Pierobežas novadu problēmas daudzviet ir līdzīgas, tomēr ir arī atšķirības zīmes. Pretmobilitātes likums ir ieviesis korekcijas gan finanšu sadalē, gan attieksmē pret vietējiem iedzīvotājiem. Šoreiz – saruna ar Balvu novada domes priekšsēdētāju Jāni Trupovnieku (sarunas pirmā daļa) un Smiltenes novada domes priekšsēdētāju Ervinu Labanovski.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) droši vien kopā ar mākslīgo intelektu ir sacerējis Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kas attieksies uz Latgales pierobežas zonu 30 kilometru platumā. Ceturtdien par šo likumprojektu karsti debatēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, kuras dalībniekus Igoru Rajevu (ārpus frakcijām esošs deputāts), Edvīnu Šnori (NA) un Edmundu Zivtiņu (LPV) aptaujāja “Neatkarīgā”. Tātad – kas notiks ar Latgali kremlinu iebrukuma gadījumā?
Latgalē un arī Latvijā nav neviena cilvēka, nav neviena pašvaldības vadītāja, kas uzdrošinātos teikt, ka robeža nav jāstiprina. Politiķis Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”), ka viņš tādus nezina. Jautājums ir par to, kādā veidā šis likumprojekts tiks ieviests. Viņaprāt, šeit kārtējo reizi Rīgas kungu iedomība ir nospēlējusi par sliktu viņiem pašiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Daugavpils bija vienīgā pilsēta Latvijā, kas uzdrošinājās sākt pilsētas tramvaju parka nomaiņu ar pašu pilsētā ražotiem tramvajiem. Rezultātā pilsētā strādājošais mašīnbūves uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ieguva pasūtījumu, noteiktajos termiņos to izpildīja un sagādāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem patīkamu pārsteigumu – jaunus, modernus tramvajus, ar kuriem iedzīvotāji turpina lepoties.
Jūrmalas dome iecerējusi no 2026. gada celt iebraukšanas maksu pilsētā, un paredzēts, ka vienas dienas caurlaide līdzšinējo trīs eiro vietā maksātu piecus eiro. Par šo ieceri norit publiskā apspriešana.
Nepilnu 50 metru attālumā no autobusa pieturas "Laipas" svētdien automašīna nāvējoši notrieca jaunu vīrieti. Pēc aculiecinieku stāstītā, bojāgājušais izskrēja uz šosejas, mēģinot glābt savu suni.
Mārupes novada pašvaldībai piederošā “Mārupes komunālie pakalpojumi” (MKP) sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus un 2024. gadu nostrādāja ar peļņu 106 950 EUR apmērā, ko bija paredzēts novirzīt Mārupes novada ūdenssaimniecības attīstībai.
Sēlijas mežos pie kokiem parādījušās zīmes ar uzrakstu “Militārais objekts”, kas piesaistījušas vietējo iedzīvotāju uzmanību. Tās brīdina, ka aizliegta jebkāda pārvietošanās gan ar transportu, gan kājām, fotografēšana un filmēšana, ziņo Vidusdaugavas televīzija.
Pirms pašvaldību vēlēšanām Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) tika vainots Eiropas Savienības naudas nelietderīgā ieguldīšanā, būvējot Jēkabpils dambi, taču vietējie cilvēki tomēr atkārtoti ievēlēja viņu par domes priekšsēdētāju. Kas tas bija? Vai negodīga politiska cīņa, kas vienalga noslēgusies ar uzvaru?
Satraukums par ieilgušajām intensīvajām lietavām valda ne tikai zemnieku saimniecībās, bet arī Rīgā, Zemkopības ministrijā un tās pakļautībā esošajās iestādēs. Zaudējumi zemnieku budžetos nozīmēs zaudējumus arī valsts budžetā. Valsts ir gatava sniegt zemniekiem atbalstu, sarunā ar “nra.lv” norāda zemkopības ministrs Armands Krauze.
1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.
Latgales rajona tiesa Daugavpilī aprīļa vidū paziņos nolēmumu septiņgadīgās Justīnes Reinikovas slepkavības lietā – advokāti gatavojas lietas pārsūdzēšanai.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas deputāti iepazinās ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto pārskatu “Mājokļu tirgus un kreditēšanas iespējas reģionos”, kas neuzrādīja cilvēkiem pamanāmas izmaiņas dzīvojamā fonda uzturēšanas un attīstīšanas pašreizējā kārtībā.
