Politika

Ar daļēju opozīcijas atbalstu par Rīgas mēru kļuvušais Mārtiņš Staķis pirmo kritiku saņēma vēl pirms darba uzsākšanas. Opozīcijai šķiet vismaz aizdomīga jaunās koalīcijas vēlme gan pēc lielā vicemēru skaita, gan komiteju priekšsēdētāju divu vietnieku amatu izveide. Turklāt visi šie amati būs apmaksāti.

Piektdien ar pārliecinošu atbalstu par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopējā saraksta pārstāvis Mārtiņš Staķis. Viņu atbalstīja arī bijušais galvaspilsētas mērs, “Gods kalpot Rīgai” līderis Oļegs Burovs. Politiķis, kurš priekšvēlēšanu laikā centās nošķirt GKR Rīgā paveikto no ilggadējās sabiedrotās “Saskaņas”, jo tāda bijusi vienošanās – katrai partijai ir strikti atdalītas atbildības nozares, uzskata, ka šāda pilsētas pārvaldība ir vienīgais pareizais modelis, un apšauba, ka jaunajai Rīgas domes koalīcijai to izdosies mainīt. Skeptisks viņš ir arī par citiem pārmaiņu koalīcijas solījumiem. Piemēram, viņš uzskata, ka koalīcijas partijas ‒ pretēji solījumiem – pašvaldības kapitālsabiedrības uztver kā savus lēņus.

„Šajā valdībā katrs cīnās par sevi, tomēr labi saprot, ka galvenais ir salipināties tā, lai kombinācija neizjūk. Tomēr, domājot par nākamajām vēlēšanām, ir jāsaprot spēku samēri. KPV LV faktiski ir izjukusi, par JKP rodas arvien vairāk jautājumu, uz kuriem nav atbilžu... Mums jāsāk gatavoties nākamajām vēlēšanām, jādod eleganta kritika un savs piedāvājums,” uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS). Šodien intervija ar Māri Kučinski.

Pēc 10 darba gadiem Rīgas mēra amatā Nils Ušakovs tagad, būdams Eiropas Parlamenta deputāts,strādā Budžeta komitejā. Tieši tur tiek pieņemti lēmumi par jautājumiem, kas saistīti ar ES finansēm, ieskaitot plānus pašreizējās krīzes pārvarēšanai. Nils Ušakovs ir viens no līdzziņotājiemsaistībā ar Latvijai vienu no svarīgākajiemjautājumiem− ES 2021. gada budžetu.

Ir beidzot sanākusi pirmā Rīgas domes sēde, un vinnējušās partijas ir sadalījušas savus ietekmes areālus. Redzams uzreiz, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP), kas tik tikko ietika domē, ir dabūjusi neproporcionāli pārāk daudz varas, bet nu tas laikam ir saistībā ar pārējo koalīcijas ļaužu bailēm no huligāniskās partijas, kura visus terorizē.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizīte Rīgā (pirms tam Viļņā) neapšaubāmi bija ievērojams politisks notikums kaut vai tāpēc, ka šobrīd “Covid” pandēmijas dēļ politiķu braukāšana pa pasauli ir ievērojami samazinājusies. Līdz ar to tāda līmeņa politiķa ierašanās Latvijā automātiski jāvērtē kā notikums ar lielo burtu.

Šodien uz savu pirmo sēdi sanāk jaunā Rīgas dome, no kuras 60 deputātiem 18 ir ievēlēti no partiju apvienības “Attīstībai/Par!” un partijas “Progresīvie” apvienotā saraksta. Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām šī apvienotā saraksta augšgalā (un tātad ar lielākām izredzēm nokļūt deputātu statusā) lielākoties bija “Attīstībai/Par!” biedri. Taču, saskaitot plusus un svītrojumus, spēku samērs ir krasi mainījās – Rīgas domes deputātu vidū ir daudz vairāk partijas “Progresīvie” (P) nekā “Attīstībai/Par!” (AP) biedru. Ar 90% lielu varbūtību var apgalvot, ka velēšanu laikā, izvēloties balsot par kopējo “Progresīvo” un “Attīstībai Par!” sarakstu, aptuveni 400‒600 liela vēlētāju grupa īpaši svītroja deputātu kandidātus no “Attīstībai/Par!” saraksta augšējās daļas.

Jaunā Rīgas domes koalīcija, kas sevi dēvē par pārmaiņu koalīciju, rīt sanāks uz pašvaldības pirmo sēdi un sāks realizēt trešdien parakstīto “Rīcības plānu Rīgai”. Par domes departamentu un kapitālsabiedrību reorganizāciju topošais Rīgas mērs pagaidām runā izvairīgi, taču, vēl oficiāli darbu nesākusi, jaunā koalīcija ķērusies pie gatavošanās otrajam Covid-19 vilnim.

