Novados

Jūrskolas muzejs ir gandrīz vienīgais muzejs pasaulē, kurā ir piemineklis kartupeļu maisam. Muzeja dārzā aplūkojamas jūrskolas dibinātāju, veco Ainažu jūras vilku Jura Veides, Andreja Veides un Jāņa Miķelsona koka skulptūras, kā arī piemineklis kartupeļiem, ko ainažnieki pārdeva Pēterburgā, lai atvērtu jūrskolu. A. Veide šim mērķim bija atvēlējis vienu telpu savā kalpu mājā, kur tagad arī atrodas muzejs. Katru apmeklētāju, iegriežoties ceļā uz muzeju, sveicina no jūras dzelmes izceltā Ainažu ostas viļņlauža bāka.

Iveta Erdmane jau vairāk nekā 40 gadus pārvalda Ainažu jūrskolas muzeja valstību. Viņa saņēmusi vienu no augstākajiem valsts apbalvojumiem – Atzinības krusta IV šķiru –, ir divu vēsturisku pētījumu – "Dzelzs vīri, koka kuģi" un "Jūras vilki sarakstē un atmiņās" – autore, kā arī spiedusi roku bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš muzejā bija ieradies pa ceļam uz Igauniju. Taču šoreiz "Neatkarīgā" lūdza aprakstīt muzeja vērtības, visvērtīgākās lietas un pastāstīt par Ainažu jūras vilkiem un vienu no tiem satika klātienē.

Latviešu valodas jautājums otrajā lielākajā Latvijas pilsētā – Daugavpilī – vienmēr ir bijis ass un svarīgs. Noturēt pilsētu uz latviskuma ceļa – tas nav vienkārši. It sevišķi tad, ja pilsētas vadība tikai formāli iekļaujas Latvijas valstiskuma prasībās, paralēli apgalvojot, ka Daugavpils ir “multinacionāla pilsēta”. Ko tas nozīmē? Ka Daugavpils dome noliedz Satversmi?

Daugavpils pilsētas svētki plaši atbalsojās sociālajos tīkos un plašsaziņas līdzekļos, galvenokārt pateicoties plašajam krievu valodas skanējumam dažādos formātos. Nebūt ne visi daugavpilieši par notikušo ir gandarīti – ne tikai latvieši, arī krievi.

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.

Paši ventspilnieki saskata kuģa siluetu Piejūras brīvdabas muzeja jaunuzceltajā ēkā, kas vakar, 27. aprīlī, tika atvērta apmeklētājiem.

Vai gaidāms jauns administratīvi teritoriālās reformas vilnis; kas notiks ar Rēzeknes pašvaldības vadību; vai ir plāns, kā apturēt Latvijas iztukšošanos no cilvēkiem; cik pretimnākošas ir pašvaldības skolu reformu jautājumos; vai ir iespējams mazināt plaisu starp nabagajām un bagātajām pašvaldībām – TV intervijas turpinājums ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).

Kādēļ VARAM jākļūst par DARĀM, un kādēļ DARAM nepārcelsies uz Kuldīgu; vai būs pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi arī pēc 2027. gada, kā Latvijai sokas ar Kohēzijas fonda līdzekļu apgūšanu, un kur redzami rezultāti; kā risināt Rīgas bedraino ielu jautājumu – par šīm un citām tēmām TV intervija ciklā "Nra.lv sarunas" ar  vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu (“Jaunā vienotība”).

Saruna ar Valmieras novada domes priekšsēdētāju Jāni Baiku par to, kā turpmāk attīstīsies Valmieras centrs; ko jaunu Valmiera piedāvās transporta jomā; kā noritēja administratīvā reforma Valmierā un apkaimē; kā sokas ar pašvaldības un centrālās varas sadarbību un kas notika ar krievu skolu Valmierā.

