No amata atkāpies „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. Ne katru dienu no amatiem atkāpjas valstij piederošu elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes uzņēmumu vadītāji. Žīgurs savā amatā saņēma tuvu pie 200 tūkstošiem eiro gadā, bija ietekmīgs un varens.
Bet nupat kaut kas ir nogājis šķībi. Iepriekš Žīgurs neatkāpās pat tad, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs zem viņa sāka rakt kriminālprocesu par iespējamu kukuļošanu. Šis process beidzās bez rezultāta. Taču tagad Žīgurs aiziet ‒ šādu lēmumu viņš pieņēmis pēc uzņēmuma padomes pārbaudes par iespējamu labvēlību pret firmām, kas saistītas ar apsūdzēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Tā sauktajās „Taureņu” pirts sarunās, kurās Martinsons visu ko runāja ar politiķiem un amatpersonām, vienā no epizodēm piedalījies Žīgurs un toreizējais „Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis. Šīs sarunas 2015. gadā ir ierakstītas, un tas, kas tur tika apspriests, ir diezgan pikanti. Kungi runā par koncerna iepirkumiem, kā arī par plāniem iecelt „Latvenergo” valdē Martinsonam lojālus cilvēkus. Žīgurs iesaka „uzsviest drosmei” 50 Danai. Bijusi arī runa par Martinsona plāniem tikties ar toreizējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu Itālijā. Žīguram laikam nekāda kriminālvajāšana nedraud, taču korporatīvās ētikas vērtībām viņš, ja tā var teikt, ir kāpis virsū.
Tagad ir pagājis laiks, KNAB ir šīs lietas izmeklējis, konstatējis pat, ka ministre un Martinsons ir vienā laikā atradušies vienā Itālijas pilsētā Milānā. Taču nav laikam pierādīts, ka viņi būtu tur tikušies. Martinsons nav stāstījis, ka būtu ministrei kaut ko „uzsviedis drosmei”. Protams, ministre nevar būt atbildīga par to, ko kādi veči par viņu mēļo pirtī. Un tomēr nelabu aizdomu ir daudz.
Bija, piemēram, tādas „Rīdzenes” sarunas, kuras vairākus mēnešus plašsaziņas līdzekļos tika pasniegtas kā milzu skandāls un kuru dēļ pat tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Taču starp „Rīdzeni” un „Taureņiem”, kā saka odesieši, ir divas lielas atšķirības. „Rīdzenes” sarunās politiķi un uzņēmēji daudz un dikti visu ko pļāpā, izsaka nereālus plānus, kas tā arī nekad netika īstenoti. Sarunu daudz, rezultātu nekādu! Turpretī „Taureņos” izrunātās idejas ir pēc tam realizētas akurāt punktu pa punktam - īstie cilvēki ietika īstajos amatos. Ar Žīguru, kurš tagad ir atkāpies, ir tā, ka viņš jau nemaz nebija tas, kurš kādu var iecelt vai atcelt no valdes. Tā bija nevis viņa, bet ekonomikas ministres kompetence.
Žīgurs ir atkāpies. Bet, kur kavējas Dana Reizniece-Ozola. Viņai nav ekonomikas ministres amata, no kā atkāpties, taču ir Saeimas deputātes mandāts, kas arī derētu šādā gadījumā. Kamdēļ gan viņai nenolikt mandātu?
Spītīgi paliekot deputātos, Reizniece-Ozola met un metīs vēl ēnu uz Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - vai tur būs vai nebūs pierādīts, ka viņai „uzmests drosmei”. Taču redzams, ka viņa ne tikai grasās paiet maliņā, bet otrādi - palēnām kampaņo, meklējot atbalstu ZZS veidojošo partiju biedros, lai pretendētu uz augstiem amatiem savienībā vai pat uz visas ZZS vadītājas amatu. Taču diezin vai šmuci ar „Taureņiem” varēs tā vienkārši paslaucīt zem tepiķīša. ZZS ir diezgan smagas, nopietnas izvēles priekšā - Reizniece-Ozola gan ir atraktīva politiķe, taču vai nesanāks tā, ka „Taureņu” sarunu dēļ viņa kļūst savienībai par bremzi?
