Novados

Kovšu ezera krastā slejas turīgajiem paredzētais spa komplekss, kuru būvē par nodokļu maksātāju naudu. Šobrīd tas vairāk atgādina par lielu naudu būvētu nevajadzīgu pieminekli, jo gribētāji izmantot neatrodas. Tikmēr pašvaldība grimst parādos, jāatlaiž cilvēki, investori iet ar līkumu. Kaut kas tāds pat citviet Latgalē netiktu pieciests. Tomēr vēlētāju daļa pret to ne tikai neprotestē, bet pat atbalsta.

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.

Kamēr Rīgā politiķi sirdīgi diskutē par nākamā gada valsts budžeta izdevumu daļu, tikmēr Limbažos pašvaldība meklē veiksmīgāko modeli sadarbībai ar uzņēmējiem, gatavojas Nēģu dienai Salacgrīvā un prāto, vai nepārdēvēt vēsturiskās ēkas un vietas senajos vārdos, tostarp vecpilsētu, kas Hanzas savienības laikos dēvēta par Lemiseli.

Ventspils valstspilsētas pašvaldība apliecina savu izdarīgumu, sagādājot esošajiem un nākamajiem pilsētniekiem 60 jaunus īres dzīvokļus, kuros komforta līmenis augstāks, bet īres un komunālās izmaksas zemākas nekā caurmērā pilsētā.

Lielais kritušo skaits abās karojošajās pusēs 1944. gada kaujās par Bausku apliecināts ar vārdiem no vietējā avīzē “Bauskas Darbs” 1945. gada 9. jūnijā publicētas Bauskas apriņķa Tautas veselības nodaļas prasības pilsētas izpildu komitejai šos līķus beidzot tomēr apglabāt.

“Izglāb mani! Mums ir dots laiks – viens mēnesis… Aizkrauklē tiek likvidēta kaķu biedrība “Felida”, jo pašvaldību neinteresē šo kaķīšu liktenis,” tīmeklī atrodam sūru ierakstu un kaķu skumjās acis, kas lūdz – izglāb mani! Ikviens, kuram sirds krūtīs, zina, cik reizēm ir grūti izglābt dzīvniekus. Bet glābšanu mūsu mazie brāļi ir pelnījuši tikpat daudz kā cilvēki. Vienkāršāk, protams, ir novērsties. Kāda situācija ir Aizkrauklē – novēršanās vai palīdzība?

Pirms sarunas ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldnieku Uldi Hmieļevski uzkāpjam Liepājas ostas loču tornī. Tā ir viena no vecākajām celtnēm pilsētā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Vecākā tehnoloģiskā būve. Astoņstūru tornis būvēts 1821. gadā. Mūsdienās šis ostas dispečerpunkts ir aprīkots ar modernajām tehnoloģijām un koordinē kuģu kustību ostas akvatorijā.

“Pēdējā laikā graudu cenas vairs nesvārstās loģiski – to vairāk ietekmē politiskie procesi, dažādu valstu vai organizāciju lēmumi,” intervijā “Neatkarīgajai” atzīst Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS” valdes priekšsēdētājs un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

NATO dalībvalsts Latvijas amatpersonām noteikti negadīsies tā, kā ir gadījies viņu priekštečiem vispirms Ulmaņlaika Latvijā un pēc tam hitleriskās Vācijas okupācijas zonā, kuri solīja drošību sev un citiem tieši tajā brīdī, kad piebrauca Padomijas tanki un pārtrauca viņus pusvārdā.

Turpinājums intervijai ar Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu.

Liepājas mērs Gunārs Ansiņš vada pilsētu salīdzinoši nesen. Kopš iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Tad Liepājas partija, kuras saraksta pirmais numurs viņš bija, uzvarēja vēlēšanas, iegūstot sešas vietas no 15. Otrajā vietā atstājot Jāņa Vilnīša (iepriekšējā mēra) Reģionu apvienību.

Spēcīgā vētra jūlija nogalē pamatīgi izpostījusi Jūrmalu. Pilsētā joprojām turpinās vētras postījumu novēršanas darbi, bet jūrmalnieki "Neatkarīgajai" pauduši neapmierinātību par naktī neapgaismotajām pilsētas ielām un daudzviet nenovāktiem bīstamiem kokiem. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība skaidro, ka tiekot darīts viss iespējamais, bet konkrētus darbu pabeigšanas termiņus šobrīd vēl neesot iespējams nosaukt.

