Latvijas Zaļā partija ir gatava pārskatīt savas attiecības ar pašlaik otru populārāko politisko spēku ‒ Latvijas Zemnieku savienību un pat pārtraukt partiju apvienību veidojošo sadarbību. Politiskās organizācijas radīšanas idejas autori un realizētāji gan uzskata, ka tā ir nepārdomāta ideja, kas nenesīs labu ne zaļajiem, ne zemniekiem.
Par to, ka starp ZZS veidojošajiem politiskajiem spēkiem izveidojusies plaisa, paziņoja Latvijas Zaļās partijas (LZP) un ZZS valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars. Saskaņā ar viņa teikto domstarpību pamatā ir fakts, ka ZZS Latvijas Zemnieku savienības flangs nevēlas sekot Eiropas Komisijas plāniem par augu aizsardzības līdzekļu un mēslojuma izmantošanas lauksaimniecībā strauju samazināšanu un bioloģisko platību palielināšanu. E. Tavars uzskata, ka ZZS Saeimas frakcija demonstratīvi pauž atbalstu lielsaimniekiem un pesticīdu un ķimikāliju tirgotājiem.
“ZZS es vadu 15 mēnešus un laikā, kad apvienību vada zaļie, pretojas augstu mastā uzvilkt zaļo karogu. Pat, kad strādājām pozīcijā, bija vieglāk rast kompromisus. Es skaidru to redzu, bet tas nav jautājums, ko var izlemt Tavars, par to jālemj kongresā,” saka E. Tavars un piebilst, “zaļajos ir sajūta, ka ceļi ir jāšķir.”
LZP šonedēļ vienošoties par kongresa sasaukšanas laiku. Līdz šim to bija iecerēts sasaukt tikai aprīlī, bet organizācijā esot vēlme pulcēties un partijai svarīgus lēmumus pieņemt ātrāk.
“Es jau negribu apvainot Latvijas Zemnieku savienību, daudzas lietas mums ir kopīgas, nevienu personīgi negribu aizskart, bet ir kaut kādi ideoloģiski jautājumi, ilgstoši esam kāpuši pāri,” saka E. Tavars, kurš pārskatīšot arī savu atrašanos ZZS priekšsēdētāja amatā.
LZP un LZS tuvināšanās aizsākās jau pirms 5. Saeimas vēlēšanām 1992. gadā, kad abi politiskie spēki un Kristīgo demokrātu savienība vienojās par sadarbību, ja visi trīs spēki tiks ievēlēti Saeimā. Toreiz zaļajiem nepaveicās.
Nākamajās Saeimas vēlēšanās abas partijas ieguva dažus mandātus, bet 7. Saeimas vēlēšanas abiem spēkiem bija neveiksmīgas, kas arī veicināja idejas rašanos par apvienošanos.
Apmēram gadu pirms 8. Saeimas vēlēšanām sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka abām partijām būs nopietna problēma pārvarēt 5% barjeru. Tas savukārt radīja problēmas piesaistīt finanšu līdzekļus reklāmas kampaņām. Tolaik, veicot aptauju, kādas ir LZS un LZP izredzes tikt ievēlētiem 8. Saeimā, un veidojot kopīgu sarakstu, sabiedrības viedoklis bija pārliecinošs.
LZP un LZS vadītājiem un apvienošanās idejas iniciētājiem - Indulim Emsim, Viesturam Sileniekam un Raimondam Vējonim no zaļajiem un Augustam Brigmanim, Vilnim Edvīnam Bresim, Aivaram Berķim no zemniekiem - nu nācās pārliecināt abu politisko spēku pārstāvjus par savienības izveides nepieciešamību, un tas neesot bijis viegls process.
Daudziem politiķiem abās partijās šķitis, ka apvienošanās draud ar identitātes zaudēšanu. Īpaši jūtīgs šis faktors bija LZP biedriem, kuriem šķita, ka vides saudzēšana nav savienojama ar moderno lauksaimniecību un mežu izstrādi. Eiropas zaļās partijas - no saimnieciskās un nacionālās ideoloģijas viedokļa - viscaur pazīstamas kā izteiktas opozicionāres valdošajām koalīcijām un piederīgas kreisajiem spēkiem.
Tomēr zaļie un zemnieki kompromisu un kopēju mērķi spēja identificēt: atjaunot un saglabāt nacionālo kontroli pār Latvijas dabas resursiem, pirmkārt, mežiem, otrkārt, derīgajiem izrakteņiem, ūdeņiem un zivju resursiem. Visas nākamās Saeimas vēlēšanas ZZS bijušas veiksmīgas.
