Lasāmgabali

“Mēs katrs varam nonākt traģiskā situācijā, un mēs katrs gribam sagaidīt no pārējiem cilvēkiem līdzjūtību un izpratni,” ar nepārejošām sāpēm balsī teic Elita, Gunta Skrastiņa atraitne, atceroties sava mīļotā cilvēka aiziešanu. Vēl sāpīgāk top, ja kādā medijā parādās it kā Elitas atbildes uz it kā uzdotiem jautājumiem. “Neesmu sniegusi interviju žurnālam “Privātā Dzīve”, tāpēc šāda publikācija man bija nepatīkams pārsteigums,” teic Elita.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, meteomurgologi un sinopintiķi izmisumā plēsa matus un spalvas no galvas, padusēm, nāsīm un citām vietām, cenšoties noprognozēt tādus laika apstākļus, lai iespējami labāk izdabātu visiem un ikvienam, kā arī pastāvētu mazākas iespējas iebraukt pilnīgās auzās, rudzos un kupenās.

«Daudzi mīl vasaru, bet es tikpat karsti mīlu ziemu. Tās meditatīvo klusumu, uzmundrinošo aukstumu un sapņaino svētku laiku. Klusumu, kurā beidzot vari sadzirdēt savas domas, ļauties sapņu lidojumam, fantāzijām, pavērties debesīs un sajust kosmosu,» saka pianiste un dziedātāja Katrīna Gupalo. Ziemassvētku brīnumu laikā viņa dodas koncertu tūrē pa Latviju – ar jaunu ziemas noskaņu koncertprogrammu «Zvaigznes pieskāriens».

Par to, kur pirmo reizi tika izrotāta Ziemassvētku eglīte, kas kristīgajā pasaulē ir kļuvusi par stabilāko svētku simbolu, ir lauzts daudz šķēpu – Tallina saka, ka pirmā eglīte tur rotāta jau 1441. gadā, taču Rīga neatkāpjas no savām pirmtiesībām un visai pasaulei pasaka, ka pirmā Ziemassvētku rota ar Melgalvju biedrības pārstāvu līdzdalību pušķota 1510. gada Ziemassvētkos.

Skaitāmi pie eglītes, saņemot dāvanas, vai vienkārši iepriecinot viesus.

2021. gada 20. decembrī Latvijas zinātnieki divdesmit trešo reizi saņem Gada balvas enerģētikā. Enerģētikas nozarē gada izskaņā tradicionāli sumina Latvenergo un Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotā konkursa laureātus – ilggadējos, kā arī jaunos zinātniekus. 2021. gada A.Vītola balvu par izcilu devumu Latvijas enerģētikā saņem Dr.sc.ing. Gatis Bažbauers

Lai gan par virsrakstā minēto šo rindu autoram droši vien prasītos noraut galvu – un ļoti pamatoti –, biļešu pārdošanas dati liecina, ka tas ir gluži loģisks jautājums: uz “The Cure” biļetes vēl ir, savukārt uz “Måneskin” tās nozuda gaismas ātrumā.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Gada izskaņā, 29. decembrī, izstāžu zāles «Rīgas mākslas telpa» lielajā zālē tiks atklāta izstāde «Savienojumi», kas radusies, apvienojoties diviem atšķirīgiem māksliniekiem – jaunajai urbānās mūsdienu ainavas gleznotājai Baiba Ābelītei un viņas tētim, pieredzējušajam plakātistam, dizaineram, grafiķim un vides māksliniekam Visvaldim Asarim, kurš šajā izstādē sevi parāda no glezniecības puses.

Lai gan TV bija redzamas spožas reklāmas, kas aicināja “pērc, pērc, pērc!”, bet radiostacijās, lielveikalos un tirdziņos skanēja džinglbelli, lielai daļai nemaz nebija svētku noskaņojuma. Pat tik ļoti nebija, ka Rojā kāds zvejas kuģis sadomāja noslīcināties. Lai gan vēl iepriekšējā dienā labā tehniskajā stāvoklī esošais kuģis bija devies jūrā zvejot, tas, vairs nespējot izturēt esošo situāciju valstī, ņēma striķi, enkuru, muciņu ruma un padarīja sev galu.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Kamēr Eirovīzija, “Supernova” un “Zelta mikrofons” vēl nebija sākušies, bet “Iks faktors” un ģimeņu burku šovs gandrīz jau noslēgušies, pustukšo nišu šovbiznesā nolēma aizpildīt Govjuzemis, kurš beidzot sagāja pilnīgā trampā un devās Latvijas rosolu, roltonu un rododendru tūrē. Klāt bija tā nedēļa, kad jebkuri murgi nobālēja patiesības priekšā.

