Šis noteikti nebija plānots ceļojums. Atkal tā sajūta, kad aplūko lidsabiedrības mājaslapu, ieraugi kādu nepieklājīgi lētu piedāvājumu un nopērc biļetes, ne par ko nedomājot.
Nu labi, gluži tik vieglprātīgi tas nebija. Kovidfaktors arī spēlēja savu lomu, jo šajos laikos neko nevar zināt. Tik ļoti gribējās nospiest pogu „pirkt biļetes”, bet bija bail. Pēc neilga laika biļetes tomēr bija man rokā.
Un ātri vien jau pienāca brīdis, kad sēdējām taksometrā uz lidostu. Šoreiz vismaz nebija nekādu problēmu ar apģērba izvēli. Bija skaidrs, ka Budapeštā būs apmēram tāpat kā Rīgā. Tikai cerēju, ka sliktās laika prognozes nepiepildīsies un lietus nelīs katru dienu.
Mūsu noīrētajā dzīvoklī tikām jau pēcpusdienā, tas bija jauks un plašs, un nekas neliecināja par to, kas sekos. Tāpēc mēs, priecīgi nolikušas mantas, devāmies meklēt kādu vietu, kur tikt pie gulašzupas un apskatīt tuvējo apkārtni.
Budapeštā - atšķirībā no Rīgas - bija Ziemassvētku tirdziņi ar visu tiem piederošo svētku atmosfēru, tāpēc pirmajā vakarā neko citu arī neplānojām. Jo kas gan var būt labāks aukstā ziemas vakarā kā tikt pie kāda neveselīga desas luņķa un sildošas glāzes karstvīna Ziemassvētku dziesmiņu pavadījumā?
Izstaigājot rajonu ap mūsu dzīvesvietu, secinājām, ka esam apmetušās ļoti aktīvā rajonā, kas pilns ar krodziņiem un kafejnīcām. Netālu no mūsu mājas bija populārais graustu bārs „Szimpla kert”. Tā ir Budapeštas „fiška” - pamestā mājā bija ieriktējies bārs vairākos stāvos ar attiecīgu interjeru, kas izskatījās kā savākts kādā tikpat pamestā graustā. Bet kopumā vieta stilīga, tikai piektdienas vakarā mums neizdevās tikt tur iekšā, jo rinda uz to bija izveidojusies apkārt visam kvartālam.
Pirmo iespaidu bija gana, ap pusnakti devāmies mājās. Jā... Ak, mēs naivās! Pirms īrējām dzīvokli, tomēr vajadzēja uzzināt vairāk par rajonu, kur dzīvojam. Izrādījās, ka dzīvojam ballīšu rajonā visskaļākajā ballīšu ielā: mēs bijām apmetušās Žīdu kvartālā jeb 7. rajonā. Tāpēc, ja braucat uz Budapeštu izklaidēties, meklējiet dzīvesvietu tieši tur, bet, ja gribat naktsmieru un izgulēties - meklējiet vien tālāk!
Gulēšana bija diezgan neiespējama, jo tieši zem mūsu logiem ballīte turpinājās līdz pieciem rītā, un skaļums bija tāds, ka tikpat labi varējām gaidīt miegu tajā diskotēkā uz krēsla. Pat mana austiņu skaņas kancelēšanas funkcija nespēja slāpēt troksni, kas nāca no ielas, bet ar kaut kādu spotifaja hipnotiskā miega mūzikas izlasi tomēr mazliet sanāca pagulēt. Un nebija jau variantu - nākamā diena bija apskates objektu pilna, un gulēt līdz pusdienlaikam nebija plānots.
Vai jūs esat dzēruši tik negaršīgu kafiju, ka tai nepalīdz pat puskrūze pielieta piena? Mums izdevās tādu nopirkt. Tāpēc pirmais gājiens bija uz tuvāko „Starbucks” pēc lielas kafijas krūzes, jo pēc tās briesmīgās ballīšu nakts tāda bija nepieciešama.