Viens no zaļo un zemnieku apvienošanās idejas autoriem - ilggadējais LZS līderis Augusts Brigmanis par E. Tavara ierosinājumu ir skeptisks. “Pagaidīsim partijas valdi, pagaidīsim vecbiedru viedokli - Ingmāra Līdakas, Raimonda Vējoņa, Induļa Emša [..] Atceros iepriekšējās reizes, kad kopā strādājām. Ik pa brīdim tādi uzplaiksnījumi bija, vienmēr pratām piegludināt, viedokļus sapasēt, atrast kopsaucējus. Ir viegli aiziet katram savu ceļu, bet parasti tas, kas aiziet prom, ir zaudētājs,” saka A. Brigmanis, kurš pagaidām aicina neizdarīt pāragras prognozes par ZZS nākotni.
Arī zaļo pievienošanos zemniekiem pirms astoņpadsmit gadiem atbalstošais zaļais Indulis Emsis uzskata, ka zaļajiem nevajadzētu izjaukt dzīvotspēju pierādījušo tandēmu, jo tas zaļajiem līdz šim tikai devis.
“Neapšaubāmi esam bijuši ieguvēji. Ir jāatceras, ka zaļie parlamentā bijuši ilgstoši, ilgstoši pozīcijā, ilgstoši piedalījušies valsts veidošanā, tikai pateicoties tam, ka zaļā partija bija pragmatiska savā ziņā un meklēja politiskos partnerus. Latvijas politikā šķeltniecība novedusi pie ļoti bēdīgām sekām, ja mēģina uz šķelšanas kārti likt, tad tas nav pareizi ne zaļajai partijai ne politiskajai videi kopumā. Tas ir muļķīgs pasākums,” saka I. Emsis.
Politiķis uzskata, ka zaļā domāšana un lauksaimniecība, pretēji daudzu uzskatītajam, viens otru papildina, nevis konfliktē.
“Zaļums un zaļā domāšana veidojas tajā sabiedrības daļā, kas ikdienā strādā Latvijas laukos, kas saistīta ar mežkopību, zvejniecību. Tie cilvēki, kas izjūt šo dabas fenomenu un saprot to. Tam pretim es nostādu urbanizēto sabiedrības daļu, kas kļūst aizvien ietekmīgāka, kas dzīvo pilsētās un dzīvo atrauti no dabas un vides, kas neizprot šos dabas procesus,” skaidro I. Emsis.
Viņš gan nenoliedz, ka zemnieku un zaļo intereses reizēm saduras, bet tas esot dabisks diskusiju process, kuru ar nošķiršanos no zemnieku kopienas zaļie atrisināt nevarēs.
“Šāds solis būtu zaļās kustības atstāšana savrupībā, pašatstatīšanās no politiskajām norisēm, jo zaļie vieni Latvijā nevarēs iegūt iedzīvotāju atbalstu, lai varētu piedalīties politiskajā procesā. Tā būtu brīvprātīga aiziešana no politiskās darbības,” par Latvijas Zaļās partijas solo potenciālu I. Emsis nav augstās domās.
Zaļo un zemnieku apvienošanās ideju izlolojušo politiķu viedoklim piekrīt arī politologs Filips Rajevskis, kurš uzskata, ka abi politiskie spēki ir gana veiksmīgs tandēms, kurā katram ir sava atbildības nozare.
“Šīm partijām apvienībā katrai ir sava funkcija ‒ zemniekiem ārpusrīgas funkcija, zaļajiem urbānās zonas apkalpošanas funkcija, jo tur tās zaļās idejas ir spēcīgākas nekā ārpus Rīgas. Viņi viens otru papildina un praktiski nekonkurē,” saka eksperts.
F. Rajevskis uzskata, ka ar zaļajām idejām vien nacionālajā līmenī ir diezgan sarežģīti pārvarēt piecu procentu barjeru. “Zemnieki gan varētu vinnēt, bet ar to es nedomāju pilnīgu uzvaru - vien 5% barjeras pārvarēšanu. Tādēļ ilgtermiņā šis nevarētu būt politiski perspektīvs solis,” uzskata politologs.
Viņš pieļauj, ka zaļo emocijas saasinājušas arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kurās iekļūšana pašvaldībā bija ļoti tuvs, taču nesasniegts mērķis.
“Domāju, ka tā ir sakairināta situācijas uztvere par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, tiek meklēti vainīgie, kāpēc ir tādi rezultāti, nevis tādi, kādus viņi gribēja. Trūka viņiem ļoti maz,” prāto F. Rajevskis.
