Šodien pasaules politikas apskatnieki un vēsturnieki velk dažādas paralēles ar notikumiem pagājušā gadsimta 30. gados. Arī toreiz modē nāca autoritārais valsts pārvaldes modelis. Bija mēģinājumi “pielabināt” diktatorus un ar viņiem “vienoties”. Tagad mūsdienu politiķi tiek pielīdzināti to laiku līderiem – Čemberlenam, Čērčilam, Hitleram, Staļinam, Rūzveltam un citiem. Toreiz autoritārisma uzplūdi pasauli noveda pie 2. pasaules kara. Šobrīd notiek līdzīgi procesi. Vai tagad mums izdosies izvairīties no šīm nepatīkamajām vēstures paralēlēm? Šo jautājumu uzdevu LU profesoram, vēsturniekam Leonam Taivanam.
Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”) “nra.lv” sagaidīja savā kabinetā. Pēc tam sarunas laikā kopā ar žurnālisti izstaigāja arī citas telpas Ministru kabineta ēkā, apstājoties pie fotoekspozīcijas, kurā redzami mūsdienu un pirmskara premjeri, izrādot arī valdības sēžu zāli. Par to, kā ir būt sievietei augstā amatā šajā ļoti sarežģītajā laikā, par paveikto divos gados, kopš viņa vada valsti, un citām aktualitātēm “nra.lv” saruna ar premjeri Eviku Siliņu.
Sabiedrībā plašu rezonansi izraisījušas iespējamās izmaiņas Meža likumā, kas paredz samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, piemēram, eglei par 30 gadiem (no 81 līdz 51 gadam), priedei -par 20 gadiem (no 101 līdz 81 gadam), bērzam un melnalksnim - par 20 gadiem (no 71 līdz 51 gadam), apsei - par 10 gadiem (no 41 līdz 31 gadam).
Pēc neatkarības atjaunošanas Daugavpils bija vienīgā pilsēta Latvijā, kas uzdrošinājās sākt pilsētas tramvaju parka nomaiņu ar pašu pilsētā ražotiem tramvajiem. Rezultātā pilsētā strādājošais mašīnbūves uzņēmums Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) ieguva pasūtījumu, noteiktajos termiņos to izpildīja un sagādāja daugavpiliešiem un pilsētas viesiem patīkamu pārsteigumu – jaunus, modernus tramvajus, ar kuriem iedzīvotāji turpina lepoties.
Pēc tam, ka Polijā ielidoja pārdesmit krievijas dronu, bet pagājušās piektdienas rītā trīs krievijas iznīcinātāji MiG-31 bez atļaujas šķērsoja Igaunijas gaisa telpas robežu pie Vaindlo salas un uzturējās Igaunijas teritorijā gandrīz 12 minūtes, sāka izskatīties, ka “nu jau ir par daudz”. Vēl “daudzāk” bija tas, ka NATO faktiski nekā nereaģēja uz šiem incidentiem. Par NATO spējām un iespējām tālab daudz jautājumu.
Jau divkārtējais, 2022. un 2025. gada Dzejas dienu balvas laureāts Artis Ostups ar savu rīcību tagad apliecina to, ko teicis sakarā ar 2022. gada balvas saņemšanu, ka “Dzejas dienas palīdz literatūrai kļūt redzamai”. Intervija dod iespēju parādīt viņa fotoattēlus un tālāk dzejoļu krājumu vāciņus, bet vēl jo vairāk un labāk dzejnieks redzams un dzirdams šīs sarunas nra.lv sarunu videoierakstā.
Par ASV prezidenta Trampa mētāšanos ar pretrunīgām idejām un par viņa vizīti Lielbritānijā, par vainīgajiem Ukrainas karā un par to, kā spridzināt – no iekšpuses vai ārpuses. Un ko mums pa vidu darīt? Par to visu un daudz ko citu – saruna ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.
Intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta vecāko pētnieku, kurš bijis Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretārs, ar doktoru Sandri Šrāderu. Kas gaida Latviju? Patstāvīga valsts vai nenoteikta teritorija, vasaļvalsts?
Ko šobrīd perina politiķi un kas patiesībā notiek mūsu valsts iekšpolitikā? Kādas politikās spēles tiek izspēlētas, kas strīdos ņems virsroku - ekonomiskie apsvērumi un vajadzības vai ideoloģiskie uzstādījumi? Vai par ekonomiskiem jautājumiem politiķi spēs vienoties un kā atrisināsies ideoloģisko uzstādījumu sadursmes koalīcijā?
