Pēdējā laikā pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas politiskās elites vidē bija vērojama interesanta kustēšanās, tostarp, Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis paziņoja par izstāšanos no partijas “Latvijas attīstībai”.
Tikmēr Jaunā konservatīvā partija (JKP, Saeimas deputāts Gatis Eglītis un citi) centās uzturēt siltu savu varonīgo cīņu pret azartspēlēm. Kurp šie manevri ved un kā beigsies, pagaidām spriest pāragri, bet ir tāds fakts, ka, vērtējot nākamā gada valsts budžeta projektu, Saeimas deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja akcīzes nodokļa izmaiņas, kas paredz pieticīgi palielināt šo nodokli cigaretēm par pieciem procentiem un līdz pat 110% visiem bezdūmu produktiem (elektroniskajās cigaretēs izmantojamiem šķidrumiem, karsējamai tabakai un nikotīna spilventiņiem). Jau šis sākotnējais priekšlikums izraisīja asus protestus no nozares puses, kura piesauca citu pasaules valstu piemērus ar pilnīgi pretēju nodokļu politiku. Savukārt ceturtdien, valdībai ārkārtas sēdē izskatot iesniegtos priekšlikumus 2021. gada budžeta projektam pirms tā izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā, tika atbalstīti koalīcijas deputātu iesniegtie priekšlikumi, kas paredz nākamgad vairāk nekā dubultot nodokli karsējamajai tabakai, nodrošinot gandrīz uz pusi augstāku nodokļa līmeni nekā kaimiņvalstīs.
Te pat nav jāmeklē, no kurienes aug kājas, jo lobiju cīņas notiek diezgan atklāti ‒ akcīzes nodokļa kāpumu karsējamai tabakai atbalsta tabakas nozares uzņēmumi “Japan Tobacco International” (JTI) un “British American Tobacco” (BAT). Šie uzņēmumi neražo karsējamo tabaku, bet tikai tradicionālos tabakas izstrādājumus. Šie uzņēmumi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram ir iesnieguši priekšlikumu, rosinot palielināt karsējamās tabakas akcīzi 2021. gadā līdz vismaz 50% no minimālā cigarešu akcīzes apjoma ar skaidri redzamu ideju - apgrūtināt jauno, inovatīvo produktu dzīvi tirgū, lai nesamazinātos pašu peļņa no tradicionālo cigarešu tirgošanas.
Jaunie tabakas produkti, protams, arī nav nekādi veselīgie. Tie tāpat satur kaitīgas vielas. Tie var ievilkt atkarībā jaunus lietotājus. Bet ir tāda atšķirība, ka šajos jaunajos produktos nav indīgo un kancerogēno vielu, kas rodas sadegot papīram, kas ir cigaretēs. Mēdz būt tā, ka cilvēks, kas vēlas atmest smēķēšanu, izvēlas karsējamo tabaku vai elektroniskās cigaretes kā pāreju no cigaretēm uz pilnīgu nikotīna lietošanas atmešanu. Ārsti saka, ka ir gadījumi, kad viņu pacientiem tas izdodas.
Varētu domāt, ka ar akcīzes nodokļa manipulācijām kaut ko dižu varētu iegūt valsts - kaut kādus papildu ienākumus. Taču diezin vai. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija ‒ uzņēmēju organizācijas ‒ uzskata, ka tas ne tikai veicinās ēnu ekonomiku, bet arī nenodrošinās iecerētos papildu ieņēmumus budžetā. Šī doma izriet no pētījuma “Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi”, kuru ir veikuši Baltijas valstu nodokļu eksperti un kurā secināts, ka, lai nerastos spēji kontrabandas pieauguma riski, akcīzes nodokļa palielināšana tabakas produktiem nevajadzētu pārsniegt 10%. Eksperti iesaka šo pieaugumu attiecināt arī uz jaunajiem produktiem.
Taču Latvijas likumdevējs gatavojas ar akcīzi sodīt tieši alternatīvos un mazāk kaitīgos bezdūmu produktus. JTI un BAT ietekmē tiek mainīta pat akcīzes nodokļa struktūra cigaretēm, kas palielinās šo uzņēmumu peļņu un samazinās akcīzes ieņēmumus.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka trešdien koalīcijas tikšanās laikā par šo jautājumu bijušas garas debates, tomēr akcīzes nodokļa straujāka celšana šai produkta grupai iecerēta, lai nodrošinātu papildu līdzekļus onkoloģijai. Taču tur nekāds ieguvums nevar sanākt, jo jauno produktu tirgus daļa ir niecīga (10%), salīdzinot ar parasto cigarešu tirgus daļu. Tad loģiski būtu vairāk palielināt akcīzi cigaretēm. Skeptisks ir arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kas šaubās, vai šāds akcīzes kāpums dos ieguvumus.
Nešķīstā ņemšanās ar cigaretēm un alternatīvajiem produktiem vedina domāt, ka notiek spēles zem deķa - Saeimas un Rīgas domes valdošās partijas ir aizrāvušās ar savu lobētāju pasūtījumu izpildīšanu un propagandas lozungu izmantošanu tirgum. Zināms, ka JKP sen par karogu izvēlējusies karu pret azartspēlēm, jo šā biznesa cilvēkiem laikam nav pieticis naudas priekš visiem. Jaunajā Rīgas domes koalīcijā ir partija “Attīstībai/Par!”, kas kopā ar “Progresīvajiem” ir azartspēļu aizstāve, lai neteiktu, ka galvenais lobijs. Savukārt JKP savu noraidošo attieksmi pret azartspēlēm tagad var lietot kā instrumentu manipulācijām: “Nejaucieties mūsu biznesā, tad arī mēs liksim jūs mierā.”
Ņemšanās ar akcīzes nodokli ļoti atgādina skandālu, kas bija pagājušā gadsimta beigās, bet tagad ir piemirsies. Saeima pieņēma “puspagrabu likumu”, ko diezgan bezkaunīgi bija izlobējis viens spēļu biznesa grupējums, lai iznīcinātu konkurentus. Būtībā vieni uzņēmēji pasūtīja deputātiem likumu, ar kuru bija iecerējuši aizvērt biznesu konkurentiem, kuri bija iekārtojuši spēļu zāles pagrabos un puspagrabos. Tāpat kā tagad lietā tika likti absurdi argumenti, ka pagrabos azartspēles ir kaut kas slikts un ļauns, bet uz katra ielas stūra, kur lampiņas mirgo un aicina, azartspēles ir kaut kas labs. Likums pat tika pieņemts, taču toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis to nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Tolaik deputāti kaut kā kautrējās, un pēc atkārtotas caurlūkošanas procedūras likums tomēr nestājās spēkā.
Pašlaik vēsture diezgan pat līdzīgi atkārtojas - atkal ir tā kā runa par ļaužu atkarībām. Tas dod iespēju liekulīgiem stāstiem par to, kas labāks, kas kaitīgāks. Taču atkarības ir bijušas vienmēr, un ne par to ir stāsts. Viena produktu ražotāju un izplatītāju grupa cenšas izplatīt savu produktu, kaut kā lobējot vai citādi ietekmējot likumu pieņēmējus. Cerams, ka neuzpērkot brutāli. Tautas finanšu un veselības labumam no tā labuma nebūs nekāda. Komercvidei no tā ceļas ļaunums, jo redzama negodīga konkurence.
