Ar daļēju opozīcijas atbalstu par Rīgas mēru kļuvušais Mārtiņš Staķis pirmo kritiku saņēma vēl pirms darba uzsākšanas. Opozīcijai šķiet vismaz aizdomīga jaunās koalīcijas vēlme gan pēc lielā vicemēru skaita, gan komiteju priekšsēdētāju divu vietnieku amatu izveide. Turklāt visi šie amati būs apmaksāti.
Par “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” (APP) kopējā saraksta kandidātu Rīgas mēra amatam nobalsoja 46 no 57 klātesošajiem. Ņemot vērā, ka koalīcijai ir 39 balsis, M. Staķis neslēpa izbrīnu, ka guvis tik lielu atbalstu. Zināms, ka M. Staķi atbalstīja vismaz daļa no piecu deputātu lielās “Gods kalpot Rīgai” frakcijas un četru deputātu veidotās Latvijas Krievu savienības.
Kā zināms, jaunās koalīcijas partneri vienojušies, ka Rīgas domes priekšsēdētājam būs trīs vietnieki, kas pārstāvēs pārējos koalīcijas sadarbības partnerus.
Galvaspilsētas mēra pārstāvētā APP vadīs Finanšu un administrācijas lietu, Izglītības, kultūras un sporta, Vides un mājokļu un Sociālo jautājumu komiteju. “Jaunā Vienotība” izcīnīja vadītāju amatus Pilsētas attīstības un Satiksmes un transporta lietu komitejā. Savukārt Nacionālā apvienība vadīs Pilsētas īpašuma komiteju, bet Jaunā konservatīvā partija ‒ Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteju.
Opozīcijas uzmanību pievērsis fakts, ka M. Staķa vadītā dome katram komitejas priekšsēdētājam vēlas ieviest divu vietnieku amata vietas, turklāt tās pretēji līdzšinējai kārtībai būs apmaksātas.
M. Staķis saka, ka labprāt jaunizveidojamajiem amatiem algu sāktu maksāt jau šogad, taču 2020. gada budžets šādu iespēju nesniedz. “Pagaidām neredzu iespēju, kā to izdarīt šajā budžetā, bet nākamajā noteikti,” saka jaunievēlētais Rīgas mērs.
Neizpratni par vēlmi izveidot šādus amatus neslēpa “Saskaņu” pārstāvošais Konstantīns Čekušins, kurš vēlējās uzzināt, kādi būs vietnieku pienākumi un slodze, ja jau tiem vēlas maksāt algas.
“Birokrātija aug kā vēža audzējs. Trīs vicemēri, tikai lai apmierinātu koalīcijas ambīcijas. Komiteju vietnieku amati par algotiem darbiniekiem. Sapratu, ka tas ir praktiski nolemts, bija cerība, ka nē. Ja šī ir jaunās Rīgas domes seja, man ir žēl rīdzinieku - viņus vienkārši pievīla,” šķendējās politiķis, kurš gan solīja jaunajiem Rīgas stūrētājiem neliegt savu padomu.
“Mēs esam vienojušies, ka būs jāstrādā komandā ar vadītāju, kas tiem deleģēs noteiktus uzdevumus,” skaidroja M. Staķis, piebilstot, ka vietniekiem regulāri būs jāatskaitās par paveikto.
Savukārt K. Čekušina partijas biedram Andrim Morozovam šķita izšķērdīgi tas, ka M. Staķim būs trīs vicemēri, bet tiem vēl padomnieki. “Būs trīs vietnieki, Ķirsim būs trīs padomnieki, Staķim pieci, Ozolai viens, Smiltēnam divi, vai neliekas izšķērdīgi,” jautāja A. Morozovs.
Taču M. Staķis atbildi parādā nepalika un izmantoja “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” atstāto mantojuma. Proti, Rīgas mērs atgādināja, ka “Saskaņas” un GKR laikos šīm partijām pietuvināti cilvēki tika iekārtoti par konsultantiem, kuru darbība un saņemtais atalgojums nebija ne pamanāma, ne izprotama. Savukārt pārmaiņu koalīcijas piesaistītie cilvēki tiks nodarbināti uz skaidri saprotamu principu pamata, ar kuriem varēs iepazīties arī vēlētājs, kurš tikpat vienkārši varēs uzzināt arī tiem izmaksāto atalgojumu un izvērtēt, vai ieguldītais darbs ir tā vērts.
“Padomnieki ir amatpersonas, kas pieņemtas darbā ar zināmiem noteikumiem. Būs skaidri redzams arī atalgojums, kas no sabiedrības netiek slēpts. Tādu es redzu galveno atšķirību,” politiskajam oponentam klāstīja M. Staķis.
Bez kritikas M. Staķis saņēma arī konstruktīvus jautājumus, “Saskaņas” frakcijas pārstāve Anna Vladova vēlējās uzzināt, vai Rīgas dome plāno paaugstināt atalgojumu pedagogiem un kur šim mērķim tiks ņemta nauda.
Precīzu atbildi viņa nesaņēma, taču apliecinājumu, ka pārmaiņu koalīcija par pedagogiem domā, saņēma. “Nav precīzas vienošanās, par cik lielu summu [palielināt atalgojumu], jo Rīgas domes nākamā gada budžets ir ļoti izaicinošs, jo arī nodokļu pārdales rezultātā Rīga nebūs ieguvēja,” teica M. Staķis.
Rīgas mērs arī uzsvēra, ka, vadot galvaspilsētas sadzīvi, viņa uzmanības centrā nebūs dažādas programmas, kā palīdzēt Covid-19 dēļ grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozarē strādājošajiem. Tā vietā viņš rūpēsies, lai Rīgā ienāktu vietējie un ārvalstu investori. “Neslēpšu, ka mans primārais uzdevums ir domāt nevis par to, kā piesaistīt tūristus, bet kā piesaistīt investīcijas,” teica Rīgas mērs.
