Politika

Iekšējās drošības birojs (IDB) 4. septembrī aizturēja un pēc tam atbrīvoja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu. Piemērojot drošības līdzekli, viņam aizliegts pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus.

Latvijas Krievu savienības valde pieņēmusi rezolūciju, kurā Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas atzītas par nelikumīgām. Organizācija vēlēšanu rezultātus apstrīdējusi arī tiesā. Taču tas pretēji “Saskaņas” nostājai partijas pārstāvjiem netraucēja piedalīties sarunās par pašvaldības darba organizēšanu.

Topošā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par “Pārmaiņu koalīciju”, pašvaldības darbā nolēmusi aktīvi iesaistīt opozīciju. Tiesa, stingri kontrolētos apstākļos. Daļai opozīcijas šāds žests gan šķiet nenopietns.

Galvenais Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu kampaņas elements gandrīz visām partijām bija – tāda politiskā kultūra, kāda bija “pie Ušakova”, nedrīkst turpināties. Tagad viss būs citādāk. Labāk, godīgāk, caurspīdīgāk. Rīdzinieku, nevis partijnieku un viņiem pietuvināto interesēs.

„Traģiskākais, kas var notikt šajā četru politisko bloku koalīcijā, ir intrigu sākšanās un sašķeltība. Viens no iemesliem, kādēļ savulaik, pirms trīs gadiem, aizgāju no „Vienotības”, bija nemitīgās intrigas. Uz šo situāciju es skatos ar tādu kā līdzjūtību, jo skaidri saprotu Šadurska kunga un „Jaunās Vienotības” spēles: stratēģija, kā iegūt un paplašināt ietekmi un varu, ir balstījusies uz savu sadarbības partneru savstarpēju sarīdīšanu un sašķelšanu – skaldi un valdi! Ja kāds cer, ka NA un LRA frakcijā varētu parādīties plaisas, ar pilnu pārliecību varu teikt – tas tā nenotiks. Neceriet!” ‒ uzskata Edvards Smiltēns (NA/LRA), Rīgas domes (RD) vicemēra amata kandidāts.

„Šodien saku lielu paldies visiem „Attīstībai/Par!” un KPV deputātiem, kas nobalsoja pret aizliegumu priekšvēlēšanu aģitācijai krievu valodā. Uz kopējā fona šis solis ir īpaši drosmīgs, un Latvijas krievvalodīgie to novērtē! Paldies par cilvēcīgumu un veselo saprātu!” – tviterlentē gavilē Vjačeslavs Dombrovskis („Saskaņa”) pēc Saeimas balsojuma par priekšvēlēšanu aģitācijas valodu. Gavilēt vēl pāragri: priekšlikums ar balsu vairākumu nosūtīts izskatīšanai komisijās. Taču nekaunība un atklāts pretvalstiskums kā pretīga ložņa atradīs arī visslēptākos vārtiņus, pa kuriem ielīst mūsu apziņā.

Pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ātri vien iezīmējās valdošā koalīcija, un drīz visi vienojās par galveno amatu sadali. Gluži likumsakarīgi šī koalīcija tviterlietotāju vidū ieguva gan atbalstu, gan arī kritisku vērtējumu. Viens no aktīviem kritiķiem bija Krievijas pilsonis Leonīds Ragozins, kurš Latvijā atrodas uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata. Viņš Latvijā kļuva populārs pirms gada, kad centās sacelt troksni par Latvijas Nacionālās apvienības politiķu kontaktiem ar Ukrainas brīvprātīgo vienību bataljonu “Azov”, un viņa izteikumus vēl skaļākus padarīja (sasaistot NA ar galēji labējiem, pat fašistiskiem spēkiem) kreisās ievirzes izdevums “Re:Baltica”.

Iekšējās drošības birojs (IDB) 4. septembrī aizturēja un pēc tam atbrīvoja Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Pujātu. Piemērojot drošības līdzekli, viņam aizliegts pildīt robežsardzes priekšnieka pienākumus. Pie Pujāta notikusi arī kratīšana.

Par spīti politikas ekspertu prognozēm, „Attīstībai/Par!” un „Progresīvo” kopējā saraksta Rīgas mēra amata kandidātam Mārtiņam Staķim tikai nedēļas laikā izdevās panākt vienošanos ar trim partneriem par koalīcijas izveidi. Tiesa, lai to panāktu, bija nepieciešams izveidot trešo vicemēra amatu, un arī cīņa nav noslēgusies pilnībā – vēl jāvienojas par komisiju vadītāju vietniekiem.

Jaunās konservatīvās partijas gatavība par labu skaidram atbalstam ģimenēm atkāpties no prasības celt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, jau atkal radījusi pateicīgu augsni šīs organizācijas kritikai par atkāpšanos no priekšvēlēšanu solījumiem. Partijas viens no redzamākajiem pārstāvjiem Krišjānis Feldmans gan norāda, ka organizācija, iespējams, aplinkus, bet mērķtiecīgi virzās uz savu solījumu piepildīšanu.

