Aizvadītājā sestdienā atkārtoti partijas priekšsēdētāja amatā pārvēlot Juri Pūci, politiskā organizācija “Latvijas attīstībai” nosprauda arī jaunu, ambiciozu mērķi – 2022. gada Saeimas vēlēšanās startēt tik veiksmīgi, lai iegūtu Ministra prezidenta amatu.
Vērtējot pēdējo Saeimas un Rīgas domes vēlēšanu rezultātus, šāds mērķis šķiet liecina par savu spēku neadekvātu novērtēšanu.
Proti, “Attīstībai/Par!” veidojošās organizācijas - “Latvijas attīstībai”, kustība “Par!” un partija “Izaugsme” - 13. Saeimā ieguva trīspadsmit mandātus, no kuriem tikai četri ir “Latvijas attīstībai” pārstāvjiem. Rīgas domes vēlēšanās negāja labāk. Apvienības, kas palīgos sauca partiju “Progresīvie”, sarakstā startējošie “Latvijas attīstībai” cilvēki izcīnīja vien četrus no 18 mandātiem, kamēr “Progresīvie” deviņus, bet, ja pieskaita progresīvo piesaistītos Rīgas domē ievēlētos bezpartejiskos, tad visi 11.
Taču “Latvijas attīstībai” valdes loceklis un priekšvēlēšanu kampaņu vadītājs Edgars Jaunups šādai aritmētikai lielu uzmanību nepievērš. Politiķis partiju apvienību “Attīstībai/Par!” uzskata par vienu veselumu, kas strādā kopēja mērķa vārdā, bet Rīgā veiksmīgākos “Progresīvos” uztver kā veselīgu, attīstīties mudinošu konkurenci, ar kuriem daudzos jautājumos sakrīt viedokļi. Bet kā attīstīsies apvienības un “Progresīvo” tālākās attiecības, rādīšot laiks.
Jūs uzskatāt, ka “Latvijas attīstībai” un tās partneriem patiešām ir pa spēkam iegūt premjera amatu vai arī tas ir mērķis, pēc kura jātiecas jebkurai sevi cienošai partijai?
Gan, gan. Mēs runājam par 2022. gada vēlēšanām. Domāju, ka “Latvijas attīstībai”, kustība “Par!” un “Izaugsme” kā apvienība šajā Saeimā sevi demonstrējusi kā augošu spēku ar potenciālu. Lai nebūtu situācija, ka reformas varam nodrošināt tikai mūsu atbildības jomās, bet veicināt arī tajās jomās, kuras nav mūsu atbildībā, to var izdarīt tikai ar premjera amatu. Tāpēc tā ir tā faktiskā nepieciešamība.
Skaidrs, ka piekrītu - jebkurai sevi cienošai partijai šādam mērķim jābūt, bet arī domāju, ka esam labā augošā formā, esam atvērti cilvēkiem no malas ‒ gan zināmiem, gan mazāk zināmiem. Domāju, ka esam galvenā partija šobrīd, kas nopietni par šo amatu var domāt, bet noteikti ne vienīgā. Par to runāt mums ir pamats, un tas galīgi nav nekas nesaprotams pārspīlēts vai neiespējams, manuprāt.
Vai jau tagad redzat premjera amatam piemērotu kandidātu, vai arī tāds vēl jāizaudzina pašu rindās?
Personiski es apvienības ietvaros redzu vairākus, bet par to vēl nav runāts un arī netiks runāts, jo tas jautājums nav dienaskārtībā. Bet par to jādomā, tas jāvērtē biedriem.
Kongresā jūs minējāt, ka valstī vēl daudz reformas nepieciešams veikt. Partneri jau realizējuši administratīvi teritoriālo reformu, lēnām virza dzīvesbiedru likumu, ko “Latvijas attīstībai” vēlētos vēl paveikt, ja tai būtu Ministru prezidenta amats?
Mūsu kontekstā arī Aizsardzības ministrijā ir aktīvs reformu posms, arī veselības aprūpē sasniegsim finansējumu, kas pārsniegs 5% no iekšzemes kopprodukta, ja šo budžetu apstiprinās. Arī reģionālo slimnīcu salīmeņošana, ko dara Viņķeles kundze [Ilze Viņķele, veselības ministre], notiek, par spīti Covid.
Mūsu jomās reformas rit sekmīgi, bet vēl ir izglītības joma, Iekšlietu ministrija, kur nepieciešams papildu budžets.
Negribu kritizēt Ģirģena [Sandis Ģirģens, iekšlietu ministrs] kungu, vai viņš dara pietiekami vai nepietiekami, vai partija viņam nepietiekami palīdz, bet Iekšlietu ministrijai un policijai finansējuma trūkst. Reformas nepieciešamas vēl daudzās jomās, bet izglītība ir aktuālākā.
Jūsu bastions ir Rīga, taču arī tajā domes vēlēšanās patiesie uzvarētāji bija “Progresīvie”, vai nebaidāties, ka līdzīgi var notikt arī Saeimas vēlēšanās, vai arī “Progresīvo” piesaiste ir tikai galvaspilsētas projekts?
Mēs šādi neanalizējam, šādi var nonākt līdz totālai šizofrēnijai. Apvienotais saraksts ir guvis fantastisku rezultātu, mums ir mērs. Tas iekšējais salikums ir otršķirīgs un maznozīmīgs faktors.
Tas, kā sakrita konkrētajās vēlēšanās deputāti, tas ir veiksmes moments. Bet es raugos uz to kā uz iespēju sastrādāties. Vienai ir mēra amats, otrai deputātu skaits, tas balansēs un radīs līdzsvaru. Tā ir veiksme, nevis neveiksme kopējam darbam.
Vai “Progresīvie” var sastādīt mums konkurenci, rādīs laiks, tas atkarīgs no viņiem pašiem, lai strādā un pierāda. Līdz šim domas daudzās vietās sakrīt un rāda, ka varam sastrādāties. “Progresīvie” ir dabisks partneris, ar kuru būsim iemācījušies strādāt Rīgas domē.
Konkurence ir svarīga, tā neļauj izlaisties. Tikai tās organizācijas, kas novērtē konkurenci, tikai tās ilgtermiņā izdzīvo. Mums ar “Progresīvajiem” ir paveicies.
Programatiskais griezums gan mums ir atšķirīgs, tāpēc mēs neesam viena partija.