Pilsētā, kuru visa Latvija lepni sauc par Ainažiem, kur kuģniecības vēsture sastopas ar mūsdienu realitāti, veiksmīgi rosās no Rīgas pārcēlušies uzņēmēji ar mērķi iedvesmot pilsētniekus un pilsētas viesus. Sabiedriskā ēdināšana – viens no veidiem, kā pierobežas pilsētā gūt ieņēmumus un priecēt ļaudis. "Neatkarīgā" ciemojas pie Roberta Rosa Stepanova, uzņēmēja un profesionāla bārmeņa, kurš uzņēmies risku atvērt savu ēdināšanas iestādi Ainažos. Roberts – gana ambicioza personība, cilvēks, kurš sevi ir parādījis pasaules gaismā, piedaloties smalkos bārmeņu konkursos un laužot stereotipus arī par kokteiļu pagatavošanu.

Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā ir noteikti sociālie pakalpojumi, kuriem jau pašlaik ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai viens no sociālajiem pakalpojumiem ir nodrošināts visās pašvaldībās, norāda Labklājības ministrijā.

Ar karoga pacelšanu daudzdzīvokļu īres nama būvlaukumā Valmierā 5. jūlijā sākas gadus desmit solītā valsts īres māju celtniecība pilsētās, kurās darba vietu vairāk nekā darbinieku.

Jūrskolas muzejs ir gandrīz vienīgais muzejs pasaulē, kurā ir piemineklis kartupeļu maisam. Muzeja dārzā aplūkojamas jūrskolas dibinātāju, veco Ainažu jūras vilku Jura Veides, Andreja Veides un Jāņa Miķelsona koka skulptūras, kā arī piemineklis kartupeļiem, ko ainažnieki pārdeva Pēterburgā, lai atvērtu jūrskolu. A. Veide šim mērķim bija atvēlējis vienu telpu savā kalpu mājā, kur tagad arī atrodas muzejs. Katru apmeklētāju, iegriežoties ceļā uz muzeju, sveicina no jūras dzelmes izceltā Ainažu ostas viļņlauža bāka.

Iveta Erdmane jau vairāk nekā 40 gadus pārvalda Ainažu jūrskolas muzeja valstību. Viņa saņēmusi vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem – Atzinības krusta IV šķiru –, ir divu vēsturisku pētījumu – "Dzelzs vīri, koka kuģi" un "Jūras vilki sarakstē un atmiņās" – autore, kā arī spiedusi roku bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš muzejā bija ieradies pa ceļam uz Igauniju. Taču šoreiz "Neatkarīgā" lūdza aprakstīt muzeja vērtības, visvērtīgākās lietas un pastāstīt par Ainažu jūras vilkiem un vienu no tiem satika klātienē.

Latviešu valodas jautājums otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī – vienmēr ir bijis ass un svarīgs. Noturēt pilsētu uz latviskuma ceļa – tas nav vienkārši. It sevišķi tad, ja pilsētas vadība tikai formāli iekļaujas Latvijas valstiskuma prasībās, paralēli apgalvojot, ka Daugavpils ir “multinacionāla pilsēta”. Ko tas nozīmē? Ka Daugavpils dome noliedz Satversmi?

Daugavpils pilsētas svētki plaši atbalsojās sociālajos tīkos un plašsaziņas līdzekļos, galvenokārt pateicoties plašajam krievu valodas skanējumam dažādos formātos. Nebūt ne visi daugavpilieši par notikušo ir gandarīti – ne tikai latvieši, arī krievi.

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.

Paši ventspilnieki saskata kuģa siluetu Piejūras brīvdabas muzeja jaunuzceltajā ēkā, kas vakar, 27. aprīlī, tika atvērta apmeklētājiem.

Vai gaidāms jauns administratīvi teritoriālās reformas vilnis; kas notiks ar Rēzeknes pašvaldības vadību; vai ir plāns, kā apturēt Latvijas iztukšošanos no cilvēkiem; cik pretimnākošas ir pašvaldības skolu reformu jautājumos; vai ir iespējams mazināt plaisu starp nabagajām un bagātajām pašvaldībām – TV intervijas turpinājums ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).