Didzis Šmits: Mums ir juristi, kas skries līdzi galmam

© Vladislavs Proškins/F64

Šonedēļ Saeimas komisijas sāks strādāt pie nākamā gada budžeta pieņemšanas, kuru parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece nodēvējusi par “solījumu pildīšanas budžetu”.

Valdošā koalīcija uzstāj, ka šajā budžetā tiks pildīti sabiedrībai dotie solījumi par mediķu un skolotāju algu paaugstināšanu. Rasts arī finansējums garantētā minimālā ienākuma celšanai un mājokļa programmas turpināšanai.

“Saeima nekavējoties uzsāks darbu pie jaunā budžeta, un to plānots skatīt e-Saeimas platformā,” informē Saeimas priekšsēdētāja. Viņa uzsvēra, ka budžeta pieņemšanas procedūra nebūs no vieglākajām, tādēļ visi deputāti, ievērojot distancēšanos, aicināti strādāt frakcijām norādītajās parlamenta zālēs. “Parlamentā ir pieejams labs interneta pieslēgums, kas nepieciešams, lai darbs noritētu pilnvērtīgi, un šajās telpās nepieciešamības gadījumā deputāti arī jebkurā brīdī var saņemt IT atbalstu, atzīmē I. Mūrniece.

Opozīcija, kā ierasts, jau sākusi kritizēt valdības darbu, piemēram par to, ka tā vēlas paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes par vides piesārņojumu un atcelt atbrīvojumu no nodokļa par CO2 emisijām, ja tehnoloģiskajās iekārtās izmanto kūdru.

“Mēs neatbalstām nedz vidēja termiņa budžetu, nedz nākamā gada budžetu, kaut arī abas paketes faktiski satur arī labas lietas. Mēs jau dzirdējām, ka sociālais nodrošinājums lielā mērā arī Satversmes tiesas spiediena rezultātā vairākām sabiedrības grupām uzlabosies, bet kopumā nākamā gada budžets un vidēja termiņa budžets ir kā tāds krēsls uz trim kājām,” saka Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Dana Reizniece-Ozola.

Tas, ka budžeta pieņemšana tradicionāli ir debatēm bagāta un pateicīga platforma opozīcijas deputātiem atgādināt vēlētājiem par sevi, ir pašsaprotams, bet 2021. gada budžeta pieņemšanā apzināti nepiedalīsies pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits, kurš normālos apstākļos ļoti labprāt kāpj Saeimas tribīnē, lai panerrotu koalīciju.

Kāpēc jūs nepiedalāties attālinātajās Saeimas sēdēs?

Es zvērēju, stājoties amatā kā deputāts, ka ievērošu Satversmi un likumus. Tāds bija mans zvērests, un es to domāju nopietni. Šāda attālināta kārtība pārkāpj gan Ssatversmi gan likumu - Saeimas kārtības rulli.

Bet par šādu kārtību ir nobalsojusi Saeima, konstitucionālo tiesību eksperti un pat Valsts prezidents atzinis, ka šāda kārtība atbilst Satversmei. Kas jūs tajā nepārliecina?

Es arī pats māku lasīt un pat saprast uzrakstīto, un saprast, ka Saeimas kārtības rullis neparedz šādus variantus. Es saprotu, ka arī Satversme neparedz, bet tas, ka mums ir juristi, kas skries līdzi galmam, ir skaidrs. Arī Kārli Ulmani netiesāja par apvērsumu.

Ja mēs esam vienīgie, kas šādi uzvedas, tas ne vienmēr nozīmē, ka esi vienīgais gudrais. Ja tā lieta ir laba, tad kāds seko tai līdzi, bet, ja tā nenotiek, varbūt vajag aizdomāties, ka ar tevi kaut kas nav kārtībā nevis ar pārējiem. Nedomāju, ka kādam citam ir problēmas uztaisīt šāda veida programmu. Vienkārši tiek atzīts, ka tas nav veids, kā parlamentam strādāt.

Mums visu var teikt par to, kur var notikt Saeimas sēdes, bet ir pilnīgi skaidrs, ko ar vietu domājuši Satversmes autori. Kad man saka, ka tolaik nevarēja paredzēt pandēmiju, ir skaidrs, ka man melo, jo, Saeimai sanākot pirmo reizi, vēl bija spāņu gripas pandēmija. Visi apzinājās, ka tādi apstākļi var būt.

Jūs bijāt savulaik pārstāvētās KPV LV ekonomikas ministra amata kandidāts, Saeima sākusi darbu pie nākamā gada budžeta, arī šajā procesā nepiedalīsieties?

Kamēr Saeimas sēdes būs attālinātas - nē. Es ļoti labi apzinos, ka šis ir kārtības ruļļa un Satversmes jautājums. Piekrītu, ka dažos gadījumos deputātu viedokļus var noskaidrot arī attālināti, bet šādi nevar pieņemt budžetus un administratīvi teritoriālo reformu, kas prasa debates un deputātu iesaisti.

Man, kas nevairās no debatēm, ir sarežģīti nepiedalīties, bet, kamēr kārtības rullis un Satversme nav grozīta un nav precīzi atrunāts, kuros brīžos Saeimas sēdes var notikt attālināti, es nepiedalīšos.

Es gan piedalos komisiju sēdēs, šajā jautājumā esmu pietiekami elastīgs. Piedalījos arī tad, kad tās bija pilnīgi attālinātas. Uzskatu, ka komisiju līmenī tas ir pieļaujami. Bet komisijas ir viena lieta, tas nav galējais likumdevēja lēmums.

Intervijas

Ziemsvētku saruna ar Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcas mācītāju Kristu Kalniņu: par to, kā mainās cilvēki, par to, ko un kāpēc viņi meklē baznīcā, par to, kā ļaunums atrod savus kalpus, par to, ko gribas pateikt mūsu valsts pārvaldītājiem un par daudz ko citu.

Svarīgākais