Jau otro nedēļu Ukrainā risinās asiņains un traģisks karš, kas nolicis frontes pretējās pusēs daudzus cilvēkus, tostarp nosacītajās miera zemēs dzīvojošos. Arī radošo profesiju pārstāvji pauduši savu nostāju – dažs agrāk un uzreiz, cits pēc nelielas šoka pauzes, bet tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ absolūti neattaisnojami jūtas piederīgi frontes otrai pusei, droši vien atklāsies un sevi pozicionēs tikai pēc kāda laika.
Pirmais skaļākais muzikālais protesta sauciens aptuveni septiņu stundu garumā izskanēja pagājušajā nedēļā, 25. februārī, kad pie Rīgas Kongresu nama (tātad iepretim Krievijas vēstniecībai) notika koncerts “Ukrainas brīvībai” ar daudzu desmitu mūziķu piedalīšanos. Tā galvenais iniciators bija Ralfs Eilands, kurš neticami īsā laikā sadabūja visas nepieciešamās atļaujas, sarunāja domubiedrus no mūziķu aprindām, skatuves būvētājus, skaņotājus utt., u.t.jpr., lai šis pasākums varētu notikt. Novērtējot Ralfa paveikto, Valsts prezidents Egils Levits viņam piešķīra Cildinājuma rakstu, un šoreiz pievērsim acis uz prezidenta pārstāvju nevietā pausto, ka “svinīgā Cildinājuma raksta pasniegšana notiks, kad valstī uzlabosies epidemioloģiskā situācija”. Nākamais Ralfa solis ir centieni noorganizēt līdzīgu koncertu Daugavpilī. Gan jau viņam izdosies.
Pēc daudzu domām, 28 gadus vecais Ralfs Eilands spilgti nodemonstrējis, kā dažu nedēļu laikā no puišeļa var kļūt par vīru - vēl februāra sākumā sociālajos tīklos apsprieda viņa muļķošanos “Supernovas” konkursā un šausminājās par “mātes drāzēja” T kreklu, bet mēneša beigās viņa domās par notiekošo Ukrainā jau ieklausās pat ārvalstu mediji. Patiesībā nekādas brīnumainās pārvērtības nav notikušas - Ralfs arī padsmitnieka gados izcēlās ar apbrīnojamu prātīgumu un sen ir vīrs, tikai viena lieta - viņš kļūst nopietns un pieaudzis tad, kad tam ir pamatots iemesls, nevis tad un tāpēc, ka kāds viņu tādu gribētu redzēt.
Jāatgādina, ka jau pirms astoņiem gadiem Krimas notikumu kontekstā Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālajā atlasē Ralfs kāpa uz skatuves ar rokas saiti ukraiņu karoga krāsās (toreiz viņš kopā ar “Dagamba” līderi Valteru Pūci izpildīja dziesmu “Revelation”) - nevarētu gan teikt, ka toreiz viņam izdevās atrast dzirdīgas ausis savai pozīcijai... Arī tagad viņš jau 23. februārī, tātad dienu pirms kara sākuma, sociālajos tīklos pauda, ka sen vajadzēja pārtraukt radošo profesiju pārstāvju viesošanos Krievijā un šo valsti nepieciešams nolemt Ziemeļkorejas nākotnei. “Uzskatu, ka Krievija ir jāizslēdz no Eirovīzijas, olimpiskajām spēlēm, Čempionu līgas, jebkādiem izklaides vai sporta pasākumiem, līdz beidzot Putins izvāks savu karaspēku no svešām zemēm un ļaus mums pārējiem normāli dzīvot. Esmu daļa no kultūras nozares un varu runāt par to, taču ceru, ka pārējo nozaru darboņi domā līdzīgi un beidzot sāks rīkoties. Visi. Kopā. (..) Es priecātos, ja mūsu žurnālisti būtu uzstājīgāki, intervējot māksliniekus, sportistus un citus, kuri saistīti ar Krieviju vai arī ir izteikušies pozitīvi par Lukašenko režīmu, pajautātu argumentētu skaidrojumu uz jautājumu - kāpēc tu tā dari/uzskati? Un būtu jauki neatkāpties, līdz nebūtu saņemta skaidra atbilde. Es daudz vairāk cienītu vārdus “nauda nesmird”, nevis pasakas par tiltu celšanu, Dieva piesaukšanu vai notrulināto un gaužām nepatieso “mākslu un sportu ar politiku nejauc”. Jauc. Ja netici, tad paklausies Džonu Lenonu, Bobu Mārliju, Bobu Dilanu, mūsu pašu “Līvus” un daudzus citus, ar kuriem šo sarakstu es varētu vēl turpināt.”
