Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju regulāri patērē Krievijas televīzijas kanālu saturu. Latviešu ģimenēs dominē pašmāju mediju radītā produkcija, kamēr krievu ģimenēs – Krievijā tapusī. Savukārt jauni cilvēki tradicionālos medijus – televīziju un radio tikpat kā vispār neizmanto. Šāda aina paveras pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā pētījumā “Uzticēšanās institūcijām, politiķu darbības vērtējums un izmantotie informācijas avoti”.
Ikgadējā pētījuma veicējs ir kompānija SKDS. Attiecībā uz mediju lietojumu respondentiem uzdoti dažādi jautājumi, fokusējoties uz viņu informācijas ieguves avotiem. Un rezultāti uzrāda salīdzinoši augstu Krievijas mediju lietojuma intensitāti. Katru dienu Krievijas televīziju skatās 33,6% Latvijas iedzīvotāju. Latviešu publikā nedaudz mazāk - 22,9%, krievu publikā vairāk - 50,7%. Ja pie regulāras skatīšanās pieskaita arī “reizi vai pāris reizes nedēļā”, tad cipari ievērojami aug - Krievijas TV patērē 55% latviešu un 75% krievu.
Izpratne par iedzīvotāju mediju patēriņa paradumiem nepieciešama ne tikai sekmīgai mediju un reklāmas biznesa vadīšanai, bet arī no valsts interešu viedokļa. Var pieņemt, ka, iedzīvotājiem patērējot savas valsts informācijas kanālus, tiek veicināta viņu lojalitāte, ieinteresētība valsts attīstībā. Tikmēr Krievijas medijos atrodami citi naratīvi, tostarp arī Latvijas valstij un tās īstenotajai politikai klaji naidīgi. Tie konstatēti dažādos zinātniskos pētījumos un piesaukti arī 2018. gada Saeimas ziņojumā “Krievijas ietekme Latvijas informatīvajā telpā”. Lūk, šo vēstījumu piemēri: Latvijā notiek sistemātiska krievu etnolingvistiskās grupas diskriminācija. Latvija ir neveiksmīga valsts. Ukraina pati ir vainīga par Krimas okupāciju un aneksiju. NATO spēki Baltijas valstīs ir okupācijas spēki. PSRS laiki vērtējami pozitīvi. Un vispār - Latvijā atdzimst fašisms un nacisms.
Šie ir melīgi vēstījumi, kas izdevīgi Kremļa - tautiešu politikas īstenotājiem.
Tomēr priekšstats, ka šāda smadzeņu skalošana izraisa nekavējošus un neatgriezeniskus patriotiskā intelekta bojājumus, ir pārspīlēts.
Jā, par Krievijas mediju plašo patēriņu Latvijas publikā ir jāsatraucas, taču nav gluži tā, ka cilvēki notic visam, ko sadzird. Jau vairākus gadus valsts institūcijas veic iedzīvotāju lojalitātes pētījumus, tostarp aizsardzības resora vajadzībām mēra, cik daudz cilvēku būtu gatavi aizstāvēt Latvijas valsti ar ieročiem rokās. Arī šogad Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas paspārnē klajā nācis pētījums “Latvijas sabiedrības griba aizstāvēt valsti: veicinošie un kavējošie faktori”. Un tajā analizēts arī mediju patēriņa aspekts, secinot, ka Krievijas mediju naratīviem nav tik tieša ietekme:
“Respondentu grupā, kas militāra uzbrukuma gadījumā noteikti atstātu valsti, var konstatēt nedaudz zemāku Latvijas mediju patēriņu un nedaudz augstāku Krievijas valsts kontrolēto mediju patēriņu nekā citās grupās, tomēr fakts, ka arī respondentu grupā, kas militāra uzbrukuma gadījumā būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, 32% atzīst, ka patērē Krievijas valsts kontrolēto mediju saturu, nedod iespēju apgalvot, ka Krievijas valsts kontrolēto mediju satura patēriņš būtiski mazinātu Latvijas iedzīvotāju gribu aizstāvēt savu valsti.”
Drošības un stratēģiskās pētniecības centra veiktā pētījuma līdzautore Ieva Bērziņa skaidro, ka Krievijas mediji vairāk tiek lietoti kā izklaides un ziņu avots, turklāt mūsu valstij kā ziņu centrālajam objektam tie pievēršas salīdzinoši reti:
“Mums varbūt liekas, ka Krievijas mediji ir pilni ar naidīgu informāciju par Latviju, bet realitātē tās informācijas ir maz.” Taču tas, protams, nenozīmējot, ka mūsu informatīvās telpas īpatnība ar plašo Krievijas informācijas klātbūtni nebūtu problēma, jo ir tieši saistīta ar to, kā iedzīvotāji uztver Krieviju - kā draudu vai draugu.
Un to, ka šī klātbūtne patiešām ir plaša, apliecina arī pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktais SKDS pētījums. Krievijas televīzijas kanālus regulāri lieto gan krievi, gan latvieši, turklāt būtisks ir arī vecuma aspekts. Pētījumā šī robeža ir 45 gadi. Jaunāku cilvēku vidū Krievijas kanālu patēriņš ir divreiz zemāks. Iespējams, tas liecina, ka jaunākiem cilvēkiem ir vājākas krievu valodas zināšanas, un tādējādi viņi ir motivēti skatīties pašmāju vai citu valstu televīziju, bet ne krievu valodā. Jo cilvēki jaunāki, jo Krievijas mediju patēriņš zemāks. Vecuma grupā līdz 24 gadu vecumam tie ir tikai divi trīs procenti gan latviešu, gan krievu vidū. Taču tas saistīts ar citu fenomenu, kam mediju nozarei un valdībai ir vērts pievērst pastiprinātu uzmanību. Jauni cilvēki tradicionālos medijus tikpat kā nepatērē vispār. Tātad viņi jāuzrunā citādi un citos kanālos.
