Intervijas

„Neesam lāga atjēgušies no viena Satversmes tiesas sprieduma, un nav aiz kalniem nākamais – sakarā ar 21 Saeimas deputāta pieteikumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tā dēvētās Stambulas konvencijas) neatbilstību Satversmei. Man ir radies iespaids, ka tas patiesībā ir tikai teātris ar mērķi panākt, lai Satversmes tiesa sava sprieduma veidolā izsniedz tādu kā izziņu par to, ka nav nekā peļama latviešu tautai tajā konvencijā, lai var apgalvot, ka visi tie, kuri uztraucas par šīs konvencijas ratificēšanas sekām, ir pilnīgi nejēgas,” teic zvērināts advokāts Aldis Alliks.

Zvērināts advokāts Aldis Alliks dažādos portālos un sociālajos tīklos ir aktīvi izteicies par Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembrī pieņemto spriedumu lietā Nr. 2019-33-01. Ņemot vērā, ka šo spriedumu publiski ir komentējuši maz Latvijas juristu un vairumā gadījumu tas noticis samērā vienpusīgi, aicināju uz sarunu juristu Aldi Alliku.

Pēcsvētku laikā viens no portālos visvairāk lasītajiem stāstiņiem bija veltīts “bīstamajiem faktiem par mandarīniem”.

Saruna ar Aldi Gobzemu, pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu

„Lielākā daļa no maniem bērniem – es viņus visus, šos divdesmit un trīsdesmitgadīgos jauniešus saucu par bērniem, ‒ ir sapratuši, ka viņiem jāmācās kā trakiem, lai viņi būtu zināšanu, nevis tikai prasmju cilvēki. Mūsu izglītības reforma liek uzsvaru uz prasmēm, bet aizmirst par zināšanām, tādā veidā radot novienādoto cilvēku sabiedrību, kam plānāka zināšanu kārtiņa, tāpēc tā ir mazāk spējīga kritiski domāt un tāpēc vieglāk manipulējama,” par to, kāpēc ir nepieciešamas zināšanas, domā Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Ojārs Spārītis.

«Ziemassvētkos arī pieaugušie drīkst nebēdāties un neuztraukties, drīkst priecāties un domāt par mīļām un jaukām lietām,» saka tautā mīlētā dziedātāja Ieva Akuratere. Sagaidot šos neparastos Ziemassvētkus, viņa uzrakstījusi gaišu un cerību pilnu dziesmu «Ziemas dārzs», ko pasakainā melodijā ietērpis komponists un ģitārists Aivars Hermanis.

Pirmdien tā vietā, lai ievēlētu jauno Satversmes tiesas tiesnesi, Saeimas deputāti tiesai veltīja skarbu kritiku par tās kompetences rāmju neievērošanu un izdabāšanu atsevišķām ideoloģijām, nevis sekošanu valsts pamatlikumam un Saeimas pieņemtajiem likumiem. Viens no kritizētājiem bija Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, kas pagājušā gadsimta nogalē bija to deputātu vidū, kuri atbalstīja Satversmes tiesas izveidi.

„Iedomājies: okeāns, tā virskārtā plosās traka vētra, kas svaida kuģus, bet mēs nolaižamies dziļi okeāna dzelmē, un tur ir miers un klusums, un tur mums pat nav nojausmas par vētru, kas plosās virspusē. Tāpēc es aicinu cilvēkus spert šo soli – iet dziļumā, uzticoties Dievam. Viņš iedos patvēruma un drošības sajūtu, kas šajā laikā ir ļoti svarīga,” teic luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, kurš kalpo Vecajā Ģertrūdes baznīcā Rīgā.

„Var gadīties, ka mūs apsēdušais vīruss, kas, iespējams, pasprucis dabas mātei no brunču apakšas vai sikspārnim no paduses, nostrādā labāk nekā jebkurš brīnumierocis... Bet es vēroju sekas un analizēju sabiedrības reakciju,” teic Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents. Šodien saruna ar viņu – par sabiedrības un kovidvīrusa „attiecībām”, personalizēto medicīnu un par to, kas notur cilvēkus pie veselā saprāta.

«Es gadus neskaitu un, godīgi sakot, dažkārt pat nezinu, cik man to gadu ir. Deviņdesmit? Johaidī! Kur es tik ilgi esmu nodzīvojusi! Un, paldies dievam, vēl ar veselu saprātu,» saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētā aktrise Velta Skurstene. Viņa kā allaž ir optimisma un dzīvotprieka pilna. Šodien, 19. decembrī, cienījamā skatuves māksliniece pārkāpj savas dzīves 90 gadu slieksni.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova no saviem apzeltītajiem Temīdas augstumiem ir runājusi. Kā mums – kaujas suņiem – turpmāk būs būt. Dzimums tiek atcelts. Sieviete, vīrietis – viss viens. Taču ne visi tam piekrīt. Neatkarīgā sarunājas ar sociologu Aigaru Freimani.

SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš uzņēmumu vada jau 12 gadus, un vienmēr ir izdevies cauri krīzes vētrām izstūrēt, nesabojājot kuģi. Arī tagad viņš optimismu nezaudē un cenšas nesūroties.

„Te, Radiomājā, viss vārījās, te bija mūzikas centrs, un tieši te tika saglabāta latviešu kultūra. Un kas tagad notiek? Kā tiek saglabāta kultūra? Es jautāju – kā? Šī valdība – nu, nemāk tā vadīt valsti. It īpaši krīzē. Tad ir tikai viens ceļš – jāiet prom pašiem. Bet neviens nekur netaisās iet,” savā ierastajā skarbumā, kas mijas ar cieņu pret kultūru un mīlestību pret Latviju, teic Maestro Raimonds Pauls. Ar viņu šodien saruna.

Politiskā partija “Progresīvie”, kas Saeimā nav pārstāvēta, bet savu ietekmi vismaz Rīgā pierādīja galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanās, vērsusies pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi. Organizācija uzskata, ka šāda izglītības programma novedīs pie “nevēlamas izglītības militarizācijas”.

Saruna ar Vides aizsardzības kluba prezidentu Arvīdu Ulmi

Skandāls saistībā ar pagaidām nepamatotiem uzņēmuma “Adugs Production” apvainojumiem cilvēktirdzniecībā visticamāk var beigties līdzīgi, kā beidzās skandāls par suņu barību “Dogo”; šādus skandālus provocē liekulīgās morāles piekritēji, kuri sevi liekulīgi dēvē par “reputācijas līderiem”, - sarunā ar Neatkarīgo saka zvērināts advokāts, Maltas Republikas goda konsuls Latvijā Jānis Zelmenis.

Saruna ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču.

„Tie, kuri vēlas panākt dabiskās ģimenes eroziju, neapstāsies. Tie, kuri mēģina apgalvot, ka šis Satversmes tiesas spriedums neko neietekmēs, liekuļo. Tas ietekmēs daudz ko un ilgtermiņā. Uz šo spriedumu atsauksies, būs nākamās tiesvedības. Tie, kuri aizstāv ideju par „mammu Nr.1” un „mammu Nr.2”, respektīvi, „jaunās sociālās realitātes ģimeni”, tie neapstāsies. Mēs taču redzam, kādas ir tendences Rietumeiropā. Tā ir pašdestrukcija, ko nevar saistīt ar tautas ilgtspējīgu attīstību,” teic Andis Kudors, LU vieslektors, bloga „Latvijasdrosiba.lv” autors. Runājam par Satversmes tiesas spriedumu, kovidu un zirgu mainīšanu nelaikā.

Valdībai, izziņojot tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus, tos nācās vairākkārt precizēt, jo daļā sabiedrības izraisīja ne tikai neizpratni, bet arī sašutumu. Situācija vēl neizprotamāka kļuva, kad sākotnēji izsludinātos grozījumus sāka koriģēt. Ievērojama loma šajos labojumos bija KPV LV pārstāvošā Jāņa Vitenberga vadītajai Ekonomikas ministrijai.

Depozīta sistēmas operatora pretendents "Nulles depozīts" sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem "WinGo Deposit", "Mobilly TX" un "Mappost" ir viens no pretendentiem Valsts vides dienesta konkursā, kurā startē ar risinājumu, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību pieņems un sašķiros dažādu veidu dzērienu iepakojumus ‒ metāla skārdenes, PET un stikla pudeles, kā arī piedāvā pieņemt saplacinātas PET pudeles. Ko šī depozīta sistēma nozīmē, kādas ir "Nulles depozīta" idejas un priekšrocības, par to Neatkarīgās intervija ar SIA "Nulles depozīts" vadītāju Arni Salnāju.

Saeimas deputāts Aldis Gobzems sarunā ar Neatkarīgo pauda viedokli, ka Rīgas domes piešķirto autostāvvietu izmantošanas skandālā saredzams krimināls noziegums – dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, nodokļu maksātāju naudas šķērdēšana. Pēc viņa teiktā, KNAB tagad nostādīts smagas izvēles priekšā – pakļauties valdošās elites vēlmei skandālu nomudžināt, vien konstatējot nebūtiskus pārkāpumus, vai izpētei pieiet principiāli, notikušo vērtējot pēc būtības.

Par autostāvvietām, budžetu, skolotāju streiku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zemnieku savienības (LZS) priekšsēdētāju Armandu Krauzi.