Šis ir tikai viens no daudzajiem Ralfa ierakstiem sociālajos tīklos, bet, ja ir interese ieklausīties viņa domās plašāk, tad ieteicams atrast portālā “Delfi” ciklā “Spried ar “Delfi”” 1. marta raidījumu “Kultūras cilvēki par karu Ukrainā”, kurā mūziķis piedalās kopā ar kolēģi Katrīnu Gupalo - racionāli un argumentēti, bez liekām emocijām un tieši desmitniekā, to nudien ir vērts dzirdēt!
Piedaloties koncertā pie Rīgas Kongresu nama un arī nākamajā dienā notikušajā Ukrainas tēmai veltītajā Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonijā, mūziķi ar to pašu būtībā pierakstījušies arī Krievijas oponentu rindās - kaimiņu nepieskaitāmais lācis šādus gājienus nepiedos -, līdz ar to šo industrijas pārstāvju nostāja ir skaidra. Reaģējuši arī daudzi citi mūziķi, piemēram, skarbu viedokli paudis Latvijas Rokmūzikas asociācijas līderis Jānis Bukums, roka un metālmūzikas mūziķi šobrīd gatavo atbalsta video Ukrainai utt., savukārt grupas “Dzelzs vilks” atraktīvais un mūždien humorpilnais bundzinieks Mārcis Judzis kopā ar domubiedriem ar “vilku” busiņu pat bija aizdevies uz Ukrainu aizvest siguldiešu savāktās pirmās nepieciešamības preces. Lūk, tā jau ir aplausu vērta rīcība!
Pavisam skarbi šobrīd ir Katrīnai Gupalo, kuras tēvs bija ukrainis un kurai joprojām Ukrainā dzīvo liela daļa no ģimenes - brālis, māsīca u.c. “Man sāp. Mūsu acu priekšā notiek brīvas valsts - manas Tēvzemes - iznīcināšana. Bet - nepadodamies!” sociālajos tīklos rakstīja Katrīna un pēc koncerta Ukrainas atbalstam piemetināja: “Neizsakāms saviļņojums un lepnums par manu tautu Latvijā un otru manu pusi - manu tautu Ukrainā! Mēs nepadosimies!”
Un vēl: “Nevienam nekad nebūtu jāpiedzīvo tas, kas šobrīd notiek ar Ukrainas cilvēkiem. Nekad. Un tieši šis ir tas brīdis, lai visa saprātīgā pasaules daļa apturētu šo neprātu un izrādītu iniciatīvu. Katrs no mums. Te nav runa par politiku, ir runa par to, kā mēs dzīvosim un vai mēs dzīvosim. Tāpēc, mīļie draugi, neklusēsim un nenogaidīsim, bet rīkosimies!” Pati Katrīna rīkojas, katru dienu paužot savu nostāju gan klātienes intervijās, gan sociālajos tīklos, gan palīdzot ar informācijas meklēšanu, gan reālā palīdzības koordinēšanā. Viņa pat vērsusies pie cilvēkiem otrpus Atlantijas okeāna, kur kopā ar dzīvesbiedru Andreju Osokinu ir bieži uzstājusies. “Mīļie draugi, kolēģi, mūziķi - Kalifornijā, Ņujorkā, Bostonā, Mineapolisā, Klīvlendā! Var šķist, ka šis briesmīgais un ellišķīgais karš ir kaut kur tālu, bet patiesībā tas ir daudz tuvāk ikvienam ne tikai Eiropā, bet arī ASV. Tas ir vardarbīgs, asiņains karš, kurā cīnās ne tikai par savu Dzimteni, bet arī visas mūsu sabiedrības demokrātiju, brīvību un nākotni. Nav šaubu - ukraiņi ir drosmīgi un spēcīgi, bet viņiem ir vajadzīgs atbalsts,” vēstījumā angliski pauž Katrīna. “Lūdzu, palīdziet Ukrainai jebkādā iespējamā veidā, kā vien varat! Šis nav īstais laiks klusēt, neiesaistīties vai būt vienaldzīgam un pasīvam. Ja visi atbalstīs Ukrainu, tad WW3 (domāts trešais pasaules karš - aut.) nebūs. Lūdzu, atbalstiet Eiropu un mūsu kolektīvo sapni par brīvību un demokrātiju!”