Bija paredzēti daudzi apskates objekti. Budapešta ir ļoti saprotama un lieliska pilsēta nedēļas nogalei. Sākām ar veco tirgu. Vecais jeb centrālais tirgus ir skaista neogotikas stilā celta ēka, kur pirmajā stāvā varēsiet iegādāties visu, kas vajadzīgs kārtīgai ungāru maltītei, bet otrajā stāvā varēsiet lēti un sātīgi paēst, kā arī tikt pie suvenīriem.
Ar pamatīgiem paprikas krājumiem somās devāmies pāri Donavai uz Gellerta kalnu. Kalna pakājē ir viens no apmeklētākajiem Budapešas SPA - „Gellert SPA”. Ja jums ir laiks un iedvesma, varat veltīt laiku uzkāpšanai Gellerta kalnā, no kura paveras fantastiski skati uz Budapeštu un Donavu.
Devāmies pastaigā uz Budas pili, Zvejnieku bastionu un Māķāša baznīcu. Budas pils ir skaista neoklasicisma stilā celta ēka, kur kādreiz Austroungārijas impērijas lalikā mitinājās karalis ar savu galmu, bet patlaban tur atrodas vairāki Budapeštas muzeji.
Pils apkārtne šobrīd tiek renovēta, tāpēc devāmies uz Zvejnieku bastionu. Tā ir skaista terase, no kuras paveras burvīgi skati uz Donavu un grezno parlamenta ēku. Zvejnieku bastions ir celts 20. gadsimta sākumā un ir veltīts Ungārijas dibināšanas tūkstošgadei, tā septiņi torņi pārstāv septiņas ungāru ciltis, kas 9. gadsimtā apmetās dzīvot Karpatu baseinā.
Blakus Zvejnieku bastionam ir gotiskā Māķāša katedrāle. Iesaku veltīt laiku, lai apskatītu to arī no iekšpuses. Peštas puse ir dzīvāka, toties Budas puse - klusāka un karaliskāka.
Mazliet mūsu pastaigu ik pa laikam iztraucēja lietus, taču Budas puse bija tik skaista, ka lietus mūsu garastāvokli nesabojāja. Nelielas pusdienas kādā mazā sviestmaižu krodziņā ar ļoti savdabīgām vīna daudzuma aprēķināšanas metodēm, un mēs varējām doties tālāk.
Budapešta noteikti nevar sūdzēties par tūristu trūkumu, reizēm pat bija sajūta, ka par kovidu arī neviens nav dzirdējis. Vietām pārbaudīja kovidsertifikātus, bet tik vienaldzīgi, ka varēju parādīt absolūti jebkādu QR kodu, un visiem tāpat būtu vienalga.
Izstaigājot Budas pusi, atpakaļ uz Peštu nācās braukt ar laivu, jo nebijām pamanījušas, ka skaistais Ķēžu tilts ir slēgts. Netālu no tilta upes otrā pusē tieši pie grandiozās parlamenta ēkas ir skumjā piemiņas vieta 2. pasaules karā nacistu nošautajiem ebrejiem - Donavas krastā atstātās kurpes. Tā nu ar šo arī mūsu obligātie apskates objekti bija izieti, un atkal palika tikai vakara izklaidējošā sadaļa.
Vēl nebija tik vēls, tāpēc devām Graustu bāram otru iespēju. Šoreiz mums paveicās, jo laikam tik agri krogus vēl neapmeklē, tāpēc bez lielām problēmām tikām iekšā. Skaidrs, kāpēc to sauc par Graustu bāru: interjers bija tieši tāds, it kā būtu savāktas dažādas izmestas un nevienam citam nevajadzīgas lietas, bet viss kopā izskatījās ļoti šarmanti.
Mazliet pietrūka kādas grūvīgas grupas vienā no tumšajiem pagalma stūriem, bet pieļauju, ka vēlāk uz nakts pusi arī kaut kas tāds varētu parādīties. Tā nebija viena telpa, bet mājas iekšpagalms, kur divos stāvos bija vairāki bāri un neskaitāmas telpas, kur sēdēt un baudīt vakaru. Šādas vietas Budapeštā ir vairākas, bet šī bija lielākā un populārākā.
