Prognozējami, bet likumprojektam politiski nelabvēlīgi veidotā Saeimas komisija neatbalsta parlamenta balsojumā komisijām nodoto likumprojektu par priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu tikai valsts valodā. Likumprojekta autori sola nepadoties un panākt savas ieceres nodošanu visas Saeimas vērtējumam.
3. septembrī “Jaunajai Vienotībai”, Jaunajai konservatīvajai partijai, Nacionālajai apvienībai un Zaļo un zemnieku savienībai (47 balsis par, 43 balsis pret) balsojot par, atbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika nodots likumprojekts, kas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā.
Proti, likumprojekts paredz, ka oficiālajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, kas ilgst 120 dienas pirms vēlēšanu dienas, reklāmām televīzijā, radio, laikrakstos, žurnālos un jebkuros citos drukas materiālos, kā arī internetā, telpās un publiskajās vietās jābūt latviešu valodā.
Trešdien pirms pirmā lasījuma Saeimā šim likumprojektam pievērsās atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuras vairākums likumprojektu neatbalstīja. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli likumprojekts līdz ar to negūst tālāku virzību, ja vien tā autori nevēršas pie Saeimas prezidija ar lūgumu iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā, nododot likumprojektu visu 100 tautas priekšstāvju vērtējumam.
Viens no likumprojekta autoriem, Nacionālo apvienību pārstāvošais Rihards Kols saka, ka komisijas lēmums viņu nepārsteidz.
Tas bijis iepriekš droši paredzams, jo komisijā vairākumu veido liberālās “Attīstībai/Par!”, krievvalodīgos aizstāvošās “Saskaņas” un likumprojektu jau sākotnēji neatbalstījušās partijas KPV LV deputāti.
Taču Saeimas balsojums septembra sākumā likumprojekta autoriem dod cerības, ka, vēršoties pie Saeimas prezidija, likumprojekts tiks iekļauts parlamenta darba kārtībā un tiks apstiprināts pirmajā lasījumā, lai pirms otrā lasījuma ieviestu tajā nepieciešamos precizējumus un galu galā tas tiktu apstiprināts arī galējā lasījumā.
Likumprojekta autori skaidro, ka grozījumi likumā paredzēti, lai iedzīvinātu to, kas jau noteikts valsts pamatlikumā - valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”.
Priekšlikums arī atvasināts no Satversmes preambulā secinātā, ka 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu.
“Satversmes preambula arī uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgai valsts valodai. Tādējādi
grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju
pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām. Tiks palielināta vēlētāju atbildība pienācīgi apgūt latviešu valodu,” pauž likumprojekta autori.
Turklāt uzrunāt vēlētāju kandidātam un vēlētājam ērtākā valodā nebūtu liegts. Arī ārpus oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda politiķi savu vēlētāju varētu uzrunāt valodā, kas abām pusēm ir vieglāk uztverama.
Šim viedoklim piekrīt arī Tieslietu ministrija, taču kategoriskus iebildumus ceļ “Attīstībai/Par!”, “Saskaņas” un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.
Tā Juridiskā biroja pārstāvis norāda, ka Eiropas tiesu praksē bijusi līdzīga lieta. Turcijā likums paredzēja, ka visa aģitācija veicama turku valodā un par šīs prasības neievērošanu bija paredzēts kriminālsods. Eiropas Cilvēktiesību tiesa šo likuma normu atzinusi par neleģitīmu, jo personai ir tiesības uzzināt nepieciešamo informāciju par politiskajām norisēm valstī valodā, kādā viņš to vislabāk var saprast.
Likumprojekta autoriem tika arī atgādināts, ka jebkurš Eiropas Savienības pilsonis Latvijā var balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās vai, ja viņš rezidē Latvijā, pat kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Juridiskā biroja izpratnē, piedāvātais likumprojekts ierobežotu šo personu tiesības uzrunāt vēlētājus valodā, kurā viņš labāk spēj komunicēt.
Savukārt “Saskaņu” pārstāvošā Regīna Ločmele-Luņova norādīja, ka likumprojekts konstruēts tā, lai aizliegtu politiskās reklāmas tikai krievvalodīgajos elektroniskajos medijos, jo jau tagad reklāmām jābūt tādā valodā, kādā raida vai ar lietotāju komunicē medijs.
“Te nav runa par nekādu sabiedrības saliedēšanu, bet konkrētu partiju konkurences spējas palielināšanu,” saka deputāte.
