiesas tiesneša amatu atzinusi divus no pieciem Saeimā ievēlēto partiju izvirzītajiem kandidātiem, taču paši politiķi nesteidz paust atbalstu kādam no šiem padomes favorītiem. Tas gan neliedz veikt formālo kandidātu iztaujāšanu Saeimas Juridiskajā birojā, un sēdē varēja nolasīt, ka vienam no īpaši atzīmētajiem kandidātiem varētu būt opozīcijā esošās “Saskaņas” atbalsts.
Uz vakanto Satversmes tiesas tiesneša amatu savus kandidātus izvirzīja “Jaunā Vienotība” - Saeimas prezidijā strādājošo Inesi Lībiņu-Egneri, Nacionālā apvienība - bijušo Saeimas deputātu Ringoldu Balodi, “Attīstībai/Par!” - Satversmes tiesas lietās specializējušos zvērināto advokāti Inesi Nikuļcevu, KPV LV - tiesību zinātņu doktori Inesi Druvieti, bet Zaļo un zemnieku savienība - bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, ZZS biedru Gunāru Kūtri.
Par īpaši atbilstošām vakantajam amatam Tieslietu padome atzina I. Lībiņu-Egneri un I. Nikuļcevu. Saskaņā ar padomes redzējumu juristēm ir pietiekami mūsdienīgs skatījums par Satversmes tiesas vietu valsts sistēmā un viņas iemantojušas pietiekamu autoritāti un praktisko pieredzi, kā arī plašāku redzējumu par konstitucionālajiem jautājumiem, lai varētu ieņemt juristu aprindās tik prestižo amatu.
“Attīstībai/Par!” virzītā un “Saskaņas” klusu atbalstu baudošā I. Nikuļceva, iepazīstinot Saeimas Juridiskās komisijas deputātus ar sevi, stāstīja, ka interese par Satversmes tiesas lietām viņai radusies vēl gadsimtu mijā, kad strādājusi tiesā par tiesneša palīdzi.
Tagad viņa ir īpaši specializējusies Satversmes tiesas lietās un šogad vien strādājusi pie piecām lietām un divas joprojām ir tiesas lietvedībā. Juriste gan uzsvēra - ja viņa tiks ievēlēta amatā, tad viņa no šo lietu izskatīšanas atteiksies.
Kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, viņa arī parūpēšoties, lai tiesas spriedumi būti saprotamāki sabiedrībai un likumdevēju iesūdzējušajai pusei,
jo par spīti milzīgajam darbam, kuru tiesa iegulda savu spriedumu skaidrošanā, lietā iesaistītajām pusēm ne vienmēr ir viegli uztvert tiesas domu un argumentāciju.
Savukārt atbildot uz Valērija Agešina (“Saskaņa”) jautājumu par to, kā varētu uzlabot Satversmes tiesas spriedumu izpildi, juriste atzina, ka problēma šajā jautājumā eksistē, taču to nevajadzētu risināt ar jauna normatīvā akta radīšanu. Tā vietā rūpīgi būtu jāizpēta līdzšinējā pieredze, kuri spriedumi ir izpildīti un kādā kvalitātē, lai tikai tad izdarītu secinājumus.
Saeimā un tās Juridiskajā komisijā ne pirmo gadu strādājošajai I. Lībiņai-Egnerei kolēģi ar sevi un savu Satversmes tiesas attīstības redzējumu īpaši jāiepazīstina nebija, taču tas viņu nepaglāba no neatkarīgās deputātes Jūlijas Stepaņenko jautājumiem par viņas vērtību sistēmu.
Proti, J. Stepaņenko visiem klātesošajiem atgādināja, ka I. Lībiņa-Egnere atbalsta gan tā dēvētās Stambulas konvencijas apstiprināšanu, gan viendzimuma pāru attiecību oficiālu reģistrāciju, un jautāja, vai Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte šo liberālo garu grasās ienest arī tiesā un tās spriedumos.
Uz to I. Lībiņa-Egnere norādīja, ka demokrātiskā sabiedrībā ikvienam ir tiesības uz savu viedokli, bet tiesneši spriedumu taisa metodoloģiski, atbilstoši kritērijiem, kādi ir izstrādāti konstitucionālajā tiesvedībā.
Neviens Satversmes tiesas tiesnesis nevadās no savas pārliecības un nebalsta tiesas lēmumu uz pārliecību, mēs neesam tādā tiesību sistēmā,
norādīja I. Lībiņa-Egnere.
Vienlaikus viņa atzina, ka ir viena no deputātēm, kas parakstīja pieteikumu Satversmes tiesai, kurā lūdz to izvērtēt Stambulas konvencijas atbilstību valsts pamatlikumam, tādēļ gadījumā, ja viņa kļūs par Satversmes tiesnesi, viņa no šīs lietas izskatīšanas norobežosies. Citu iemeslu neizskatīt kādu lietu viņai neesot.
Par atbilstošiem atbildīgajam amatam, taču ar nepietiekami plašu mūsdienīgu redzējumu, vērtējot Satversmes tiesas vietu valsts sistēmā, Tieslietu padome atzina R. Balodi un G. Kūtri. Abi pieredzējušie juristi par šādu vērtējumu pauda neizpratni un norādīja uz informācijas deficītu, lai par to diskutētu.
Savukārt I. Druviete, lai arī līdzīgi kā minētie kungi ir piemērota amatam, tika atzīta par tādu, kura nav ieguvusi pietiekamu profesionālo autoritāti, turklāt viņai trūkstot praktiskās pieredzes un plašāka redzējuma par konstitucionālajiem jautājumiem.
Arī I. Druviete pauda neizpratni ‒ no kādiem sarunas fragmentiem tapis šāds vērtējums, bet pieņēma, ka Tieslietu padomi mulsina fakts, ka viņa nemēdz publicēties pašmāju juristu iecienītajā žurnālā “Jurista Vārds”, tā vietā viņa izvēlējusies starptautiskus izdevumus. Arī Latvijas Universitātē viņa nepasniedzot, tādēļ juriste pieņēma, ka šo apstākļu kopums Tieslietu padomi vedinājis izdarīt nedaudz nekorektu vērtējumu.