„Finanšu sistēmas kapitālā remonta” gaitā Latvija laimīgi paglābās no iekļaušanas „pelēkajā sarakstā”, taču nupat sāk izskatīties, ka blaknes zālēm pret „netīro naudu” ir kļuvušas Latvijas tautsaimniecības organismam kaitīgākas par pašu slimību.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien diskutēs par grozījumiem Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Deviņi Saeimas deputāti rosinājuši aizliegt nikotīna spilventiņu tirdzniecību Latvijā, lai gan to ietekme uz veselību nav kaitīgāka kā citiem alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem, pret kuru tirdzniecību deputāti neiebilst. Turklāt Igaunijā un Zviedrijā nikotīna spilventiņi ir nopērkami, un tas nozīmē, ka lietotāji, ja gribēs, dosies tos pirkt uz kaimiņzemēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nesen izbeidzis kriminālprocesu, kas balstījies uz tā dēvētajām Taureņu pirts sarunām, ziņo LTV raidījums “De facto”. Šajā lietā uzņēmēja Māra Martinsona sarunu biedri bija “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un nu jau bijušais valdes loceklis Māris Kuņickis. 2015. gadā viņi apsprieda gan plānotās izmaiņas “Latvenergo” valdes sastāvā, gan koncerna iepirkumus.

„Viens no kolēģiem teica: „Paldies, meitenes, uz redzi!” Tā ir mikroagresija. Esmu zinātņu doktore, vadu projektu, saukt mani par meiteni nozīmē atņemt jebkādu autoritāti manis teiktajam; teikt, ka esmu nepieaugusi, nesvarīga, manam viedoklim nav nozīmes,” sociālajā tīmeklī nule izteicās Alise Tīfentāle. Ja kolēģis atvadoties teiktu „Paldies, zinātņu doktore un Mazpampāļu nevainīgās jaunavas ordeņa kavaliere, uz redzi!” – tad Alise noteikti nebūtu tik traki apvainojusies. Bet stāsts nebūs par apvainošanos. Tas būs par iespējām, ko dod doktora grāds.

Kā jau tas tika prognozēts, astoņus gadus pēc izmaiņām tautas nobalsošanas organizācijas regulējumā, Latvijā nav noticis neviens referendums. Saeimas opozicionāri iecerējuši lauzt šo tendenci, atkal grozot likumu. Koalīcija tik straujām izmaiņām nevēlas piekrist, taču diskusija par referendumu organizēšanas kārtības atvieglošanu varētu tikt sākta.

„Ālava ir dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies,” man priekšā teic vārdnīca, kaut arī es to pati zinu. „Govs palikusi ālavās,” rezignēti noteica mana vecmamma, teļu gaidīdama atskrienam, bet tas tā arī neatsteidzās. Neatceros gan, ka vecmamma par kaimiņu Fraņu būtu teikusi, ka viņa ir ālava, kaut arī bērnu Fraņai nebija. Laikam vecmamma nebija gana izglītota, bet varbūt viņai pietrūka tēlainās domāšanas.

Gada sākumā no KPV LV un tās Saeimas frakcijas izslēgtais Aldis Blumbergs nu pievienojies “Jauno Vienotību” veidojošajai “Vienotībai” – politiskajam spēkam, kuru 13. Saeimas priekšvēlēšanu laikā KPV LV vainoja teju visās pilsoņus vajājošajās likstās.

Šonedēļ sākas ANO Ģenerālās asamblejas jubilejas – 75. gadskārtas – sesija. Ņemot vērā Covid-19a pandēmiju, vairums runātāju uzstājās attālinātā režīmā. Arī Latvijas prezidents Egils Levits attālināti nolasīja savu uzrunu, kurā izklāstīja mūsu valsts redzējumu uz pasaulē notiekošo.

Maijā jau bija neliela saķeršanās starp satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) un premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Linkaits Kariņu vainoja mobingā, jo valdības vadītājs pieprasīja no pārvadātāju konkursa saraksta izņemt nodokļus nemaksājošu autopārvadātāju. Kariņš stundu paceltā balsī sunījis Linkaitu. Linkaits savukārt centies izskaidrot, kā tad tur ar tiem iepirkumiem ir un ka viss bijis godīgi.

Līdzsvarojot administratīvi teritoriālās reformas radīto disbalansu Latvijas iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā identitātē, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā iesniedzis Latviešu vēsturisko zemju likumu. Ar to iecerēts veicināt, piemēram, suitu un zaudētās Abrenes kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī iezīmēt Sēlijas nozīmi.

Sabiedriskie mediji – “Latvijas Televīzija” un “Latvijas Radio ‒ no nākamā gada vairs nepiedalīsies reklāmas tirgū. Tas no valsts prasa nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem eiro un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, kurai pārmaiņu laikā sabiedriskajiem medijiem būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Taču šim pasākumam naudas pašlaik nav.

Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis iecēlis par brīvdabas muzeja direktori sev tīkamu personu, nevis uzvarētāju konkursā uz muzeja direktora vietu.

Uz ziņu, ka “Cancel culture” ideologi gatavojas “kancelēt” arī elitārās (tātad balto vīriešu dominanti uzturošas) kultūras pārstāvi komponistu Ludvigu van Bēthovenu, ar sev raksturīgo ironiju atsaucās Ēriks Stendzenieks: Nu tad beidzot pieķērušies galvenajam rasistam. Kurš gan vēl nekaunīgāk izcēlis baltās rases vīriešu pārākumu? Kura mūzika vēl klajāk vērsusies pret LGTB un BLM? Protams! Tas ir Bēthovens. Kretīns, nu...