Strādājot pie likumprojekta, kas iedzīvotājiem ļaus atbrīvoties no noteikta lieluma parādiem, Saeima iecerējusi paplašināt to cilvēku loku, kas varēs pretendēt uz šo procedūru. Pašlaik likumprojektā paredzēts, ka uz parādu atlaišanu varēs pretendēt, ja parāds ir divas minimālās algas jeb no nākamā gada 1000 eiro – šo slieksni paredzēts samazināt uz pusi.
Jaunais regulējums - Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām ‒ būs piemērojams konkrētam un likumā noteiktam fizisko personu lokam, sākot ar parādsaistībām vienas minimālās mēnešalgas apmērā līdz 5000 eiro, ko drīkstēs veidot tikai noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus.
Atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi,
savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesu ‒ pēc desmit gadiem.
Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Edgars Pastars skaidro, ka, samazinot slieksni, no kura varēs pieteikties parāda dzēšanai, jaunais likums būs pieejams lielākam iedzīvotāju skaitam.
Proti, pašlaik ar parādiem līdz pieciem tūkstošiem eiro [nav iekļauti parādi no hipotekārajiem kredītiem, jo tie parasti pārsniegs 5000 eiro] Latvijā ir 73 tūkstoši iedzīvotāju, bet no divām minimālajām mēnešalgām līdz augstākajai robežai parādi ir vien aptuveni 14,6 tūkstošiem iedzīvotāju. Ja minimālo slieksni samazina, tas likuma tvērumā esošo parādnieku skaitu dubultos.
Minimālā parāda summa gan vēl likumprojektā nav apstiprināta, taču tai iebilst tikai parādu piedzinēji, kas uzskata, ka likumam atbilstošo personu loka paplašināšana nav lietderīga un tādēļ var pieņemt, ka galīgajā lasījumā šī norma tiks iekļauta.
Skaidrojot atsevišķa parādu atlaišanas likuma nepieciešamību paralēli jau esošajam maksātnespējas procesam, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš skaidro, ka patlaban Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas.
Tādēļ jaunajā likumā paredzētā fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir ievērojami atšķirīga no Maksātnespējas likumā ietvertā maksātnespējas procesa norises.
Likumdevējam gan vēl jātiek galā ar vairākām niansēm, kas dažādās pašvaldībās dzīvojošos varētu diskriminēt. Proti, pašlaik likumprojekts paredz, ka tas attiecināms tikai uz tādām Latvijā dzīvojošām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Saeimas Juridiskais birojs norāda - ja trūcīgas personas statusa piešķiršana visā valstī ir vienāda, tad dažādās pašvaldībās maznodrošinātā statusa piešķiršanai ir atšķirīgi sliekšņi.
“Ja trūcīgas personas statusa iegūšanai visā valstī ir noteikts vienots kritērijs, ‒ ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis, kas uz personu pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, tad attiecībā uz maznodrošinātās personas statusa iegūšanu ienākuma kritērijs var būt noteikts atšķirīgs katrā pašvaldībā. Šāda situācija rada nevienlīdzīgus apstākļus, kad personām pie vienādiem ienākumiem var būt liegta atbrīvošana no parādsaistībām, jo dažādās pašvaldībās ir noteikts atšķirīgs ienākumu līmenis, lai persona iegūtu maznodrošinātās personas statusu,” brīdina Juridiskais birojs.