«Iespējams, šis notikums būs ļoti vērtīgs sākums kaut kam jaunam daudz plašākā nozīmē – nevis pašas koncertizrādes dēļ, bet tāpēc, ka tai ir iespēja attīstīties un turpināt augt, lai Latvijas muzikālajai telpai piešķirtu vēl vienu nokrāsu,» saka jaunais režisors Mārtiņš Kagainis. Otrdien, 21. decembrī, pulksten 19 VEF Kultūras pilī gaidāma krāšņa, ibēriska koncertizrāde «Spāņu vakari – La Zarzuela».

Šajā rudenī Daugavgrīvā uzietas divu vēsturisku kuģu vraku daļas – viena no tām Rīgas brīvostas teritorijā, otra, tā teikt, brīvā peldējumā. Par vienu no vrakiem atbildību uzņēmusies Rīgas brīvostas pārvalde, par otru nevalstiskā organizācija “Bolderājas grupa”.

Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.

Nedēļa iesākās ar pēkšņu, negaidītu, šokējošu, sensacionālu un Latvijā vēl nebijušu notikumu – uzkrita sniegs un iestājās ziema. Protams, ka tik straujam meteoroloģiskajam pavērsienam neviens nebija gatavs: piesniga ielas un ietves, aizsniga veloceliņi, skrituļošanas laukumi un pludmales, lūza elektrības stabi, un veikalos pieprasītas kļuva sveces, un tikai KNAB priecājās, jo varēja turpināt savu reklāmas kampaņu – nu visās ielās bija redzami viņu dzelteni nočurātie korupcijas aisbergi.

Laiks starp divām adventēm un pie viena arī ārā aiz loga redzamais skats droši vien daudzus stimulē klausīties ziemīgākas melodijas, turklāt atgādina arī par nenovēršamo – Ziemassvētki vairs nav aiz kalniem. Līdz ar to arī šiem svētkiem raksturīgā mūzika tūlīt, tūlīt dominēs mūzikas ierakstu veikalu plauktos, radiostaciju topos un sabiedriskajā telpā kopumā.

Lielākoties par Baldoni atceramies ziemā, kad uzkrīt pirmais sniegs un sākam domāt par slēpošanu, jo Riekstukalns ir viens no populārākajiem kalnu slēpošanas kompleksiem. Taču Baldone ievērojama arī ar vairākām citām nozīmīgām vietām, kuras vērts apskatīt. Ceļojumu uz Baldoni var apvienot ar slēpošanu vai doties ģimeniskā izbraukumā jebkuros laika apstākļos.

«Visas īstās lietas ir trīs. Ar trim vārdiem var pateikt pilnīgi visu. «Es tevi mīlu» ir vairāk nekā «es tevi patiešām mīlu». Pārējie vārdi ir lieki,» saka māksliniece, animācijas filmu un bērnu grāmatu autore Indra Sproģe. Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma pie mazajiem, kuriem jāmācās lasīt, atgriezusies mākslinieces radītā brīnišķīgā lasītiemācāmā grāmata «Miljons», par kuru jau 2007. gadā Indra Sproģe saņēmusi Gada balvu grāmatniecībā.

Divu dienu uzturēšanās Londonā sniedza pāris brīvības ieelpas, atmiņu aizmetņus par dzīvi, kad iztikām bez sejas aizklāšanas, rindām, kodiem un apsargu rūcieniem. Tiesa, no 30. novembra raizēs par Covid-19 omikrona paveida iespējamo straujo izplatību Lielbritānijā tiek ieviestas stingrākas prasības – sabiedriskajā transportā un veikalos ir jānēsā sejas maskas.

“Kafijas Draugs” – mazumtirdzniecības uzņēmums, kas dibināts 2010. gadā, šobrīd tiek uzskatīts par kafijas automātu tirgus līderi Baltijas valstīs. Nemitīgi attīstoties, meklējot labākos pārdošanas un klientu apkalpošanas risinājumus, uzņēmuma komanda saka, ka šo izaugsmi ietekmēja daudzi faktori, bet vissvarīgākais aspekts ir pieaugošā interese par kafiju un kafijas kultūru.

Par nedēļas centrālo notikumu kļuva 2022. gada valsts budžeta pieņemšana, kas Saeimas deputātiem prasīja 51 stundu, 51 minūti un 51 sekundi, ieskaitot 567 priekšlikumu paviršu apskatīšanu, kritizēšanu, lamāšanos sociālajos tīklos un seriāla “Mīlas viesulis” pēdējās sērijas apspriešanu. Šis notikums bija tik centrāls, ka par to bija informēti vismaz tie, kuri uz tualeti aizmāršības pēc bija aizgājuši bez žurnāliem “Privātā zive”, “Kurš auns” un “Vakara dziņas”, tāpēc tiem nācās iztikt ar mobilo telefonu piedāvāto lasāmvielu.