“Ir svarīgi, lai visa vērtīgā informācija nonāk līdz adresātam, jo šis ir arī informatīvs karš,” LTV raidījumā “Kultūras ziņas” (2.03.) uzsvēra Katrīna Gupalo. “Lai sabiedrība, lai pasaule nepamet Ukrainu vienu pašu ar šo lietu, jo Ukraina necīnās tikai par savu valsti, tā ir cīņa par visu mūsu brīvību. Tā ir cīņa par mūsu nākotni, tā ir cīņa par visu Eiropu un mūsu visu vērtībām.” Diemžēl tie nav skaisti vārdi, tā ir reāla un skarba patiesība…
Skaidrs, ka šajos laikos paši iedarbīgākie vēstījumi ir no mūziķiem, kuriem Krievijā izveidojusies sava noturīga fanu bāze. Piemēram, pēdējos gados austrumu virzienu koncertiem bija iecienījusi grupa “Dagamba”, kuras līderis Valters Pūce nekavējoties un kategoriski nostājies Ukrainas atbalstītāju pusē. “Uz Krieviju nebrauksim, uz Ukrainu - arī ne. Kad karš beigsies ar ukraiņu uzvaru - un par to es absolūti nešaubos! -, brauksim [uz Ukrainu].” Ar Krieviju saites gan bijušas sarautas jau iepriekš, jo “Krievijā bija aģents, kuram patika piesavināties mūsu honorārus”, bet uz Ukrainu bija plānots doties jau rudenī, taču skaidrs, ka tagad šos plānus nāksies svītrot. Starp citu, cits “Dagamba” dalībnieks Antons Trocjuks ir neapskaužamā situācijā - viņā rit gan krievu, gan ukraiņu asinis. “Mēs varam ziedot [Ukrainai] naudu, mēs varam ziedot drēbes, un ļoti svarīgs ir arī morālais atbalsts,” padomus dod Valters. “Daudzi saka, ka nevajag likt karodziņus [pie profiliem sociālajos tīklos], ka tas neko nedod - dod gan! Nepieciešams par to visu runāt un runāt daudz, skaidrot un informēt, stāstīt un rādīt. Galvenais neklusēt un paust savu viedokli pret šo režīmu, kas ir noziegums pret cilvēci.”
Ar mazliet nokavētu reakciju savu paziņojumu izplatīja arī “Prāta vētra” (28. februārī): “Mēs vienmēr esam centušies būt apolitiski, taču šis brīdis pieprasa stingru pozīciju. Mēs viennozīmīgi nosodām Kremļa agresiju un iestājamies par Ukrainas brīvību un suverenitāti. Apbrīnojam ukraiņu drosmi un pašaizliedzību, aizstāvot savu zemi, un ļoti līdzpārdzīvojam par visu ukraiņu tautu.” Grupas pavasarī plānotie koncerti Krievijā atcelti, un par jebkādiem nākotnes plāniem minēts, ka tie “kara situācijā ir vienkārši neapspriežami”. Pie viena “prātnieki” uzrunāja arī fanus Krievijā: “Mēs pārdzīvojam arī par tiem draugiem un “Prāta vētras” faniem no Krievijas, kuri mums raksta, ka izjūt dziļu kaunu un izmisumu par notiekošo un ka viens agresīvs diktators var nostādīt visu tautu un Krievijas nākotni neapskaužamā situācijā. Mēs esam kopā arī ar jums.”
Vēl viens Krievijas izklaides tirgus dalībnieks Intars Busulis bija maķenīt ātrāks un arī savos izteikumos tiešāks: “Es nekad vairs nebūšu tas Intars, ko pazināt vakar. Tāpat kā daudzi no jums. Esmu ticējis, ka mūzika, tāpat kā ekonomiskās saites, diplomātija palīdz veidot labākas attiecības un dod cerību labākai nākotnei, bet šobrīd ir jābūt absolūti skaidriem savos vēstījumos un darbos…” Intars akcentējis, ka nosoda Putina rīcību, un paudis atbalstu Ukrainai. “Tā ir traģēdija abām pusēm - gan Krievijai, gan Ukrainai. Es nosodu Vladimira Putina agresiju Ukrainā, noliecu galvu ukraiņu cīņasspara priekšā un aicinu pārtraukt karu!” sociālajos tīklos raksta Intars Busulis.
Ciešas saiknes ar Ukrainu ir arī dziedātājam Markusam Rivam, kurš sociālajos tīklos publicējis pat video ar kara šausmām no Ukrainas, asi nosodījis Putina politiku un iebrukumu Ukrainā, bet saviem sekotājiem Krievijā paudis īsi un konkrēti: “Kad jums atvērsies acis? Vai pārāk maz cilvēku cieš?” Protams, ne visi bijuši ar viņu vienās domās, taču Markus nav ļāvies iebiedēties: “Tādi cilvēki man raksta ļoti daudz, es jūs vispār nesaprotu. Cik vēl ilgi jums jāsaka, ka jūs dzīvojat dezinformācijā?! Tā nav patiesība, ko jums tur saka!”
Un vēl - dziedātāja Laima Vaikule, kura Krievijā vienmēr bijusi pat populārāka nekā šeit. Knapi valdot asaras (un brīžiem arī tās nevaldot), viņa sociālajos tīklos publiskojusi Losandželosā ierakstītu video: “Šodien zvanīju savam muzikantam, kurš atrodas Kijevā. Tumšā telpā, bumbu patvertnē, ar viņu kopā bija bērni. Es piedāvāju jebkāda veida palīdzību, tikai pasaki, ko varu izdarīt, un es to izdarīšu. Viņš man atbildēja: “Laima, vienkārši smaidiet. Lai tas paliek manā atmiņā.” Nē karam! Nē nāvēm! Apstājieties, es jūs lūdzu!” emocionālā uzrunā aicināja Laima Vaikule.
Pašlaik tūkstošiem mūziķu visā plašajā pasaulē iesaistījušies Ukrainas atbalstam, un viena no redzamākajām šajā ziņā ir slavenā Madonna - nav šaubu, ka viņas vēstījums ir simtkārt iedarbīgāks par dažādu diplomātu centieniem. Jāatzīst, ka arī Krievijā tādi kā “Kremļa lakstīgala” Nikolajs Baskovs nav vairumā - Ukrainas atbalstam cēlusies virkne ietekmīgo Krievijas šovindustrijas zvaigžņu, no Maksima Galkina līdz Leonīdam Agutinam. “Vairāk nekā 20 gadu mūsu darbs bijis rakstīt dziesmas, kas vienoja klausītājus Krievijā, Ukrainā un citās valstīs. Mūzika apklususi...” rakstīts Krievijas rokgrupas “Mumij Troļļ” paziņojumā “Facebook”, kurā tiek informēts par koncertdarbības apturēšanu.