“Neatkarīgās” publikācija par miljardieri ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonību, sankcijām pakļauto Pjotru Avenu izsauca plašu ažiotāžu, lai gan publikācijā bija tikai Ārlietu ministrijas skaidrojums par sankciju būtību, Avena advokātu komentārs un daži plašsaziņas līdzekļu jautājumi, uz kuriem neviens faktiski neatbildēja.
Latvijā valsts nākamā gada budžeta skatīšana sākusies ar pamatīgām kaislībām un koalīcijas partiju interešu sadursmi, bet Eiropas Parlamentā ES daudzgadu budžeta skatīšanā miers un harmonija. Uz ko varam cerēt nākamā ES budžetā un ar ko nāksies samierināties – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv” saruna ar Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas deputātu Nilu Ušakovu.
Jānis Smukša no Riebiņu pagasta ir 41 gadu vecs tehniķis, enerģētikas iekārtu speciālists. Pirms septiņiem gadiem sācis interesēties par vēja ģeneratoriem, sešus gadus strādājis Vācijā dažādos uzņēmumos, kas ceļ vēja parkus. Pašlaik būvē vēja parku jūrā pie Taivānas.
Vai ir pamats sākt rakņāties pa ārlietu ministres Baibas Bražes pagātni; cik daudz zinām par Izraēlas – Palestīnas jautājumu; vai mūsu valstij ir jācenšas savus pilsoņus iekļaut sankciju sarakstos, kādēļ ir pamats atgādināt par Pētera Avena tuvību ar Kremļa galmu, kādēļ tauta balso par “Vienotību” un kur slēpjas mūsu talantīgā jaunā paaudze – saruna ar atjaunotās neatkarīgās Latvijas ārlietu resora vadošo darbinieku, ārlietu ministres Baibas Bražes līdzgaitnieku, bijušo diplomātu, uzņēmēju Aivaru Markotu.
Vai militārā rūpniecība arī nesīs labumu Latvijas ekonomikai; kas ārvalstu investorus piesaista Latvijā; vai nav pienācis laiks publiskajos iepirkumos piešķirt priekšrocības vietējiem ražotājiem; kad Latvijā parādīsies jaunas ražotnes; kas tika lemts Ūdeņraža forumā; kas notiek ar komercbanku riska apetīti; vai uzlabojas finanšu pieejamība – par šiem un citiem jautājumiem “nra.lv TV” saruna ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktori Ievu Jāgeri.
Saruna ar vienu no Latvijas pieredzējušākajiem politiķiem, partijas “Saskaņa” idejisko tēvu, organizatorisko balstu un vienkārši vērīgu politisko apskatnieku Jāni Urbanoviču.
Pēdējais sprediķis, ko teica arhibīskaps – nu jau emeritus – Jānis Vanags, notika augusta pēdējās piektdienas pēcpusdienā, kas vēstīja par drīzo rudeni. Rudens ir ražas laiks, un mēs kopā ar Jāni Vanagu aplūkojām ražu.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka nepieciešamība nodalīt atsevišķu samaksu par dzeramo ūdeni un kanalizāciju jau tiek praktizēta. Šāda nepieciešamība cita starpā pamatota ar nepieciešamību uzturēt pietiekamu spiedienu ugunsdzēsības hidrantos.
Valsts kopbudžetā 2026. gadā prognozēti 18,972 miljardu eiro ieņēmumi un 20,566 miljardu eiro izdevumi. Vai tas nozīmē, ka vajadzētu ietaupīt vismaz 1,6 miljardus?
Vai pasaulē mainās lielvaru ietekmes sfēras, vai atkārtojas pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu scenārijs spēku sadalē pasaules politikā, kādu lomu starptautiskā arēnā šobrīd ieņem Ķīna, Indija, vai iespējama Ķīnas un Indijas draudzība, ko pasaulei nozīmē augošās Āzijas valstu ekonomikas - par šīm un citām tēmām "nra.lv TV" sarunājas politologs Filips Rajevskis un politisko procesu vērotājs Edvīns Inkēns.
Saruna par bezcerīgo valsts budžetu, par taupību un migrāciju, par politisko konkurenci no jaunās partijas “Austošā saule Latvijai” puses, par valstsnācijas statusu un daudz ko citu – ar Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli (NA).
