Turpinoties Covid-19 izraisītajām problēmām, valdību veidojošās koalīcijas kuģī bez veselības ministres Ilzes Viņķeles veikuma neapmierinošā vērtējuma no premjerministra Krišjāņa Kariņa puses parādījusies vēl viena plaisa. KPV LV un tās stūrētā Ekonomikas ministrija ceļ iebildumus par it kā valdības vienprātībā pieņemto lēmumu ierobežot sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbību.
Aizvadītajā piektdienā pēc astoņu stundu ilgušas Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdes premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valdība vienprātīgi nolēmusi valstī izsludināt ārkārtas situāciju.
Par to, ka vienprātība šajā lēmumā un to pavadošajos ierobežojumos nav nemaz nav tik vienprātīga, liecināja jau kopsēdes hronometrāža. Pirmdien atklājās jau taustāmāki fakti par disonanci valdībā krīzes menedžmenta jautājumos.
Proti, KPV LV nav apmierināta, ka ārkārtas situācijas apstākļos sabiedriskās ēdināšanas iestādēm būs liegts strādāt ierastajā ritmā - tās drīkstēs strādāt tikai ar noteikumu, ka klienti savu porciju nes sev līdzi, nevis ietur maltīti iestādes telpās. Tādēļ politiskā organizācija nolēmusi aktualizēt jautājumu par ārkārtējās situācijas laikā noteiktajiem ierobežojumiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un rosina atļaut tiem darboties klātienē.
“Mēs redzam, ka vīruss nekur nepazudīs vēl ilgu laiku. Tāpēc mūsu primārais uzdevums ir mācīties ar to sadzīvot, līdzsvarojot epidemioloģiskās drošības prasības un tautsaimniecības vajadzības. Latvijā lielākā daļa ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju nevar pāriet uz piegāžu formātu, un arī tas nespēj nosegt uzturēšanas un pat izdzīvošanas izmaksas, it īpaši reģionos,” pauž KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens.
Viņš norāda, ka ir svarīgi darīt visu, lai cilvēciskuma un saprāta robežās saglabātu darba vietas tik daudz, cik iespējams. Aizverot ciet vienu nozari, palielināsies ekonomiskie, sociālie un drošības riski, ko radīs maksātnespējas, darba zaudēšanas un ilgtermiņa finansiālās grūtības.
KPV LV rosinās atļaut kafejnīcām un restorāniem strādāt katru dienu, piemēram, ar darbalaiku līdz astoņiem vakarā un ievērojot līdzšinējās epidemioloģiskās prasības. Partija plāno aicināt atļaut, ka iekštelpās no vienas mājsaimniecības pie galda varētu atrasties līdz astoņām personām, savukārt no dažādām ‒ divas personas.
Jautājumu pirmdienas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kurā tika vērtēts valdības lēmums izsludināt ārkārtas situāciju un ieviest jaunus ierobežojumus, patiešām aktualizēja KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.
Viņš attālināti klātesošo uzmanību vērsa uz apsvērumu, ka ikdienā cilvēks sabiedriskās ēdināšanas iestādes apmeklē, lai apēstu “savu dienišķo karbonādi”, šādi dodot darbu daudziem nozarē strādājošajiem, kas var radīt ilgtermiņa sekas valsts ekonomikā.
Varbūt varam smalkāk skatīties uz šo varbūtību? Aiztaisīt visus ēdinātājus ciet ir kā cirst ar cirvi, varbūt mums vajag ar ēvelīti?”
retoriski jautāja politiķis.
Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa uz to atbildēja, ka tas nav bijis valdības pašmērķis liegt sabiedriskajiem ēdinātājiem pilnvērtīgu darbu un ierobežojumi var tikt atcelti vēl pirms ārkārtas situācijas beigām, kas pašlaik paredzētas 6. decembrī.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis KPV LV līderim norādīja, ka, konsultējoties ar speciālistiem, rīcības brīvība atstāta tikai tiem pakalpojumiem, bez kuriem cilvēks nevar iztikt četras nedēļas, un to vidū nav ne pedikīra, ne sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu.
Par to, ka epidemiologiem nav nekādas nojausmas, kā inficējušies 50% slimo, A. Zakatistovam atgādināja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis, kurš uzsvēra, ka pusdienošana gadījuma svešinieku lokā ārkārtīgi paaugstina risku inficēties ar vīrusu. “Tā ēvelēšana ar ēveli nestrādā tik labi, mēs redzam, ka inficēšanās pieauguma temps mazinās, bet mums to līkni vajag pārliekt,” norādīja ierēdnis.
Koalīciju veidojošās KPV LV viedoklis saskan ar ilgstoši opozīcijā strādājošās “Saskaņas” redzējumu. Saeimas komisijas sēdē šīs partijas pārstāve Regīna Ločmele norādīja: “Ieviešot ārkārtas režīmu, valdība aizmirsa par cilvēkiem, kuri zaudē ienākumu ierobežojumu dēļ. Par cilvēkiem, kas nodarbināti ēdināšanas jomā [..]. Desmitiem tūkstošu cilvēku, kas nodarbināti šajās jomās, var rēķināties tikai ar niecīgiem dīkstāves pabalstiem, kas neļauj samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un nodrošināt ģimenēm normālu iztiku. Turklāt strauja šo cilvēku ienākumu samazināšanās noved pie patēriņa samazināšanās, kas jau tagad skar ekonomiku kopumā.”