Vai graudkopība ir salīdzinoši prognozējams bizness; cik izdevīgi ir audzēt graudaugus uz Latvijas zemes; kas notiktu ar Latvijas lauksaimniecību, ja nebūtu platību maksājumu; kāda varētu būt Latvijas lauku rītdiena; par cik var nopirkt lauksaimniecības zemi Jēkabpils novadā; kāds noskaņojums cilvēkos valda laukos – par šīm un citām tēmām TV intervijas turpinājums ciklā “Nra.lv sarunas” ar zemnieku un topošo žurnālistu Andi Beitānu.

Māte sita savu trīs gadus veco meitu no divām līdz desmit stundām, sagādājot viņai sevišķas fiziskas un morālas ciešanas. Mazai meitenītei tika nodarīti 87 traumatiski sitieni, un mazulīte nomira. Beidzot bērna slepkavu notiesājošais spriedums stājies spēkā.

Kopš 2001. gada Baltijas valstis ir pazaudējušas 80% lauku iedzīvotāju. “Kontekst.lv” pētīja, kādas sekas būs lauku depopulācijai un kā šo problēmu risina citās valstīs.

“Manai mammai ir 77 gadi. Viņa dzīvo piecus kilometrus no Suntažiem. Autobuss brauc garām, jo tuvākā pietura Kastrāne. Nieka četri kilometri. Vai tas ir normāli?” Šādi un līdzīgi ieraksti regulāri parādās sociālajos tīklos. Līdztekus pārspriedumiem, ka eksistējot kaut kāds speciāls lauku iznīcināšanas plāns, kurš paredz lauku iedzīvotāju dzīvi padarīt pavisam neciešamu.

Autobuss lauku iedzīvotājiem kļūst kā laimests loterijā: varbūt pienāks, bet varbūt nepienāks; varbūt apstāsies, bet varbūt pabrauks garām; varbūt tiks, bet varbūt netiks saglabāts pēc kārtējās maršrutu tīkla saīsināšanas.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā redzams 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas ir milzīgs kritiens lejup, jo 2022. gadā vēl bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības faktiskais bankrots izskaidrojams gan ar konkrētās pilsētas priekšnieku avantūrām, gan ar pašvaldību naudas izsīkšanu kopumā.

Pirmo reizi Latvijas vēsturē kāda no pilsētām iekļāvusies UNESCO radošo pilsētu tīklā kā literatūras pilsēta. Taču jau kopš pirmajām minūtēm jaunajā statusā Tukuma literātiem nākas pierādīt, ka viņu nokļūšana starptautiskajā apritē nav nejauša.

Valsts meža dienests informē, ka ir izsniegta viena vilka medību atļauja ar mērķi nomedīt konkrēto indivīdu, kas Jelgavas novada Vilces pagastā uzbrucis mājdzīvniekiem un uzglūnējis to saimniekiem. Lēmums pieņemts, lai pārtrauktu vilku uzbrukumus mājdzīvniekiem.

2. janvārī saņemta informācija no Jelgavas novada Vilces pagasta pārvaldes, ka Vilces pagastā uzradušies vilki, kas viensētās saplosījuši vismaz četrus suņus. Par to, ka suņus saplosījuši vilki, var secināt pēc zemē, sniegā atstātajām pēdām. To, ka tās ir vilku pēdas, apstiprinājuši vietējie mednieki. Par šo faktu informēts Valsts meža dienests (VMD), kas izvērtēs gadījumus, lai rastu risinājumu un nepieļautu turpmākus vilku uzbrukumus.

Starpsvētku dienas bija īstais brīdis, kad Talsu novada domes sēdē deputāti par pašvaldības izpilddirektora vietnieku attīstības plānošanas un nekustamā īpašuma jautājumos apstiprināja Valdi Bārdu - Talsu novada domes deputātes Andras Grīvānes-Bārdas dzīvesbiedru.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs paredz gadu mijā ūdens līmeņa maksimumu visā Latvijā, taču ūdens tecēs Jēkabpilij garām un šā gada janvāra plūdu draudi pilsētai neatkārtosies.

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Līdz šim “mūsu” augļiem un dārzeņiem bija piecu procentu PVN, taču Saeimas gudrinieki to “pazemināja” līdz 12%. Sarunā ar “Neatkarīgo” šādu lēmumu par aplamu nodēvēja Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs.