Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) neatzīst savas ministrijas greiza vēstījuma palaišanu tautā. Latvijas Televīzijas “Panorāmā” viņš centās tā kā jokot, kā novelt atbildību nost no savas ministrijas trešdien paustajām tēzēm, ka dievkalpojumi nav ne publiski, ne privāti pasākumi, tāpēc uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem pulcēšanās ierobežojumi neattiecas. Pie šā “pārpratuma” esot vainīga nevis TM, bet interneta portāli, kuros virsraksti neesot atbilduši saturam.
Šis paziņojums izsauca lielas gaviles un arī idejas, ka naktsklubiem tagad jāreģistrējas kā reliģiskām organizācijām un tad varēs neievērot pulcēšanās ierobežojumus, bet aizliegtās dejas varēs formulēt kā rituālas darbības. Bordāns gan soctīklos pauda, ka tas nav iespējams, tomēr par to mazliet jāšaubās. Kāpēc gan lai demokrātiskā valstī, ja tajā ievēro likumus, varētu atteikt reģistrāciju, piemēram, Lielā Makarona pielūdzēju sektai? Ja naktsklubs uzraksta juridiski pareizu pieteikumu, ka tajā cilvēki veiks rituālas darbības par godu Lidojošajam makaronu monstram vai pielūgs picu, burgerus un ceptas vistas, tās apēdot, kā gan tam varēs atteikt?
Sporta pasākumu rīkotājiem tāpat var rasties doma, ka jādibina rogaininga vai orientēšanās baznīca - ja sacensības tiks formulētas kā senlatviešu Orientēšanās Dieva pielūgšana, tad tās aizliegt nevarēs, jo tās nebūs ne privāts, ne publisks pasākums.
Par laimi, tik tālu tās lietas neaizies, jo beigu galā iepriekšējais vēstījums ir noņemts, un tā vietā Tieslietu ministrija ir nākusi klajā ar paskaidrojumu, ka arī dievkalpojumos jāievēro epidemioloģiskās prasības.
Tomēr, kādas peripetijas, kādas verbālas pasāžas bija jādzird, kamēr līdz šai atziņai nonāca! Un vēl ir tā, ka kāda daļa vienkāršu un ticīgu cilvēku varbūt dzirdēja pirmo ziņu, bet tās nākamās, kuras nāca vēlāk, varbūt nemaz nav dzirdējuši pat vēl arī tagad. No Tieslietu ministrijas pirmā vēstījuma viņiem varēja rasties iespaids, ka kovids izplatās tikai nešķīstās vietās, bet baznīcās, kur viss ir svēts, cilvēki var mierīgi pulcēties un tur tas nelīp. Tur pat nācās iesaistīties veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP/P), kura tviterī pauda neizpratni, kāpēc TM tik ilgu laiku neatzīst savu kļūdu un nepaskaidro, ka uz reliģiskajām organizācijām arī attiecas epidemioloģiskās drošības pasākumi. TM uz to reaģēja tā, it kā visu laiku viss bijis vislabākajā kārtībā, paskaidrojot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi uz baznīcām attiecas.
Tad par ko bija cepšanās? Tad jau iznāk, ka visa publika ir nosapņojusi TM izpaudumus par baznīcām? Dīvaini ir arī tas, ka Bordāns un Viņķele taču it kā ir no vienas valdības, situācija ir nopietna, taču ministrijas katra runā kaut ko citu, nonākot savstarpējās pretrunās un smīdinot publiku.
Tā kā Latvijā vēl nav izveidota Patiesības ministrija, kas dzēstu nepareizās un varai neērtās ziņas, internetā var atrast, ka ziņa par epidemioloģisko pasākumu neattiekšanos uz dievkalpojumiem bija reāla. Grūti teikt, kā tā varēja rasties. Jādomā, ka Bordāns būs gribējis izlikties ļoti labais ticīgo ļaužu priekšā. Sak, es par jums, es par dievkalpojumiem. Taču publikai šo vēsti stāstīja nevis Bordāns, bet TM Nozaru politikas departamenta direktore Olga Zeile, kurai kaut kas sajuka pātaros. Tā tīri juridiski tarakāniski viņas leksiskajam diskursam varbūt pat nav ne vainas - dievkalpojumi tiešām nav privāti pasākumi kā dzimšanas dienas ballītes, tie nav arī publiski pasākumi kā koncerti. Kas tad tie ir? Rituālas darbības? Bet vai tad rituālas darbības nav tādas, kurās pulcējas publika? Kāda nozīme terminiem, kādos ko saukt, ja process ir iespējama liela cilvēku skaita sanākšana vienkopus? Arī šādā gadījumā paaugstinās infekcijas slimību un kovida izplatīšanās risks. Statistika rāda, ka kovids izplatās.
Ir labi, ka nav pilnīgs lokdauns un visa aizliegšana. Ir labi, ka dievkalpojumi ir atļauti, taču arī adekvāta piesardzība nenāk par ļaunu. Ja cilvēki sabiedriskajā transportā ir spiesti vilkt maskas un tāda prasība ir arī veikalos, ja sporta sacensībās un koncertos nedrīkst būt spaidīšanās un drūzmēšanās, tad diemžēl arī templī piesardzība ir jāievēro - kovids nežēlo nevienu un seko līdzi gan naktsklubu dzērājiem, gan baznīcēniem.
Tieslietu ministrijai laikam bija fiksā un populistiskā ideja pazīmēties kā labajai ticīgo cilvēku acīs. Pēc tam saprata, ka aizšauts garām, un vēstījums par dievkalpojumiem, kas nav ne privāti, ne publiski, tika koriģēts, visu atbildību noveļot uz portālu žurnālistiem,
kuri ministrijas pārgudrības neesot pareizi atspoguļojuši. Bet JKP un Bordānam tas ir tik raksturīgi - gvelzt visādas blēņas un murgus, pataloģiski melot gan lielās lietās, gan sīkumos.
