Politika

Salīdzinot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus ar 2018. gada Saeimas vēlēšanu rezultātiem Rīgas velēšanu apgabalā, var secināt, ka visvairāk savus atbalstītājus zaudējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, KPV LV un JKP, bet vislabāk savu atbalstītāju skaitu divu gadu laikā ir izdevies palielināt “Attīstībai/Par!” un “Jaunajai Vienotībai”.

Latvijas Zaļā partija (LZP) un Latvijas Zemnieku savienība (LZS) startēja kopīgā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā, taču Rīgas domē neiegūs mandātus, jo nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot 4,07% nobalsojušo vēlētāju atbalsta. Tas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr nav pietiekami.

Kaut arī ar katastrofāli zemu vēlētāju aktivitāti, tomēr Rīgas domes vēlēšanas ir notikušas, un tajās vismaz nomināli uzvarējis politiskais spēks, kuram to solīja sabiedriskās domas aptaujas un kurš arī pats bija pārliecināts, ka Rīga ir tā bastions, – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” apvienotais saraksts. Apvienības mēra amata kandidāts cer uz ātru koalīcijas izveidi un domes darba atsākšanu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās rīdzinieku sajūtas un pārdomas par pilsētas nākotni nevar raksturot vienā vārdā. Tās var raksturot kā pilnīgu pretstatu – daļa vēlētāju ļoti apņēmīgi un ar lielām cerībām devās uz galvaspilsētas pašvaldības vēlēšanām, savukārt citi – lai arī uz vēlēšanu iecirkni atnākuši, uzskata, ka viņu balsij nozīmes nav, un viņi pat īsti neesot zinājuši, par ko vēlēt.

Āgenskalna apkārtnes sabiedrība vienmēr centusies pozicionēties kā pilsoniski viena no aktīvākajām galvaspilsētā. To apliecina arī šīs vēlēšanas, taču tikai salīdzināmos lielumos. Autora iecirknī – 125. iecirknī Āgenskalna valsts ģimnāzijā ‒ vēlētāju aktivitāte, kaut arī tā ir viena no augstākajām starp 156 iecirkņiem kopumā, joprojām ļauj vēlēties vairāk.

Šodien uzzināsim, kuriem politiskajiem spēkiem nākamos piecus gadus piederēs Rīgas atslēgas. Vēlētāju ievilktie krustiņi un svītrojumi, savukārt, liecinās, kuriem politiķiem rīdzinieki uzticas visvairāk, bet kurus – nīst.

Kovida ierobežojumu dēļ šīs vēlēšanas bija atšķirīgas tām īpašajām iedzīvotāju grupām, kas mīt vienkopus un veselības stāvokļa vai juridisku iemeslu dēļ nevar doties uz pilsētas vēlēšanu iecirkņiem. Atšķirīgas arī iecirkņu komisiju darbiniekiem – jo jāelpo spirta tvaiki, jālīmē pēdiņas uz grīdas un biežāk jādodas mājas vizītēs.

„Kā jums šķiet, ko atgādina JKP priekšplānā izvirzītā Linda Ozola?” – šādu jautājumu nesen man uzdeva kāds politikas vērotājs. Padomāju. Un sapratu. Jutu Strīķi. Aizsaulē aizgājušās politiķes tēls tik ļoti bija iespaidojis eventuāli nākamo Rīgas domes vadītāju, ka viņa publiskajās debatēs kopēja ne tikai runas manieri, nesatricināmo revolucionāro pārliecību un Dāmokla zobina švīkstināšanu virs korumpantu galvām, bet arī, pietrūkstot kompetencei, vēlamo uzdeva par esošo. Taču tas jēkāpistiem ir normāli.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gada 29. augustā ir četrpadsmitais mēģinājums izveidot pilsētas pārvaldīšanu atbilstoši pilsētas iedzīvotāju vairākuma prasībām.

Rīgā šodien risinās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās tiks ievēlēta Rīgas dome. 156 vēlēšanu iecirkņos šodien gaida ierodamies vairāk nekā 400 tūkstošus balsstiesīgo vēlētāju.

