Šodien Ministru kabinets lems izsludināt vai neizsludināt ārkārtas stāvokli Covid-19 radīto problēmu dēļ. Ja valdība lems par labu ārkārtas situācijas izsludināšanai, tas būs jāapstiprina parlamentam, kura Sociālo un darba lietu komisija ir tuvākā šādu jautājumu lemšanai.
Komisijas priekšsēdētājs, medicīnas zinātņu doktors, ārsts kardiologs Andris Skride piekrīt - ārkārtas situācija ir jāizsludina, jo tā ļautu efektīgāk vērsties pret visu pasauli mokošo sērgu.
Pašlaik valdība apsver priekšlikumus apturēt visus organizētos publiskos pasākumus un visas sporta sacensības.
Atbildīgās iestādes gatavojot priekšlikumus šīsdienas valdības sēdei, kurā paredzēts lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Starp piedāvājumiem ir vairāki būtiski sabiedriskās dzīves ierobežojumi, tāpēc sagaidāms, ka par tiem vēl būs asas diskusijas un gala regulējumā būs izmaiņas. Līdz valdības sēdei turklāt vēl gaidāmas diskusijas par priekšlikumiem Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupā.
Aģentūra LETA vēsta, ka Latvijā līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu varētu atcelt un aizliegt visus organizētos publiskos pasākumus klātienē neatkarīgi no to apmeklētāju skaita un saimnieciskos pakalpojumus, kas saitīti ar izklaidi, kultūru, izstādēm un labsajūtu.
Starp priekšlikumiem ir arī ierosinājums ierobežot pulcēšanos privātos pasākumos, pieļaujot kopā atrasties ne vairāk kā desmit cilvēkiem un ne vairāk kā divām mājsaimniecībām vienlaikus. Izņēmums būtu bēres.
Eksperti arī iesaka ierobežot sapulču, gājienu un piketu norisi ārtelpās, atļaujot vienlaikus pulcēties ne vairāk kā 50 cilvēkiem. Līdzīgs regulējums jau bija ārkārtējās situācijas laikā pavasarī.
Eksperti piedāvā noteikt, ka kultūras, sporta, izklaides un reliģiskās darbības veikšanas vietām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietām ārkārtas situācijas laikā varētu darbu ļaut sākt ne agrāk kā sešos no rīta un ļaut tām strādāt ne ilgāk kā līdz septiņiem vakarā. Savukārt sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc septiņiem vakarā drīkstētu izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride neslēpj, ka atbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu. Viņš arī paudis bažas par vīrusa strauju izplatību un aicinājis paša vadītās komisijas locekļus strādāt attālināti.
Rīt Ministru kabinets lems par ārkārtas situācijas izsludināšanu. Jūs atbalstītu šādu lēmumu? Kāpēc?
Šādam lēmumam, protams, jābalstās uz ekspertu viedokļiem. Arī es regulāri sazinos ar ekspertiem par medicīnisko situāciju valstī ‒ ar Uldi Mitenbergu un Ugu Dumpi regulāri komunicēju, ar slimnīcu praktizējošiem infektologiem, arī vidējo medicīnas personālu (virsmāsām), lasu publikācijas par citu valstu ierobežojumiem. Lai mēs nenovestu veselības aprūpes sistēmu līdz kraham, ierobežojumi būtu vajadzīgi stingrāki, un ārkārtas situācija tam var palīdzēt, tādēļ es noteikti atbalstu ārkārtas situācijas ieviešanu.
Kādi ierobežojumi, jūsuprāt, būtu jāievieš?
Šobrīd jāskatās uz tām publiskajām vietām, kur mēs novērojam vairāk inficēšanos, un būtu jāskatās uz bāru un publisko ēstuvju ierobežošanu. Lai maltīti var tikai paņemt līdzi, jāpārskata bāru, kafejnīcu darba laiks. Jāskatās slimnīcās uz plānveida pakalpojumiem. Nevis atcelt, bet maksimāli pāriet uz attālinātu konsultāciju, kur var ierobežot dienas stacionārās vietas.
Vēlreiz stingri jārekomendē masku lietošana visos darba kolektīvos. Maksimāli jāveicina attālinātais darbs. Jāapdomā, vai uz laiku nav ieviešamas attālinātās mācības arī jaunākās klasēs ( 5‒6. klase)
Ja mēs nevēlamies sagaidīt komandantstundu, kā jau tas ir daudzās Eiropas valstīs, tad ir strauji jārīkojas. Bez aktīvas rīcības nekāds veiksmes stāsts nav gaidāms.
Mums nav ne tādas intensīvās aprūpes, ne personāla resursu, kādi ir Rietumeiropā.
Vai, jūsuprāt, līdz šim viss darīts pareizi, lai ierobežotu Covid-19 izplatību?
Domāju, ka mūsu rezultāti šobrīd, salīdzinot ar citām valstīm, ir gana labi un ir daudz kas darīts pareizi. Varbūt tas, ka konkrēts ārstēšanas plāns (vienotas vadlīnijas valstī gan slimnīcām, gan ģimenes ārstiem) vēl nebija pavisam gatavs… Tagad ir, kā es saprotu ‒ ir plāns ģimenes ārstiem, medicīnas iestādēm vadlīnijas covid ārstēšanai.
Šis process varēja būt ātrāks, bet kopumā darbs bija pareizs.
Ko jūs teiktu tiem, kas aicina nevalkāt mutes un deguna aizsegus?
Tie, kas grib, lai tiešām mūsu veselības sistēma nonāk kolapsā, lai tad, kad kādam, varbūt viņu radiniekiem, būs vajadzīga kāda cita palīdzība pēc traumas vai apendicīta, vai insulta, vai infarkta, bet nebūs, kas to sniegs, tie var turpināt nevalkāt masku. Bet, ja grib, lai medicīna būtu pieejama, jāvalkā maskas visiem.
Maskas nav kaitīgas, tās vīrusu nepastiprina. Tās aizsargā pārējo sabiedrību - ja cilvēks ir infekciozs (bieži asimptomātisks), kā arī samazina slimības smagumu ‒ jo samazina vīrusa iekļūšanas procentuālo daudzumu elpceļos.
