Bondars: Pēc būtības šī nav reforma

© Dmitrijs Suļžics/F64

Aizvadītajā nedēļā Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu. Koalīcijas pārstāvji, 2021. gada budžeta projektu slavinot, to dēvē gan par “taisnīguma budžetu”, gan “cilvēcīgu lēmumu budžetu”, taču dokumentā joprojām ir daudzas neskaidrības, piemēram, ko nākamajā gadā sagaidīt autoratlīdzību saņēmējiem.

Tā saskaņā ar likumprojektu no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības ieturēs 25%, kas sadalās 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un 20% iedzīvotāju ienākuma nodoklim.

Autoratlīdzības saņēmējs tiks apdrošināts ne tikai pensiju apdrošināšanai, bet arī invaliditātei, slimībai, maternitātei, paternitātei un veselībai. No 2022. gada 1. janvāra autoratlīdzības maksās caur vienoto kontu vai autoratlīdzības saņēmējs reģistrēsies un VSAOI veiks kā pašnodarbinātais.

Minimālo obligāto iemaksu ieviešanas mērķis esot nodrošināt ilgtspējīgu valsts sociālās apdrošināšanas politiku, taču autoratlīdzību saņemošās radošās personas šo modeli uzskata par nepareizu un līdz galam neizstrādātu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, sola, ka nepilnības tikšot labotas.

Cita starpā budžeta projekts arī paredz akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem nākamajos trīs gados katru gadu paaugstināt par pieciem procentiem un ar nodokli aplikt arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus.

Opozīcija pauž sašutumu, ka krīzes apstākļos tiek grozīta nodokļu sistēma. Ko jūs teiktu, lai attaisnotu šo reformu tieši šajā laikā?

Pēc būtības šī nav reforma. Tie ir ļoti mazi un noteikti akcenti, kas tiek veikti atbilstoši Covid krīzē piedzīvotajam.

Jūs TV intervijā minējāt, ka sagaidāt lielākas ambīcijas no Finanšu ministrijas puses akcīzes nodoklim cigaretēm. Kā jūs to domājāt, un vai ministrija ir jūs sadzirdējusi?

Skatoties pētījumus, ļoti skaidri parādās, ka faktiski ir trīs atskaites punkti: valsts ieņēmumi, kontrabanda un veselības aspekts. Tātad trīs aspekti. Skatoties pētījumus, ir skaidrs, ka bez jaušamām problēmām akcīzes nodokli tabakai var celt līdz 15%, kaut vai 10%. Kontrabandas lielums strauji nepieaugs un nodokļa iekasētā nauda nesīs labumu sabiedrības veselībai, arī valsts kasē būs lielāki ienākumi. Vai mani sadzirdēs lēmumu pieņēmēji, redzēsim uz otro lasījumu.

Vai vēža slimnieki var sagaidīt, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no tabakas izstrādājumu akcīzes kāpuma, padarīs pieejamākus jaunos pretvēža medikamentus?

Es ļoti ceru.

Joprojām nav skaidrības par izmaiņām nodokļu sistēmā autoratlīdzību saņēmējiem. Kādu modeli jūs atbalstāt?

Tur ir sekojoši. Valdība pietiekami ilgi strādājusi pie šī jautājuma. Finanšu ministrija un Ministru prezidents ir dzirdējuši autoru bažas, un es saprotu, ka šīs bažas tiks ņemtas vērā uz otro lasījumu. Kā tas konkrēti būs, to mēs redzēsim pēc divām nedēļām. Pēc būtības tur ir bažas par risinājumu, ko piedāvāja pirmajā lasījumā, to saprata arī likumprojekta autors un premjers, un tas tiks labots.

Intervijas

Dzelzceļa muzejā glabājas kartes un dažāda veida tehnika, kura pieejama jebkuram interesentam. Vai iebrucējiem būtu interese, par tehniskajiem rasējumiem un plāniem, "Neatkarīgā" skaidro sarunā ar Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātājām Inesi Rezgoriņu, Anci Pudāni un zinātniski pētnieciskā darba vadītāju Tomu Altbergu.

Svarīgākais