Tiem, kuri sekoja notikumiem pēcvēlēšanu naktī no sestdienas uz svētdienu, kaitinoši ilgi bija jāgaida uz pirmajiem publiskotajiem rezultātiem. Tas bija mazliet nesaprotami, jo bija zināms, ka aktivitāte ir bijusi ļoti zema. Tātad arī ko skaitīt ir bijis mazāk nekā citās reizēs. Tomēr rezultāti kavējās. Tikai ap vieniem naktī parādījās pirmie rezultāti no trijiem iecirkņiem. Uz nākamajiem rezultātiem bija jāgaida vēl vesela stunda.

Saeimas rudens sesijas pirmajā sēdē, dodot deputātiem ceļamaizi, Valsts prezidents Egils Levits neaizmirsa atgādināt par savu vēlmi izveidot Valsts padomi, kā arī nostrostēja valdošo koalīciju par nepilnībām demogrāfijas jautājumu risināšanā un mediju politikā. Tā visa fonā noritēja grūti pamanāms opozīcijas deputātu prezidenta uzrunas boikots.

„Ceru, ka, analizējot Valsts kultūrkapitāla fonda VKKF darbu, Jūs pievērsīsities arī konkrētam naudas sadalījumam. Mani interesē, kāpēc VKKF piešķir nodokļu maksātāju naudu (tostarp arī manējo) apšaubāmiem projektiem, tādiem kā, piemēram, festivālam, kurā sievietes pārģērbjas par vīriešiem? Lībiešu kultūras dienu veidotāji saņem tikai 1900 eiro, savukārt kaut kādi „drag king” ‒ 4500 eiro. Jūs kā konservatīvas partijas pārstāvis un kultūras ministrs to uzskatāt par normālu praksi?” – šādu vēstuli nosūtīju uz Kultūras ministriju.

13. Saeimā ar apskaužamiem 16 mandātiem ievēlētā KPV LV atgriezusies savos pirmsākumos. Proti, 2017. gada pašvaldības vēlēšanās, kad tā pirmo reizi spēra kāju uz lielās politikas skatuves, Rīgā par to nobalsoja tikai 1,53% vēlētāju, bet šajās Rīgas domes vēlēšanās tā ieguva vēl mazāku atbalstu ‒ 1,12%. Dažiem tas ļāvis izdarīt secinājumu, ka organizācijai taciņa jau egļu zariem kaisīta, taču tās pārstāvji valdības koalīcijā joprojām ieņem ietekmīgus amatus un kaldina plānus par partijas reinkarnāciju.

Par ainu Rīgā pēc ārkārtas domes vēlēšanām Neatkarīgās intervija ar fotogrāfu, publicistu Mārci Bendiku.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas ir notikušas, rezultāti ir tādi, kādi ir, un ar tiem rīdziniekiem būs jādzīvo piecus gadus, ja nekas neatgadīsies. Ir daudzas labas lietas un ir sliktas lietas.

Rīgas domes vēlēšanās otra populārākā partija – “Saskaņa” vēl pirmdien vakarā pauda, ka tā nevēlas bremzēt jaunās Rīgas domes darbu un tomēr neapstrīdēs domes vēlēšanu rezultātos tajos iecirkņos, kur konstatētas neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Taču jau otrdienas rītā kļuva skaidrs, ka šis politiskais spēks vēlas izspēlēt daudz elegantāku spēli, vēl vairāk diskreditējot pie varas nonākušos konkurentus un pastāvošo varu kopumā.

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” līderis ar visiem spēkiem centās izvairīties no intervijas Neatkarīgajai par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gaitu un rezultātiem, sakot, ka viņš nav tas, kam būtu jāizsakās, jo pats ir bijis “satiksmes dalībnieks”. Tomēr uz dažiem jautājumiem viņš atbildēja.

Rīgas domes vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušā “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsācis sarunas par jaunās domes koalīcijas veidošanu. Pašlaik gan izskatās, ka ātri viņam tas neizdosies, jo vairāk tādēļ, ka pagaidām dažos vēl neizveidotās koalīcijas partneros gruzdot vēlme mēra amatā redzēt cita politiskā spēka pārstāvi.

Tik tikko saskaitīti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti un saprasts, kas vinnējis, kas zaudējis, kā uzreiz izcēlies dīvains incidents.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem. Tik zema vēlētāju aktivitāte nebija pat iepriekšējās krīzes laikā. Tomēr, neskatoties uz dramatiski zemo vēlētāju aktivitāti, jaunā Rīgas dome ir ievēlēta.

Lai arī Rīgas domes (RD) vēlēšanas beigušās it kā bez īpašiem pārsteigumiem, tomēr daži jāpiemin. Pirmkārt, šo vēlēšanu zemā aktivitāte. Tā gan bija sagaidāma, ņemot vērā apātisko noskaņojumu tradicionālo “Saskaņas” vēlētāju vidū. 2017. gadā par S/GKR bloku nobalsoja 127 tūkstoši vēlētāju, bet šogad par dažādām bijušās koalīcijas atlūzām kopā uz pusi mazāk – 66 tūkstoši. Taču galvenais vēlēšanu pārsteigums bija partijas “Progresīvie” triumfs.