Liepājas Olimpiskajā centrā piektdien atklāja Vēju pilsētas 400 gadu jubilejai veltītu izstādi “Ražots Liepājā”. Kā pasākuma atklāšanā cita starpā teica Liepājas mērs Gunārs Ansiņš: Liepāja ir tikai par vienu gadu jaunāka nekā Ņujorka. No savas puses varu piebilst, ka ASV par Vēju pilsētu dēvē Čikāgu, kura tāpat kā Liepāja Latvijā (aiz Rīgas un Daugavpils) ir trešā lielākā pilsēta ASV (aiz Ņujorkas un Losandželosas). Varbūt vērts padomāt par kādu sadarbību, sekojot Ulda Pīlēna novēlējumam: nebaidīties no mērķu lieluma.
Mazāk nekā mēnesi pirms atslēgšanās no Krievijas elektrotīkliem Latvija gatava austrumu kaimiņu provokācijām enerģētikā, un vienlaicīgi jaunā infrastruktūra atvieglos pašmāju elektrības ražošanu no Kurzemē esošajām un intensīvi plānotajām vēja un Saules elektrostacijām.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) pagājušajā gadā reģistrēja kārtējo meitasuzņēmumu – šoreiz Ungārijā. Tagad uzņēmums strauji paplašina savu klientu loku Baltijas valstīs, Ukrainā, Polijā, Ungārijā, Vācijā, Rumānijā, Bulgārijā, Azerbaidžānā, Gruzijā un pat Āfrikā.
Pateicoties plānotajai dzelzceļa pasažieru satiksmes atjaunošanai starp Daugavpili un Viļņu, cilvēku aprite starp abām lielajām Baltijas valstu pilsētām draud kļūt ļoti intensīva. Palielinoties cilvēku plūsmai starp Daugavpili un Viļņu, jau tuvākajā nākotnē Viļņa Daugavpilij kļūs tuvāka un sasniedzamāka nekā Rīga.
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) strauji tuvojas savai jubilejai, kura tiks atzīmēta 2026. gadā. Rūpnīca aktīvi darbojusies gan ekonomisko krīžu, gan citu kataklizmu laikos, tā regulāri maksā saviem darbiniekiem algas, valstij nodokļus, nodarbina vairāk nekā 500 darbinieku. Latvijas lepnums, smagās mašīnbūves uzņēmums, vairo savu klientu loku, dibina filiāles un modernizējas.
Liepājas Izglītības pārvalde Patriotu mēnesī organizē krievu valodas olimpiādi. Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka šo olimpiādi neuzskata par krievu valodas godināšanu, tāpat domā arī Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. Neviena amatpersona nevēlējās analizēt šā pasākuma morālo pusi.
Pēc karstām un aizraujošām politiskajām cīņām janvārī no Siguldas novada domes priekšsēdētājas amata tika izbalsota Līga Sausiņa (NA), savukārt februārī deputāti priekšsēdētāja amatā atbalstīja Linardu Kumski (LZS). Siguldas novads nav vienkāršs: tajā dominē sporta, kultūras un tūrisma aktualitātes. Kā sokas jaunievēlētajam priekšsēdētājam, kā klājas novada iedzīvotājiem – “Neatkarīgās” saruna ar Linardu Kumski.
Apgriezienus sāk uzņemt Ungārijā reģistrētais Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas (DLRR) meitasuzņēmums "DLRR-Hungary Szolgáltató kft". Uzņēmums Ungārijā veic pilna apjoma lokomotīvju remontus un apkopes.
Edgars Mekšs (ZZS), Ludzas novada pašvaldības vadītājs, patlaban atrodas komandējumā Norvēģijā, kur kopā ar vietējiem speciālistiem spriež par krīzes vadību un civilo aizsardzību. “Tas viss ir ļoti svarīgi esošajos ģeopolitiskajos apstākļos,” saka Mekšs. Taču komandējums netraucēja mums parunāt par to, kas notiek Ludzas novadā.
