Divas Latvijas ministres kotējas augstāk krieviski runājošās ģimenēs nekā latviešu sabiedrībā

© Neatkarīgā

Ministru reitings Latvijā šobrīd nav neko augsts, bet īpaši zemu pašreizējo un tikko amatu pametušo ministru darbu vērtē krieviski runājošās ģimenēs. Lai gan savu kritikas devu ir saņēmuši visi ministri, divas Latvijas ministres krieviski runājošā sabiedrība neuztver tik negatīvi kā latvieši.

SKDS pēc Neatkarīgās pasūtījuma ik gadu aptaujā latviski un krieviski runājošus cilvēkus, taujājot viņu domas par vairākiem politiķiem, to skaitā esošiem un kādreizējiem ministriem. Kā latviski, tā krieviski runājošās ģimenēs ministri tiek gan slavēti, gan pelti. Turklāt, par vairākiem ministriem domas starp latviski un krieviski runājošajiem krasi atšķiras.

Latviešiem Viņķele zināmāka nekā Kariņš, krieviski runājošās ģimenēs - otrādi

Latvijā ministrus, pat ilgstoši amatā esošus, atpazīst visai vāji. Starp latviski runājošajiem ministru atpazīstamība ir labāka, taču arī nepietiekama. Bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles vārds pazīstams ir 99,4 procentiem latviski runājošo, bet ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu atpazīst tikai 54 procenti latviešu. Ilgstoši politikā esošā pašreizējā finanšu ministra Jāņa Reira vārds nav svešs 82 procentiem aptaujāto, bet izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku un labklājības ministri Ramonu Petraviču - dāmas, kuras ministru krēslā ir sēdušās pirmo reizi, tauta zina pat labāk. Viņas atpazīst 85 procenti aptaujāto. Visticamāk, I. Viņķeles, I. Šuplinskas un R. Petravičas popularitāti, tiesa, negatīvā veidā, ir vairojis Covid-19 un tā seku apkarošana. Veselības aprūpe un izglītība - tās ir nozares, kurās Covid-19 dēļ nācies pieņemt radikālus mērus, piemēram, plānveida medicīnas pakalpojumu ierobežošana, attālinātas mācības. Un tas tieši skāris kā latviešu valodā, tā krievu valodā runājošos. Šie radikālie pasākumi aizēnojuši pat nodokļu izmaiņas, par kurām savukārt ir atbildīgs finanšu ministrs J. Reirs.

Krieviski runājošās ģimenēs no esošiem un bijušajiem politiķiem viszināmākais ir premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņu atpazīst 99,4 procenti aptaujāto krieviski runājošo, I. Viņķeli - 91,8 procenti.

Vismazāk zināmais ministrs, līdzīgi kā latvieši sabiedrībā, arī starp krievisko runājošajiem ir J. Vitenbergs.

Šajā sabiedrības daļā viņu atpazīst tikai 45,5 procenti.

Ja ministrus sarindotu pēc atpazīstamības, tad starp krieviski runājošajiem I. Šuplinska būtu piektā populārākā, starp latviski runājošajiem viņa ir tikai septītā populārākā. I. Šuplinskas popularitāte krieviski runājošās auditorijas vidū var būt skaidrojama ar attālināto mācību procesu, kas rada neapmierinātību.

Krieviski runājošie ministrēm simpatizē vairāk

Kā latviešu, tā krieviski runājošā sabiedrībā valdības vispārējais reitings šobrīd ir salīdzinoši zems. Krieviski runājošās ģimenēs ministru darbu kritizē vairāk nekā latviešu ģimenēs, tiesa, ar diviem izņēmumiem, proti, R. Petravičas un I. Šuplinskas reitings krieviski runājošajā sabiedrībā ir augstāks nekā starp latviešiem. Labklājības ministre latviešu acīs ir novērtēta ar -44, krieviski runājošā sabiedrībā ar -28. Savukārt I. Šuplinskas reitings attiecīgi ir -50 (starp latviešiem) un -46 (starp krieviski runājošajiem). Tajā pašā laikā premjeram K. Kariņam krieviski runājošajā sabiedrībā ir daudz mazāk atbalstītāju nekā starp latviešiem. Viņa darbu negatīvi vērtē 46,5% no aptaujātajiem latviešiem un 57,4% no aptaujātajiem krieviski runājošajiem, bet pozitīvi attiecīgi 42,5% un 18,8%. Līdz ar to krieviski runājošajā sabiedrībā K. Kariņa reitings ir noslīdējis līdz 12. vietai (no 14), bet latviešu sabiedrībā K. Kariņš ir sestajā vietā starp citiem 14 politiķiem, kas šobrīd veido vai decembrī veidoja valdību.

Taču kopumā krieviski runājošie ministrus kritizē vairāk nekā latvieši. Latvijas auditorijā vismaz dažiem ministriem (aizsardzības ministram Artim Pabrikam, iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam, kultūras ministram Naurim Puntulim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam) atbalstītāju ir vairāk nekā kritizētāju. Krieviski runājošā sabiedrībā visi ministri tika vairāk nopelti nekā slavēti.

Izpēte

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) apmierināja Saeimas deputātu interesi par pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā ar tādu datu krājumu un komentāriem, atbilstoši kuriem šī pāreja jāuzskata par faktiski jau notikušu.

Svarīgākais