Krišjāņa Kariņa valdībai sākot darbu 2019. gada janvārī, lielākā daļa politiķu sabiedrībai jau bija zināmi. Viszināmākie un vispozitīvāk novērtētie tobrīd bija pats premjers Krišjānis Kariņs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, visvairāk kritizētā – toreizējā veselības ministre Ilze Viņķele, bet viņa jau arī vairs nav ministre. Šobrīd kritizētākās ministres tituls būtu jāpiešķir izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.
Krišjāņa Kariņa valdības ministru reitings 2019. gada februārī svārstījās no -31,2 (šāds vērtējums bija toreizējai veselības ministrei Ilzei Viņķelei) līdz +12,2 (novērtējums K. Kariņam). 2020. gada decembrī pēc Neatkarīgās pasūtītā un SKDS veiktā pētījuma, I. Viņķeles reitings bija noslīdējis līdz -46,4, bet K. Kariņa - līdz -17,1. Iemesls tik straujam reitingu kritumam, visticamāk, ir gan haotiskie un nepārdomātie valdības lēmumi, mainot nodokļu politiku un cīnoties ar Covid-19 sekām, gan arī nespēja solidarizēties ar tautu, atsakoties, piemēram, no algas pieauguma.
Krišjāņa Kariņa valdībā pirmo reizi ministra krēslā ir sēdušies astoņi ministri - Ralfs Nemiro, Tālis Linkaits, Sandis Ģirģens, Ilga Šuplinska, Ramona Petraviča, Nauris Puntulis, Jānis Vitenbergs un Arturs Toms Plešs. Pārējie ministri jau iepriekš bija ieņēmuši ministra amatu kādā no iepriekšējām valdībām.
Jaunos ministrus 2019. gada februārī, tas ir, nepilnu mēnesi pēc to stāšanās amatā, pozitīvi novērtēja no 7% aptaujāto (vērtējums par R. Petraviču) līdz 14% aptaujāto (vērtējums par T. Linkaiti). Šobrīd jauno ministru darbu pozitīvi vērtē no 11% līdz 23% aptaujāto. 11% respondentu pozitīvu vērtējumu devuši I. Šuplinskas darbībai, 23% - S. Ģirģena veikumam. Pašreizējais iekšlietu ministrs, atrodoties amatā, pat ir teju četrkāršojis savu labvēļu pulku, jo, stājoties amatā, viņa darbu kā pozitīvu vērtēja tikai 8 procenti. R. Petravičas atbalstītāju pulks audzis teju dubultā (no 7 procentiem 2019. gada februārī līdz 12 procentiem 2020. gada beigās), I. Šuplinskas - gan tikai nedaudz (no 9% līdz 11%). Taču ne visi jaunie valdības locekļi, atrodoties ministru krēslā, ir vairojuši savus labvēļus. Piemēram, N. Puntulim, par kuru 2019. gada nogalē pozitīvi atsaucās ceturtā daļa (25%) no aptaujātajiem, 2020. gada nogalē šādu vērtējumu deva 20%.
Savukārt kritizētāju skaits ir pieaudzis visiem jaunajiem ministriem. Visvairāk - I. Šuplinskai, ar kuras darbību 2019. gada februārī bija neapmierināti 13%, bet 2020. gada nogalē - 59 procenti. Vismazāk jaunu nelabvēļu ministrēšanas laikā ir ieguvis N. Puntulis. Viņa iepriekšējo darbošanos kā negatīvu vai pat ļoti negatīvu 2019. gada nogalē novērtēja 17% aptaujāto, gadu vēlāk - 22%.
2019. gada beigās kultūras ministra Naura Puntuļa vārds 38 procentiem aptaujāto bija svešs, pat neskatoties uz viņa mūziķa karjeru. Arī pēc gada, tas ir, 2020. gada beigās, tikpat liels iedzīvotāju īpatsvars nezināja, kas ir N. Puntulis. Tas nozīmē, ka viņa paveiktais kultūras ministra amatā paslīdējis sabiedrībai garām, neiespiežoties atmiņā.
Savukārt vislielāko popularitātes kāpumu ministra amats nodrošinājis Ilgai Šuplinskai, jo 2019. gada sākumā viņu atpazina nedaudz mazāk nekā puse iedzīvotāju (43%), bet 2020, gada beigās Ilgas Šuplinskas vārdu bija dzirdējuši teju 9 no 10 aptaujātajiem (87%).
Tik augsta atpazīstamība ir vien retajam no pašreizējā Ministru kabineta. Premjeru Arturu Krišjāni Kariņu atpazīst 97,4%, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču - 89,6%, aizsardzības ministru Arti Pabriku - 89 procenti. I. Šuplinska popularitātē apsteidz pat vairākus kolēģus, kuri politikā ir sen un kuri ne reizi vien sēdējuši ministra krēslā. Piemēram, Jāni Reiru atpazīst 77,4% aptaujāto, Danielu Pavļutu - 73,4% aptaujāto, Kasparu Gerhardu - 70,6 procenti aptaujāto.
Politikā jau ilgstoši esošie ministri (izņemot atsevišķus gadījumus) salīdzinājumā ar valdības jaunpienācējiem pēdējo divu gadu laikā nav piedzīvojuši tik strauju sabiedrības domas maiņu. E. Rinkēviča darbu pozitīvi (gan 2019. gada februārī, gan 2020. gada beigās) novērtēja 30 procenti aptaujāto, savukārt negatīvo vērtējumu īpatsvars pieauga vien par 2 procentu punktiem (no 37% uz 39%). Arī J. Reira, K. Gerharda un D. Pavļuta reitingos lielu izmaiņu nav.
Savukārt Rīgas domes autostāvvietu izmantošanā pieķertais un vēlāk demisionējušais kādreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce zaudējis pusi no saviem atbalstītājiem un trīskāršojis kritizētāju skaitu,
jo 2019. gada sākumā par viņa darbu pozitīvi atsaucās 21% aptaujāto, negatīvi - 17%, bet 2020. gada nogalē pozitīvu vērtējumu deva vien 12%, toties negatīvu - 54 procenti.
Iepriekšējā veselības ministre Ilze Viņķele 2019. gada februārī stājās amatā ar visai zemu reitingu, jo viņas kritizētāju bija krietni vairāk nekā atbalstītāju (46% pret 15%). 2020. gada beigās par viņas darbu negatīvi izteicās jau 65 procenti. Tai pašā laikā ir palielinājies arī to cilvēku skaits, kas viņas darbību novērtē pozitīvi. Tādu 2020. gada nogalē bija 19 procenti.