Šī diena bija gara un notikumiem bagāta, nostaigāti ļoti daudzi kilometri, un pēc vakariņu gulaša atkal nebija nekādas vēlmes iet ballēties. Tik vien kā varbūt iedzert glāzi vīna un padalīties ar dienas iespaidiem. Sapratām, ka atkal nekāda dižā gulēšana nesanāks, jo diez vai sestdienas vakarā diskotēka būtu atcelta. Un nemaldījāmies. Tā bija tik skaļa, ka trīcēja ne tikai mūsu loga rūtis, bet arī gultas rāmis. Atkal austiņas un atkal spotifaja visgarākā meditatīvā miega mūzika un cerības pagulēt kaut mazliet.
Manas dzimšanas dienas rīts! Mana draudzene Līga no rīta bija izlavījusies no dzīvokļa tik klusi, ka neviena no mums to pat nedzirdēja. Mums taču dzīvoklī nebija kafijas, un pēc tās bija jādodas pakaļ. Pamodos tikai tad, kad noklaudzēja durvis, Līgai atnākot, un man tika psaniegta kafija un brokastis gultā. Tas bija tik jauki! Paldies draudzenēm par mīļo pārsteigumu.
Pēc brokastīm devām otro iespēju sinagogai. Pirmoreiz turp devāmies sestdienā. Nu jā...! Laikam esmu patālu no ebreju tradīcijām, un absolūti bija piemirsies, ka sestdienā ebrejiem nenotiek tieši nekas.
Toties svētdienas rītā tur jau bija pamatīga tūristu rinda. Nošausminoties par briesmīgi lielo ieejas maksu, pasmejoties, ka pat pie baznīcas ieejas ir uzsliets suvenīru stends, kas kaut kā ļoti saskanēja ar maniem uzskatiem par ebreju būtību, tikām iekšā apskatīt Eiropā lielāko sinagogu. Jauki. Vienreiz jāredz, bet, lai man piedod žīdi, katoļu baznīcas tomēr ir krietni iespaidīgākas.
Mūsu ceļš veda uz lielāko no Budapeštā esošajiem SPA - Sečeņi termālajiem baseiniem. Būt Budapeštā un neapmeklēt kādu no tiem - tas nozīmētu, ka tu vispār neesi bijis Budapeštā. Lielākā daļa tūristu apmeklē kādu no diviem populārākajiem - Gellertu vai Sečeņi.
Sečeņi ir lielākais medicīnisko baseinu komplekss Eiropā. Termālā ūdens piegādi tiem nodrošina divi dabīgi termālie avoti ar ūdens temperatūru 74 °C un 77 °C. Tur ir neskaitāmi baseini ar atšķirīgu temperatūru un vairākas pirtis.
Taču lieliskākais bija karstais āra baseins. Tas ir jāizbauda! It sevišķi, ja esat Budapeštā aukstajā gadalaikā. Sēdēt baseinā, kamēr uz galvas līst auksts decembra lietus - tas bija katra brīža vērts un noteikti obligāts Budapeštas piedzīvojums.
Gribējās palikt tur ilgāk, taču mūs jau gaidīja nākamais obligātais Budapeštas piedzīvojums - naksnīgais brauciens pa Donavu. Šis pasākums gan varētu būt jaukāks tieši siltajā gadalaikā, taču arī tagad nebija nekādas vainas. Tumšajā laikā visas grandiozās Budapeštas celtnes ir skaisti izgaismotas, un brauciens pa upi ir ļoti skaists - no cita rakursa apskatītes uz parlamenta ēku, Zvejnieku bastionu, Budas pili un citiem ievērojamiem apskaties objektiem.
Tas bija lielisks noslēgums nelielajam Budapeštas izbraucienam. Budapešta ir skaista un saprotama pilsēta, brīnišķīgs galamērķis nedēļas nogales izbraucienam, kad tik ļoti ir nepieciešams „nomainīt tapeti” vai uzlādēt baterijas.