Šīs ir pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kuras es it kā varētu vērot no malas, jo, lai gan vairāk nekā pusgadsimtu biju rīdzinieks, tomēr jau kādu laiku esmu savu ikdienas dzīvi saistījis ar Rīgai tuvu novadu. No vienas puses, Rīgā notiekošais uz mani it kā tieši neattiecas, bet, no otras puses, Rīga ir daļa no Latvijas, ekonomiski vislielākā daļa, tāpēc Rīgā notiekošais tieši vai netieši ietekmēs visus Latvijas novadus un ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Rīt balsstiesīgie un pilsoniski aktīvie rīdzinieki dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai, runājot politiķu vārdiem, izvēlētos Rīgas nākotni. Taču šīs vēlēšanas nebūs kā līdz šim pieredzētās ne tikai tāpēc, ka tās ir ārkārtas vēlēšanas. Savus noteikumus valstī joprojām diktē arī Covid-19.

Kā tas gadījies, kā ne, pašā karstākajā priekšvēlēšanu finiša spurta laikā ir atskrējis arī „melnā pīāra” jeb konkurentu noķēzīšanas piemērs. Izcēlusies ir Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas laikam nav īsti droša par savu rezultātu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās un ir ķērusies pie visgalējām un pašām zemiskākajām priekšvēlēšanu cīņas metodēm, kādas jau labu laiku nav redzētas.

Gandrīz jebkuras vēlēšanas tiek pasludinātas par “izšķirošām”, “vēsturiskām”, par “lūzuma punktu” attīstībā. Patiesības labad jāsaka, ka šīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas par “vēsturiskām” un “izšķirošām” sauc vien atsevišķi šajās vēlēšanās iesaistīti politiķi vai viņiem pietuvinātas personas. Kopumā tās notiek visai vienmuļā, no politisko kaislību viedokļa pat garlaikotā gaisotnē, jo asa politiskā plūkšanās izpaliek. Viss šķiet pamatvilcienos jau izšķirts.

Ir klāt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas! Ļoti steidzīgie jau tagad var vēlēt, bet lielākā daļa rīdzinieku, kuriem nav vienaldzīga sava pilsēta, ies pie urnām 29. augustā.

Administratīvi teritoriālās reformas cīņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju daļēju sakāvi piedzīvojušās pašvaldības sagaida nākamā saķeršanās ar ministriju. Tā vēlas atcelt pašvaldību pirmpirkuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, kuras pašvaldības atdot negrib.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās gaida ierodamies 422 681 vēlētāju. Pusei vēlētāju vēlēšanu iecirknī ir sagādāta sejas aizsargmaska, teju trešajai daļai – pildspalva, ja tāda būs vajadzīga. Ja būs nepieciešams, iecirknī varēs izmērīt pat temperatūru. Šo un citu Covid-19 drošības pasākumu, kā arī steigas dēļ Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas būs ārkārtīgi dārgas vēlēšanas. To kopējas izmaksas pārsniegs 2 miljonus eiro, tātad par pusmiljonu eiro vairāk, nekā sākotnējo tika lēsts.

Jaunās aptaujās parādoties jaunai partijai “Jaunā Saskaņa”, kurai ir izredzes iekļūt Rīgas domē, līdzšinējie favorīti to neuztver kā nopietnu konkurenci, taču, ja tā patiešām notiktu, šim politiskajam spēkam nāktos palikt opozīcijā vai veidot koalīciju ar pārējo atgrūstajām ‒ ar “Saskaņu”, Latvijas Krievu savienību un “Gods kalpot Rīgai”.

„Atkal privatizējat 18.novembri?” – vieglā greizsirdībā Jānim Iesalniekam (NA) uzklupa kāda tviteriste. Iesalnieks, droši vien nedomādams neko par privatizāciju, bet gan par Rīgas domes vēlēšanām, bija ielicis savā tviterkontā nelielu aptauju: „Šonedēļ rīdziniekiem būs iespēja tiešā veidā ietekmēt Rīgas nākotni. Kādu Rīgu izvēlēsies tu Rīgas domes vēlēšanās?”

Intervija ar Igoru Meiju.

Latvijas politikas dienaskārtības virspusē ik pa brīdim iznirst jautājums par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Procesā iesaistījusies arī pilsoniskā sabiedrība, kas interneta platformā “Manabalss.lv” jau ilgāku laiku kopš savākusi nepieciešamo parakstu skaitu, lai iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu nonāktu Saeimā. Taču tas nav noticis – paša iniciatora un platformas vadītāju dēļ.