Latvija nu ir ANO Drošības padomē, bet vai tam ir kāda jēga un nozīme – par to vēl politologi strīdas. Un kas ir pati ANO? Kāda ir tās ietekme? Un vai tāda vispār ir? Latvija rosinājusi apspriest Krievijas neseno brutālo uzbrukumu Kijivai un Ļvivai. Vai Latvijas balsī kāds ieklausīsies? To skaidro bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis un mūsu Ārlietu ministrija.
Aivis Ronis: Jau kopš tās izveidošanas ANO ir bijusi politiski un institucionāli kroplīga organizācija, taču tā ir vienīgā, kas formāli joprojām apvieno visu cilvēci, ja neskaita ietekmīgo FIFA (futbola organizācija). ANO struktūras no dažu (tomēr ļoti ietekmīgu) valstu puses bieži tiek izmantotas kā tāds divkosīgās morāles “politiskais balinātājs”.
Vai Latvijas piedalīšanās ANO Drošības padomē nekādi nevar mainīt šo kopainu?
Nevar. Tomēr es domāju, ka Latvijas politiskajai vadībai šobrīd ir svarīgi parādīt savai sabiedrībai, ka tā ir globālās politikas augstākajā morāles orbītā. Nekādu ļaunumu zemeslodei mēs tur pagaidām nodarīt nevaram, varbūt vienīgi varam tur kaut kādā publiski politiskajā retorikā palīdzēt Ukrainai, ik pa brīdim te pievienojoties ASV, te Eiropas paustajiem “pretmaskavas” naratīviem (“talking point”).
Bet kā tad ar mūsu izcilajiem sasniegumiem tirdzniecības jomā? Latvija ir teju lielākā partnere tirdzniecībā ar Krieviju, ja salīdzinām vairākas Eiropas valstis. Tā nav galēja liekulība? Palīdzam Ukrainai, bet tirgojamies ar Krieviju?
Manuprāt, mūsu budžets vairāk cieš no citām publiskā sektora pavisam neloģiskām aktivitātēm. Neaizmirsīsim, ka ANO, līdzīgi kā arī citas pārnacionālās organizācijas ASV MAGA kustības politikas radarā, maigi izsakoties, nav iezīmētas kā mīļākie sadarbības partneri. ASV tieši pirms dažām dienām izstājās no vairākām ANO apakšorganizācijām. Man šķiet, ka ES šobrīd ir ļoti vientuļa savā starptautisko tiesību redzējumā…
Tāpēc jau es runāju par liekulību.
Uzskatu, ka ES sankciju politika pret Krieviju ir sanākusi tāda ļoti sadrumstalota, kur galvenais mērķis ir kaut kā pazaudējies. Aiz skaļi paustajiem augstajiem morāles standartiem bieži slēpjas politisks merkantilisms un subjektīvs izdevīgums.
Šķiet, ka divkosība nav pagājusi garām Eiropas sankciju sarakstam. Tā ir “maigi” pieskārusies gandrīz katras valsts nostājai. Es, piemēram, joprojām nesaprotu, neesmu dzirdējis sakarīgu atbildi: ko Latvijai, Eiropai un civilizācijai dod Pjotra Avena turēšana sankcijās, kuram Krievijā vairs nav nekāda biznesa? It īpaši uz tā fona, ka Latvijas un pārējās Eiropas tirdzniecība ar Krieviju, izrādās, ir pieņemama un izdevīga.
Latvijas ĀM: mēs stingri iestājamies par ANO DP reformām
Vaicājām arī mūsu Ārlietu ministrijai, vai pēc Krievijas pēdējā barbariskā uzbrukuma Kijivai un Ļvivai Latvija ir rosinājusi ANO Drošības padomē apspriest situāciju Ukrainā. Pēc Krievijas uzbrukuma, ievērojot Ukrainas lūgumu, Latvija atbalstīja DP sanāksmes sasaukšanu. 12. janvārī notika ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksme saistībā ar Krievijas plaša mēroga gaisa triecieniem Ukrainai, tostarp izmantojot ballistisko raķeti “Oreshnik”. (Darba kārtības punkts: “Maintenance of peace and security of Ukraine”.)
Sanāksmes ierakstu ir iespējams noskatīties arī vietnē: https://webtv.un.org/en/asset/k1z/k1zpyk3kdp
Latvijas paziņojuma teksts pieejams vietnē: https://www2.mfa.gov.lv/en/newyork/news/73142-statement-by-h-e-sanita-pavluta-deslandes-permanent-representative-of-latvia-to-the-united-nations-at-the-un-security-council-briefing-on-maintenance-of-peace-and-security-of-ukraine
Uz mūsu jautājumiem atbildes sniedza ĀM preses sekretāre Diāna Eglīte.
Cik valstis piekrita šim priekšlikumam?
Latvija kopā ar Dāniju, Grieķiju, Franciju, Lielbritāniju un Libēriju informēja Somāliju kā ANO DP janvāra prezidentu, ka atbalsta DP sanāksmes sasaukšanu.
Vai ir kādas cerības, ka ANO spēs kaut ko mainīt Krievijas noziedzīgajā attieksmē pret Ukrainu?
Latvija izmantos katru iespēju, lai Ukrainas jautājumu aktīvi virzītu ANO Drošības padomes darba kārtībā, tostarp atgādinot visām ANO dalībvalstīm par nepieciešamību saukt Krieviju pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem.
Lai arī Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts var izmantot savas veto tiesības, tādējādi bloķējot tai nelabvēlīgus ANO DP lēmumus, jāņem vērā, ka 2022. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma Lihtenšteinas virzītu iniciatīvu, kas paredz, ka ikreiz, kad DP pastāvīgā locekle izmanto veto tiesības, šis jautājums ne vēlāk kā desmit dienu laikā automātiski nonāk Ģenerālās asamblejas darba kārtībā. Šo iniciatīvu atbalstīja arī Latvija.
Tāpat Latvija stingri iestājas par ANO DP reformām, uzskatot par nepieciešamu būtiski uzlabot ANO DP atbildību, transparenci un rīcībspēju.
Latvija arī dara visu iespējamo, lai kopumā mazinātu agresoru ietekmi starptautiskās organizācijās, tostarp lai ierobežotu Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju ievēlēšanu ANO institūcijās un forumos.
Pērn vien ar Latvijas un līdzīgu domājošo valstu pūlēm tika panākts, ka Krievijas virzītie kandidāti neguva atbalstu vairākās dažādu starptautisku institūciju vēlēšanās, piemēram: Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (International Civil Aviation Organisation, ICAO) padomē; Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (Organisation for the Prohibition of Chemical Weapons, OPCW) padomē; Starptautiskās Jūrniecības organizācijā u.c.
