Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārds līdz pagājušās nedēļas ceturtdienai lielākajai daļai pasaules bija maz zināms vai pat vispār nezināms. Šobrīd viņš ir kļuvis par vienu no populārākajiem cilvēkiem pasaulē.
Par Ukrainas prezidentu (sesto pēc kārtas) Volodimirs Zelenskis kļuva 2019. gadā, Ukrainas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā iegūstot 73,2% balsu, uzvarot iepriekšējo prezidentu Petro Porošenko.
Taču vēl pirms tam, no 2015. gada līdz 2019. gada sākumam, viņš tēloja Ukrainas prezidenta (negaidīti ievēlēta, bet godīga tautas kalpa) lomu TV seriālā “Tautas kalps”. Volodimirs Zelenskis pēc profesijas ir aktieris un komiķis, kas spēlējis arī citās filmās. Taču prezidenta loma neapšaubāmi līdz šim ir bijusi viņa populārākā loma - gan TV ekrānos, gan tagad - arī reālajā dzīvē. Jau pirmajā kara dienā viņš paziņoja, ka paliek Kijevā un cīnīsies kopā ar savu tautu. Fotogrāfijās, kas ceļo pa internetu, viņš ir redzams kopā ar kareivjiem, Kijevas iedzīvotājiem.
“Īsts tautas prezidents”, “Apbrīnojam viņu”, “Zelenskis ir spēcīgs prezidents, viņš nekritīs, Ukraina un Kijeva nekritīs!”, “Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir vienreizējs pozitīvs valsts pirmās amatpersonas paraugs, miera prēmijas cienīgs - pretēji agresīvas kaimiņvalsts vadītājam, kurš pasaules un arī savas valsts lielas iedzīvotāju daļas acīs iemantojis tikai nicinājumu”, “Un tagad teju katra valsts sapņos par tādu prezidentu kā Zelenskis” - šādi un līdzīgi vērtējumi par viņu lasāmi sociālajos tīklos.
V. Zelenskis ir dzimis Ukrainā ebreju ģimenē, taču bērnību pavadīja Mongolijas pilsētā Erdenetā, kur strādāja viņa tēvs Oleksandrs Zelenskis (viņa tēvs savulaik bija Krivijrihas Ekonomikas institūta Kibernētikas un skaitļošanas aparatūras nodaļas vadītājs, māte Rimma Zelenska savulaik strādāja par inženieri).
Sešpadsmit gadu vecumā Volodimirs nokārtoja angļu valodas testu un saņēma izglītības stipendiju, lai mācītos Izraēlā, taču tēvs to neatļāva. Tad 17 gadu vecumā uzsāka karjeru šovbiznesā, līdztekus studēja tieslietas Kijevas Nacionālās ekonomikas universitātes Krivijrihas Ekonomikas institūtā. Pabeidza tieslietu studijas, tomēr neuzsāka darbu šajā jomā.
1998. gadā viņš sāka darboties studijā “Kvartal 95”. Filmējās dažādos televīzijas šovos un komēdijās, bija seriāla “Radu būšana” producents. Jau minējām, ka V. Zelenskis bija politiskās satīras TV seriāla “Tautas kalps” autors un producents, kurā atveidoja Ukrainas prezidenta lomu. Seriāls tika rādīts no 2015. līdz 2019. gadam un bija ārkārtīgi populārs.
2018. gada martā “Kvartal 95” darbinieki izveidoja politisko partiju “Tautas kalps”, ar tādu pašu nosaukumu kā televīzijas šovam. Kad 2018. gada 31. decembrī V. Zelenskis paziņoja, ka kandidēs uz Ukrainas prezidenta amatu 2019. gada Ukrainas prezidenta vēlēšanās, daudzi to neuztvēra nopietni. Iespējams, daļai Ukrainas iedzīvotāju balsojums par V. Zelenski bija balsojums pret Petro Porošenko (otru kandidātu vēlēšanu otrajā kārtā), un, pat ja Zelenska vietā būtu kāds cits, P. Porošenko būtu zaudējis. “Zelenska uzvara ir sava veida vēlēšanu Maidans. Nevis protesti ielās, šajā laukumā, bet Maidans ar vēlēšanu palīdzību. Cilvēki grib spēcīgas un radikālas pārmaiņas, līdzīgi kā Maidanā. Pagaidām var pateikt tikai vienu - viņš būs ļoti neparasts prezidents, jo nav politiķis. No vienas puses, tas radīs lielas problēmas viņam un viņa komandai, kas tagad tikai veidojas, un arī tur lielākā daļa cilvēku ir bez politiskās pieredzes. Taču, no otras puses, tas var radīt jaunas iespējas,” 2019. gadā norādīja politologs Volodimirs Fesenko.
Uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas 2019. gadā V. Zelenskis solīja, ka nepievils savu tautu: “Es apsolu, ka nekad jūs nepievilšu… Bet kamēr es vēl oficiāli neesmu prezidents, es teikšu kā Ukrainas pilsonis: visas postpadomju valstis, paskatieties uz mums! Viss ir iespējams!”
2019. gada 16. oktobrī V. Zelenskis ar kundzi Olenu Zelensku ieradās vizītē Latvijā. Mūsu valsts bija pirmā no Baltijas valstīm, ko Zelenskis apmeklēja valsts prezidenta amatā. Savukārt 2021. gadā V. Zelenskis un Latvijas Valsts
prezidents Egils Levits parakstīja kopīgu deklarāciju par Ukrainas tālāku virzību uz Eiropas Savienību (ES).
Deklarācija paredz, ka Latvija atbalstīs Ukrainas iestāšanos ES, līdzko tā būs izpildījusi noteiktās prasības, kas ļauj tai iesniegt oficiālu pieteikumu ES dalībvalsts statusa saņemšanai. E. Levits pauda arī Latvijas izpratni par Ukrainas mērķi kļūt par NATO dalībvalsti, lai stiprinātu Eiropas drošības telpu.
2003. gadā V. Zelenskis apprecēja Olenu - meiteni, kas mācījās tajā pašā skolā, kurā zinības apguva Volodimirs. Viņi nebija klasesbiedri un, kā vēlāk abi atzinās, viens otru skolas laikā pat īsti nebija ievērojuši, raksta “Mirror”. Olena ir studējusi arhitektūru un darbojās radošajā apvienībā “Kvartāls 95”. Viņi apprecējās astoņus gadus pēc tam, kad sāka satikties. 2004. gadā jaunajai ģimenei piedzima meita Oleksandra, 2013. gadā - dēls Kirils.
Neskatoties uz draudiem viņus nogalināt, Zelenskis pats un viņa ģimene joprojām atrodas Ukrainā.
Volodimirs Zelenskis atteicās no ASV piedāvājuma evakuēties no galvaspilsētas Kijevas. Baltais nams bija izteicis šādu priekšlikumu, lai novērstu to, ka Krievijas spēki sagūsta vai pat nogalina Zelenski, tomēr viņš atteicies aizbraukt.
“The Times” pirmdien rakstīja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņu, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Krievijas algotņu grupa “Vagner” jau pirms piecām nedēļām ieveda Ukrainā algotņus no Āfrikas, uzdodot tiem nogalināt Ukrainas valdības locekļus. “The Times” vēsta, ka algotņi gaida signālu no Kremļa un viņiem apsolīta dāsna atlīdzība par slepkavībām nākamajās pāris dienās un droša izkļūšana no Ukrainas līdz nedēļas beigām.
