„Testi, testi, vairāk testu, taisām testus, naudu, naudu testiem, testiem, testiem, jē, jē, jē!” pie sevis enerģiski dungo premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”). Arī publiski viņš ar lielu iedvesmu stāsta, ka testus vajag. Kariņš sola atrast naudu kovida testēšanas paplašināšanai. Tas lieliski! Protams, jo vairāk testu, jo labāk pārredzams laukums valstī, jo labāk dakteri var kaut cik saprast, kur bijis kāds pērklis slimībai, no kura tā izplatījusies tālāk. Jo vairāk testu, jo ātrāk var atsijāt saslimušos un sākt viņus ārstēt.
Bet nu Latvijas valdība nebūtu Latvijas valdība, ja nespētu radīt problēmas uz līdzenas vietas. Šajā reizē ir pacentusies Ilzes Viņķeles („Attīstībai/Par”) Veselības ministrija, kura stingrā solī ir devusies pa testēšanas samazināšanas taku ar vēstījumu, ka turpmāk kovida testus bez maksas varēs taisīt tikai ar ģimenes ārsta vai speciālista norīkojumu. Bet visiem tiem, kas grib pārbaudīties bez norīkojuma, jāmaksā. Atverot internetā pirmo laboratorijas mājas lapu, kas piedāvā testus bez valsts apmaksājuma, var izlasīt, ka šā prieka cena ir 45 eiro. Citur ir dārgāk, citur lētāk, bet nu apmēram tā ir vidēji.
Kas tāds būtu noticis? Vai valstī ir sākusies kāda masveida hipohondrijas lēkme, ka cilvēku tūkstoši gāztu apkārt laboratorijas, vēloties bez saslimšanas pazīmēm katru dienu pārbaudīties, vai nav sasirguši ar Covi-19?
Vai varbūt ir iecere šādā veidā palielināt laboratorijām peļņu, cerot, ka būs kādi bagātnieki, kuriem 45 eiro neko nenozīmē un kas tik ies un testēsies, un maksās? Diezin vai, jo bagātnieki tieši tāpēc ir bagāti, ka ir pratuši skaitīt un taupīt naudu. Tātad varam gara acīm iztēloties, ko darīs iedzīvotājs, kurš atminas, ka pirms pāris dienām apkampies un bučojies ar šķaudošiem un klepojošiem laikabiedriem, bet tagad arī pašam uznācis kaut kāds krekšķis. Viņš pa taisno dosies pie ģimenes ārsta, kuram tādi krekšķinātāji pie kabineta jau sēž rindā. Nabaga ģimenes ārsts, kuram arī bez kovida katru dienu jāpieņem išiasa, kašķa, hemoroīdu, cingas, kākšļa un pacienti ar ūdeni celī, tiek vienkārši aprakts ar pārmērīgu pārstrādāšanos, kurā galvenais darbs ir aizpildīt birokrātiskas ailītes dokumentos, lai nosūtītu kovidaizdomīgos uz testiem. Tagad ir modē teikt, ka ārsti izdeg. Nu akurāt tā arī ir, ka viņi izdeg. Tur jau vairs nav nekādas kvalitātes, iedziļināšanās katra pacienta stāstā, bet konveijers. Kad kovids atnāks tā pa īstam, ģimenes ārsti paši jau būs slimnīcā ja ne ar kovidu, tad ar organisma novājināšanās un garīgās veselības problēmām. Bet nu labā ministre Viņķele jau esot pamanījusi, ka diez kas vairs nav, un tagad jau runā, ka valsts esot gatava atvieglot Covid-19 testu nosūtījumu procedūras, lai mazinātu ģimenes ārstu slodzi. Gandrīz vai raudiens uznāk, cik tas ir mīļi - vispirms novest dakterus izmisumā un pēc tam nākt viņiem pretī atvieglojot. Vēl jau gan pagaidām nekur nav atnākts un nekas nav atvieglots.
Bet tad tomēr valdība varēja savā iekšpusē vienoties par kaut kādu, kaut cik vienotu viedokli vismaz par testiem. Citādi cilvēkiem rodas iespaids par valdības vadītāju un ministriem kā par indivīdiem, kuri stāsta absolūti pretējas lietas. Premjeram testus vajag, bet veselības ministre testiem uzliek bremzi. Tā jau nav ne pirmā, ne vienīgā reize, kad no valdības nāk pretrunības. Nupat pirms nedēļas Tieslietu ministrijas amatpersona paziņoja, ka dievkalpojumi neesot ne privāti, ne publiski pasākumi, tāpēc kovida ierobežojumi uz tiem neattiecas. Te Viņķelei bija jāizsakās, ka tā gluži nav. Beigās televizorā iekāpa tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš paziņoja, ka ministrija neko tādu neesot vēstījusi un pie vainas esot interneta portāli, kuri ziņām uzlikuši nepareizus virsrakstus.
Valdība aizvien vairāk sāk atgādināt tādu kā dīvaino dzīvnieku grūdmūsvelcjūs, tādu kā radījumu, kura kreisā kāja nedarbojas saskaņoti ar muti un acīm. Tas varbūt būtu amizanti normālos laikos, kad nav sērgas un krīzes, taču pašlaik tas nemaz nav smieklīgi - apstākļos, kādi ir tagad, cilvēki ir spiesti izpildīt Ministru kabineta rīkojumus un būt informēti par aktuāliem jaunumiem. Taču no valdības nāk pretrunīgi vēstījumi, kas mulsina un vēl tikai vairo ļaužu panisko un nomākto noskaņojumu.
